Ar katru gadu aizvien biežāk tiekam aicināti iesaistīties labdarības akcijās, ziedot tiem, kas nonākuši dažādās smagās situācijās, pažēlot tos, ko dzīve nav žēlojusi. Tādējādi sabiedrības acīm paveras dažādie cilvēku slāņi, kas paši pēc palīdzības nelūdz. Lūdz tie, kas ir līdzās un viņu sāpi saprot.
Tepat blakus ir cilvēki, kuriem jau šūpulī ielikts grūtāks liktenis nekā mums. Neredzot cilvēkus ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kā arī pirmās un otrās grupas invalīdus ikdienā, ir viegli sev iestāstīt, ka šādas problēmas nepastāv. Taču, sākoties novembrim, pievērst skatu un atrast savā sirdī kaut mazumiņu labestības mūs aicina SIA „Solano", rīkojot labdarības akciju „Cilvēks cilvēkam…".
– Labdarības akcijas pamatdoma ir aicināt darbiniekus, viņu uzņēmumus un reģiona iedzīvotājus palīdzēt sociālās aprūpes centru iemītniekiem ar pašražotu produkciju vai materiālu ziedojumu. Ir tik daudz primāru ikdienas lietu, kuru cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem vai invaliditāti pietrūkst.
Gan man, gan SIA „Solano", kas organizē „Cilvēks cilvēkam…", šī būs pirmā labdarības akcija, kurā piedalāmies, – atklāja SIA „Solano" menedžeris un viens no palīgiem akcijas organizēšanā Dainis Cipruss.
Palīdzēsim Lubānas aprūpes centram!
Akcijas ietvaros tiks vākti ziedojumi sociālās aprūpes centru (SAC) „Lubāna" un „Iļģi" (Liepājas novadā) vajadzībām. Jautāts, kā izvēle kritusi tieši uz Lubānas aprūpes centru, Dainis Cipruss atbildēja: – Ikdienas darba darīšanās man sanāk braukāt pa šo pusi, un, kad man pastāstīja par uzņēmuma iecerēto labdarības akciju, sazinājos ar SAC „Lubāna" direktoru Jāni Kļaviņu. Aizbraucu turp noskaidrot, kā pie viņiem rit dzīve, kādas būtu vajadzības un ko vēlētos, lai saziedo. Nokļūstot aprūpes centrā, pārņēma tāda īpaša, sirsnīga izjūta un sapratu, ka šī ir īstā vieta, kur vajag palīdzību. Šie cilvēki, kaut arī ar garīga rakstura traucējumiem vai pirmās, otrās pakāpes invaliditāti, ir draudzīgi, gatavo dažādas lietiņas. Viņiem nemaz nevajag tik daudz, vien tik, lai ikdienas dzīve ir nedaudz krāsaināka, vienkāršāka un ērtāka. Piemēram, ļoti noderētu SAC teritoriju apjozt ar sētu, jo dažiem centra iemītniekiem ir nosliece klaiņot. Varbūt kāds uzņēmums var ziedot vajadzīgos materiālus, kāds cits – dažus desmitus latu, un domāju, ka tādējādi mēs visi kopā varētu uzlabot viņu ikdienu.
Nedaudz apnicis, tomēr neizbēgams jautājums ir par finansiālajām grūtībām, ar kurām sastopas gan vidusmēra iedzīvotājs, gan uzņēmumi, – laiks ziedošanai nav tas labvēlīgākais.
– Es domāju, ka ir tieši otrādi. Manuprāt, daudzi paši sāks saprast, ka krīze nav pasaules gals, viņi no tās izķepurosies, taču šiem cilvēkiem vienmēr būs liegta kāda daļa no tās dzīves un iespējām, kādas ir mums. Turklāt, ja domājam reāli, uzņēmumiem, kuri piedalīsies labdarības akcijā, radīsies gan gandarījuma izjūta, gan neliela reklāma, jo plānojam pateikties tiem, kas iesaistījās, minot ziedotājus un akcijas noslēgumā varbūt sarīkojot nelielu pasākumu, – Dainis Cipruss uzsvēra.
Primārās – saimnieciskās vajadzības
SAC „Lubāna" direktors Jānis Kļaviņš, jautāts, par ko aprūpes centra iemītniekiem būtu vislielākais prieks, neslēpa, ka viņi priecājas par jebkuru dāvanu, praktisku lietu. Tomēr šobrīd aktuālāka būtu saimniecisko apstākļu uzlabošana. Jānis Kļaviņš skaidroja: – Kā jau daudzās iestādēs un mājās arī pie mums centrā pa ceļu rudenī ir diezgan grūti iebraukt, tāpēc neatsverama būtu kaut vai grants krava. Esam jau uzcēluši sētu 120 metru garumā, tomēr to vajadzētu pabeigt. Lubānā joprojām neiet spīdoši ar kokmateriāliem, tā kā tie ir dārgi, šāds ziedojums laikam būtu pāri ziedotāja spēkiem. Varbūt tomēr pēc labdarības akcijas beigām radīsies iespēja sētu uzcelt līdz galam. Esam iesākuši bruģēt celiņus, jo pirms tam cilvēkiem ratiņkrēslos vajadzēja pārvietoties pat pa dubļiem. Arī šajā darbiņā noderētu atbalsts. Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka dīķim vajadzētu būt dziļākam, to nāktos patīrīt. Ja nu atrastos kāda uzņēmumu kopa, kas uz pāris dienām varētu pie dīķa pastrādāt, mēs būtu ļoti pateicīgi. Arī krava malkas vienmēr noderēs, jo telpas apsildām, kurinot krāsnis.
SAC „Lubāna" ir pāris cilvēku ar nestandarta kājas izmēru, tāpēc ir grūti viņiem sadabūt apavus. SAC filiālē Rupsalā dzīvojot kāds 2,28 metrus garš vīrietis ar 47. apavu izmēru. Pagaidām viņam jānēsā kedas, taču viņš un SAC darbinieki ļoti priecātos, ja kāds, kuram ir kaut vai nedaudz panēsāti vai varbūt apnikuši šāda izmēra apavi, tos varētu ziedot. Vai varbūt atrastos kāds kurpnieks, kas varētu uztaisīt jaunus apavus, zābakus.
– Ir nācies dzirdēt pārmetumus – jūs jau par SAC iemītniekiem rūpējaties labāk, nekā valsts par mums. Jā, mēs esam Labklājības ministrijas paspārnē un šie cilvēki ir droši, ka varēs dzīvot siltās telpās, paēst, saņemt medicīnisko palīdzību. Daļēji spriežot, nevaru šim viedoklim nepiekrist. Taču, no otras puses, daudzi no viņiem patstāvīgu dzīvi veidot nevarēs un šāda tipa mājas būs vienīgās, kurās viņi jebkad dzīvos. Tāpēc es priecājos, ka notiks šāda akcija, un varbūt tās rezultātā dzīve SAC iemītniekiem patiešām būs pilnvērtīgāka, – Jānis Kļaviņš izteica cerību.
Labdarības akcija „Cilvēks cilvēkam…" sāksies novembrī un ilgs līdz pat februārim. Drīzumā laikraksts „Stars" informēs par to, kur var pārskaitīt ziedojumu, kas no nepieciešamā jau ir saziedots, un sekos līdzi akcijas gaitai SAC „Lubāna".
Autore: LAURA VOITIŅA
Foto no personiskā arhīva