4. decembrī Ērgļu arodvidusskola visus savējos gaida uz skolas 90. jubilejas svinībām un absolventu salidojumu.
Kopš Vestienas muižā tika nodibināta lauksaimniecības skola, patiešām pagājis 90 gadu. Gadiem ritot, mainījušās apgūstamās specialitātes, skolas ēkas un nosaukumi, darbinieki un skolēni, audzis absolventu pulks, mainījušās īpašumtiesības un valsts prioritātes.
Vestienas muižā
1920. gadā Vestienas lauksaimniecības biedrība pilī nodibināja divgadīgu lauksaimniecības skolu, kurā tika apmācīti mājturības, lopkopības un laukkopības speciālisti.
1931. gadā skolas uzturēšana tika nodota Zemkopības ministrijai. 1938. gadā skolu paplašināja. Mācību programma bija pamatīga. Kā atceras to laiku audzēknes, meitenes divu gadu laikā izgatavoja zīdaiņa pūriņu, sievietes, vīrieša veļu, Lielvārdes tautastērpu, dreļļa dvieļus un sedziņas, iemācījās gatavot ikdienas un svētku ēdienus, cept maizi, kūkas, cepumus, strādāt kūtī. Zēni mācījās racionāli saimniekot: pareizi mēslot un apstrādāt zemi, izkopt ganāmpulku, ieviest piemērotu augu seku, pareizus darba paņēmienus, bez tam apguva seglinieka, mūrnieka, kalēja un namdara darbu prasmes. Neraugoties uz saspringto programmu, audzēkņi paguva darboties korī, ansamblī, iestudēt pa lugai, piedalīties meža un dziesmu dienās.
Pēc Otrā pasaules kara Vestienas pilī tika nodibināta viengadīgā lopkopības skola. 1947. gadā uz lauksaimniecības skolas bāzes tika izveidota Vestienas lauksaimniecības mehanizācijas skola, kurā varēja apgūt šādas specialitātes: traktorists, kombainieris un mehāniķis, šoferis, elektromontieris, gāzes elektrometinātājs, tvaika katla mašīnists. Šajās specialitātēs bija īss apmācības
laiks – 3-6 mēneši, tāpēc no 1947. līdz 1954. gadam skolu pabeidza 2800 audzēkņu; skolā vienlaikus mācījās 210 audzēkņu.
Pēc 1954. gada specialitāšu klāsts papildinājās ar plaša profila traktoristu un mašīnistu specialitāti, audzēkņi varēja iegūt dažādas papildu kvalifikācijas, mācību laiks bija no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem. No 1954. līdz 1966. gadam specialitāti ieguva 1424 audzēkņi. Tiem gadiem raksturīgi – no 1947. līdz 1955. gadam skolā mācījās krievi, latviešu grupas sāka komplektēt tikai ar 1956. gadu.
Skolas darbinieki un audzēkņi aktīvi iesaistījās pagasta dzīvē: sakopa Dzeņa kalniņu pie Salāja ezera, uzcēla estrādi, ierīkoja skaistu atpūtas vietu, piedalījās pašdarbībā. Skola Vestienā pastāvēja līdz Ērgļu rajona likvidācijai.
Ērgļos
1960. gadā skola tika pārcelta uz Ērgļiem. Tajā laikā apmācīja traktoristus un atslēdzniekus un plaša profila traktoristus un mašīnistus. 1962. gadā skolu nosauca par Ērgļu 7. lauku profesionāli tehnisko skolu. Jūtot nepieciešamību pēc plašākām telpām, 1965. gadā tika uzsākta jaunās skolas ēkas būvniecība, un kopš 1967. gada 8. februāra Oškalna ielā 10 ir skolas mājvieta. Skola (viena no pirmajām mehanizatoru skolām valstī!) sāka piedāvāt audzēkņiem arī vispārizglītojošās mācību programmas, un 1972. gadā notika pirmais vidusskolas izlaidums. 70.-90. gados audzēkņu skaits krietni pieauga; no 1972. līdz 1993. gadam skolu absolvēja 1796 audzēkņi. Svinīgs mirklis bija 1983. gadā – Normunds Ūdris kļuva par tūkstošo skolas absolventu.
Sākot ar 1962. gadu, skolā notika konkurss „Labākais kurss". Konkursa uzvarētāji devās 3-5 dienu ekskursijā uz Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju. Daudzās ekskursijās gan pedagogi, gan audzēkņi brauca ar kravas mašīnām. Risinājās rosīga pašdarbības un sporta dzīve. Tieši Ērgļos notika republikas profesionāli tehnisko skolu spartakiādes slēpošanā. Izcilas spējas volejbolā parādīja A. Stārasts, K. Volhovs, A. Gailītis, riteņbraukšanā – A. Bitītis, galda tenisā – M. Pūga. Fiziskā kultūra bija skolas ikdienas sastāvdaļa, jo kopmītnēs notika rīta rosme. Ar 1965. gadu skolā sāka darboties zēnu koris, ko vadīja Gaida Vekmane, strādāja arī citi pašdarbības kolektīvi, pulciņi: deju kolektīvs, dramatiskais pulciņš, darbinieču ansamblis, mūzikas ansamblis.
Pielāgojoties pieprasījumam, 1983./84. mācību gadā 43 meitenes sāka mācīties mehanizētās slaukšanas meistaru grupā. Skola piedalījās republikas konkursskatēs par tehnikas ekspluatāciju un glabāšanu, iegūstot godalgotas vietas: 1982. gadā – 3. vietu, 1985. un 1986. gadā – 2. vietu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 16.11.2010.
Skolas vēstures lappuses pāršķirstīja SANITA DĀBOLIŅA
Foto no skolas arhīva