Pagājušā gada vasarā apgādā „Zvaigzne ABC" iznāca modes mākslinieces Elitas Patmalnieces atziņu grāmata „Prieks:) no A līdz Z". Madonā ar mākslinieci tikāmies Grāmatu svētku ietvaros, kur novada bibliotēkas lasītavā viņa runāja par krāsām, dzīvi un uzdrīkstēšanos.
– Katram pienāk kāda balle vai jubileja, un arī man radās spontāna ideja uz 2014. gada 23. jūliju, savu dzimšanas dienu, izveidot grāmatu, – atcerējās Elita Patmalniece. – Devos uz izdevniecību, un trīs mēnešu laikā iecere tapa.
Draugu pulkā uz „Galleria Riga" jumta terases Elita Patmalniece nosvinēja savu 50. dzimšanas dienu un prezentēja iznākušo grāmatu „Prieks:) no A līdz Z".
– Esmu no Ogres, 16 gadu vecumā aizbraucu uz Rīgu, mācījos, tad strādāju „Rīgas Modēs", iestājos Mākslas akadēmijā. Tā sanācis, ka visu apzinīgo dzīvi esmu grozījusies pa Rīgas centru, tāpēc dzimšanas dienu svinēju Rīgas centrā uz jumta. Vienmēr vajag skatīties no augšas, un no jumta man patīk plašums, debesis, kas paveras. Uzkāp uz jumta un redzi visu. Rīgā bieži redzi tikai mūrus, bet, kad izbrauc ar riteni, pamani arī zaļumu. Es vispār, meitene no Ogres, nevarēju iedomāties, ka tā sanāks centrā dzīvoties un slīpēt asfaltu, bet tā nu tas ir, – par sevi atklāja Elita Patmalniece.
Strādājot pie grāmatas, autore vēlējās, lai tā, pirmkārt, būtu krāsaina un skaista. Diemžēl, ja bibliotēkā tā ir vienā eksemplārā, grāmata ātri novalkājas. – Dzīve ir gaistoša, varam būt laimīgi, ka esam dzīvi un veseli, un mūsu laime slēpjas ikdienā. Katrs piedzimst savā laikā un vietā, katrai dzīvei ir svars, un neviens jauns nepaliek. Arī es beidzot jūtos pieaugusi, – atzina māksliniece.
– Šodien esmu laimīga, jo izstaigāju Madonu, pilsētā ir pavasaris, un vide ir ļoti, ļoti skaista, – tābrīža izjūtas pauda Elita Patmalniece. – Daudz safotografēju, Madonas bildes ielikšu feisbukā. Bieži pie cilvēkiem dodos ar savu darbu izstādēm. Madonā apskatīju muzeja izstāžu zāles un secināju, ka tās ir lieliskas – ar dabisko gaismu, bet tur vajag daudz darbu (jau ievadītas sarunas par Elitas Patmalnieces personālizstādes sarīkošanu Madonas muzejā. – Aut.). Apskatīju arī Smeceres silu, Lazdu laipu, Madonas estrādi. Estrādes visā Latvijā ir ļoti nolaistas. Uzskatu, ja jau esat sakopuši skolas un citas ēkas, ir jāpienāk brīdim sakopt arī estrādi…
Gleznojot ar košām krāsām, Elita Patmalniece ir sapratusi, ka krāsa – tā ir enerģija. „Negribas salkani, bet lieku krāsu pie krāsas, lai būtu priecīgi, enerģiski. Arī melns vai balts var būt efektīgs. Ne vienmēr ir viegli salikt prieka krāsas. Man patīk balts un melns, bet tad reizēm domāju – kurš cits, ja ne es, tāpēc lieku blakus arī ļoti košas krāsas."
Tikšanās gaitā jautājumus uzdeva gan bibliotēkas darbiniece Sarmīte Radiņa, gan klausītāji, kā bonusu pretim saņemot Elitas Patmalnieces veidotu kartīti. Jautāta, kā viņa kā modes māksliniece vērtē latviešu ģērbšanās stilu, viešņa sacīja: – Salīdzinot ar citām zemēm, mūsu sievietes ģērbjas ļoti sievišķīgi. Viņas krāso vai balina matus, un varbūt mēs nereti sataisāmies pat par daudz, pārspējot pašas sevi. Bet, ja forši saģērbies, noskaņojums ir cits, tāpēc pucēties tomēr vajag.