2015./2016. mācību gadā Meirānu Kalpaka pamatskola iesaistījās Nordplus Jauniešu mobilitāšu projektā „Forest – for rest?" („Mežs – atpūtai?") NPJR-2015-20157. Sadarbības partneri – Oravas skola (Igaunija) un Koli skola (Somija).
Pirmā tikšanās Latvijā
Projekta pirmā tikšanās Latvijā. Nedēļas laikā centāmies iepazīstināt mūsu ciemiņus un mācīties paši par visu, kas tiešā vai netiešā veidā saistīts ar projekta tēmu – mežs –
un ko radījusi daba un cilvēka rokas. Meža apsaimniekošanas ciklu caurstaigājām Lubānas pusē – vienā no lielākajām Baltijā AS „Latvijas valsts meži" stādaudzētavām „Podiņi", kas ar saviem plašumiem, izaudzēto kociņu skaitu un modernajām tehnoloģijām pārsteidz ne vienu vien pasaules apceļotāju, un mūsu puses mežos, kur strādā SIA „Holzwerke Lubāna" mežizstrādes tehnika, zāģeristi un meža stādītāji. Pirmā kopīgā darbošanās mūs sagaidīja dabas takā „Aiviekstes ozoli", braucot ar laivām, šaujot ar loku un bultām, rāpjoties pa virvēm un uzzinot par pirmajām cilvēku apmetnēm Baltijā. Meža apmācību centrā „Pakalnieši" noskaidrojām, kā izskatās koks šķērsgriezumā, skatoties mikroskopā, cik cilvēku ietilpst vienā kubikmetrā, kādus rakstus kokos veido mizgrauzis, kādu dzīvnieku pēdas visbiežāk varam sastapt mūsu mežos, uz kādām bērza tāsīm izsūtītie rakstīja vēstules no Sibīrijas, cik labs palīgs savas enerģijas sakārtošanā ir bērza slotiņa. Neskaitāmas koku un krūmu sugu un formu dažādības pētījām, ar redzes, ožas un taustes palīdzību izjutām „Kalsnavas arborētumā". Ogres Valsts tehnikumā iepazināmies ar apgūšanai piedāvāto plašo profesiju klāstu, ieskatījāmies jaunuzceltajās mācību laboratorijās, demonstrējām savas prasmes braukt ar traktoru, tīrīt putnu būrīšus un atpazīt to iemītniekus. Radošajās darbnīcās lējām sveces, gatavojām čiekuru vīriņus, puķes un piespraudes no kļavu lapām, vārījām ziepes. Apciemojām ZS „Rozas" putnu fermu, kur draudzīgi sadzīvo kā pašu mājās audzētie un meža, tā arī eksotiskie putni. Kā neapmaldīties mežā un, savstarpēji sadarbojoties, pārvarēt jebkurus šķēršļus, praktizējām orientēšanās sacensībās „Dēka mežā" atpūtas un rekreācijas centrā „Ezernieki". Sportiskas un militarizētas sacensības notika sadarbībā ar Jaunsardzi. Skolotāji dalījās pieredzē par AS „Latvijas valsts meži" un „Mammadaba" aktivitātēm, kurās mūsu skola iesaistās jau septiņus gadus. Protams, neiedomājami būtu paviesoties Lubānas pusē un neapskatīt Amatnieku, Jauniešu un Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centru, kur ikviens tiek mīļi sagaidīts un uzņemts. Gaigalavā pie Igauņu ģimenes nepieciešamas tikai pāris minūtes, lai pat tāds cilvēks, kam lācis uz auss uzkāpis, kļūtu par apdāvinātu tautas mūzikas instrumentu spēles meistaru. Mūsu ciemiņus pārsteidza un iepriecināja arī Aglonas bazilika, koka skulptūru parks Karaļkalnā, Preiļu leļļu muzejs ar tā piedāvāto iespēju pārtapt par daiļām princesēm un galantiem musketieriem. Kādam atmiņā varbūt labāk paliks erudīcijas konkurss, koncerts Meirānu tautas namā ar lustīgu ballēšanu un dažādām jaunām rotaļām vai tējas vakars ar dažādiem ievārījumiem, tējām, pankūkām, sieriem un saldējumu.
Viesos pie igauņiem
Marta brīvdienās viesojāmies Igaunijā, Oravas pamatskolā, kas tikko bija saņēmusi valsts mēroga apbalvojumu par vietēja setu dialekta saglabāšanu. Ciemojāmies vietējā pašvaldībā, kultūras namā, bibliotēkā, apmeklējām Piusas smilšu alas, kur apmetusies vislielākā sikspārņu kolonija Baltijā, modernos un mūsdienīgos Elistveres mežsaimniecības tehnikumu un Repinas dārzkopības skolu un radošo centru, „Hobbiton" guļbūvju ēku ražotni, Repinas papīra fabriku, Ledus laikmeta centru, vērojām dzīvniekus Elistveres dabas parkā, mācījāmies dzīvot saskaņā ar dabu un izdzīvot mežā, kad iepriekšējā naktī bija uzsnigusi 20 cm dziļa sniega sega, pētījām purva ekosistēmu. Izkustējāmies plašajā Oravas skolas sporta zālē, veidojām māla traukus un papīra groziņus, koka spēli Buratino formā, apsveikumus no papīra un smiltīm, vulkānu, krāsojām Lieldienu olas, gājām igauņu tautas rotaļās. Neatņemama jauniešu projekta sastāvdaļa ir jautras ballītes ar spēlēm, rotaļām, dejām un darbošanās jauktajās komandās, mācoties saprasties ar saviem vienaudžiem. Atzīmējot dzimtās valodas dienu, piedalījāmies kopīgā koncertā, kura laikā skolas iepazīstināja ar sevi, dzirdējām dzejoļus un dziesmas igauņu, somu un latviešu valodā, visu valstu himnas, redzējām igauņu tautas dejas un ar lepnumu rādījām savas. Par tradīciju bija izveidojusies Latvijā veidotā un aizsāktā domino spēle, kad nedēļas noslēgumā rezumējam aizvadīto nedēļu un dalāmies pieredzē, pārdzīvojumos un emocijās, kas daudziem bija vesels izaicinājums (runāt angliski publikas priekšā).
Iepazīstam atturīgos somus
Maijā Somijā mums bija ekskluzīva iespēja ielūkoties milzīgu rūpnīcu darba ritmā, kur filmēt un fotografēt stingri aizliegts un daļa no mūsu jautājumiem saņēma atbildi: „To mēs nedrīkstam atklāt, tas ir firmas noslēpums." Vērojām, kā pēc klientu individuālā pasūtījuma top lauksaimniecības un mežizstrādes tehnika „JohnDeere" rūpnīcā. Redzot mežinieku sūro ikdienu mazajās mājelēs Lieksas meža muzejā, uzreiz top skaidrs, kāpēc Somijā ir tik spēcīgi attīstīta meža tehnikas ražošanas nozare. Iepazināmies ar „Puna-mustes" (kas, starp citu, tulkojumā nozīmē – sarkans un melns) tipogrāfiju, kur iespiež ap 70 Somijas, Zviedrijas un Krievijas preses izdevumu un reklāmas bukletu. Vērojot milzīgos papīra ruļļu (viena ruļļa svars ir aptuveni 2 tonnas un papīra kopējais garums tajā ap 20 km) krāvumus, pārliecinājāmies par uzņēmuma iespaidīgo darba apjomu. Neviļus prātā iešaujas arī jautājums, cik lietderīgi mūsdienu tehnoloģiju laikmetā izmantojam mūsu zaļo rotu – mežu. EnocellOy rūpnīcā caur ekrānu monitoriem vērojām celulozes ražošanas procesu, ko vienkāršoti varētu raksturot: nogriezt-sasmalcināt-vārīt, skalot. Izklausās vienkārši, taču pēc nepatīkamās smakas, kvēlojošajām uguns mutēm ekrānos, gigantiskajām iekārtām un speciālā apģērba – tā vis nevar teikt.
Skaidrāks priekšstats izveidojās arī par Somiju un tās iedzīvotājiem. Daba ir skarba un cilvēki – atturīgi, pat salīdzinot ar mums – latviešiem. Nepierasts mūsu acīm skats pavērās mežos, kas Austrumkarēlijā piesēti ar dažāda lieluma akmeņiem. Koli nacionālā parka vietējie iedzīvotāji kopj gadsimtiem ilgu tradīciju: tiek izvēlēts meža apgabals, koki nocirsti un nākamajā gadā turpat sadedzināti. Akmeņus savāc kaudzītēs un pelnainajā augsnē ar rokām sēj labību. Rudenī to novāc un izcepto maizi pārdod izsolēs. Viena klaipa cena var sasniegt pat 200 eiro. Šī nauda tiek ieguldīta tālākai tradīcijas saglabāšanai. No gleznainā Ukko-Koli kalna virsotnes paveras neaprakstāms skats – uz vienu pusi milzīgi mežu masīvi, uz otru – 100 km garais Pielinena ezers (4. lielākais Somijā), ko vēl maijā klāja ledus. Ziemā šeit izveidots ledus ceļš. Kalna virsotnē, uz kuru ved neskaitāmas tūristu iecienītas taciņas un kurā mēs kāpām gandrīz stundu, bet ar mašīnu var uzbraukt 5 minūtēs, izveidots interaktīvs muzejs. Tā ir maģiska vieta, kur tiešām reiz dzīvē gribētos atgriezties. Adrenalīnu un relaksējošu mieru reizē sniedz ūdens. Braucot pa Ruunas upes krācēm un vērojot tipisko Somijas ainavu, reti kurš izkāpa no laivas pusdienu piknikā meža kempingā ar sausām drēbēm. Bet latviešu tautastērpi, dziesmas un dejas īpaši priecēja lielāko daļu no 250 ciematiņa iedzīvotājiem, kas bija pulcējušies vērot kopīgo koncertu.
Līdz ar tikšanos Somijā projekts „Mežs – atpūtai?" ir noslēdzies. Vēlreiz gribu pateikt sirsnīgu paldies visiem skolēniem, ģimenēm, skolotājiem, visiem, kas iesaistījās un atbalstīja mūs ar savām idejām, darbiem, domām un materiāli.
Esam priecīgi, ka, pateicoties šim projektam, mūsu bērni iepazina pasauli un jaunus draugus, ir kļuvuši drošāki, atvērtāki. Esam priecīgi, ka arī šis projekts ir devis savu artavu tam, ka nākamajā mācību gadā mūsu skola būs viena no 8 Latvijā Mammasdabas Vēstniecības skolām. Esam priecīgi, ka projekta organizēšanā gūtās iemaņas ir pamatīga pieredze, lai 2016./2017. m. g. realizētu jaunu Nordplus Jauniešu mobilitāšu projektu „Ūdens – dzīvības avots", kuram finansiālu atbalstu esam tikko saņēmuši un kurā sadarbosimies ar skolām no Hījumā salas (Igaunijā) un Šauļiem (Lietuvā). Visi skolēni piedalīsies projekta „neklātienes daļā", kas, tāpat kā šogad, tiks atspoguļota eTwinning platformā. Aicinu būt radošiem un aktīviem, uzņemties iniciatīvu un līdzdarboties – nenožēlosit!
Vizuālu informāciju par projekta aktivitātēm varat gūt www.meiranukalpakapsk.lv sadaļā „Projekti – Nordplus", kā arī projekta virtuālajā platformā eTwinning.net.