Aizvadītajā nedēļā Sāvienas ezera krastos ritēja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) organizēta ekspedīcija, kuru vadīja arheologs un LKA profesors Juris Urtāns.
Ekspedīcijas laikā tika veikti kompleksi pētījumi, izzinot gan arheoloģisko, gan zemūdens, gan mutvārdu mantojumu ezerā un tā krastos. Ekspedīcijas dienās studenti tikās ar vietējiem iedzīvotājiem, lai uzzinātu stāstus par un ap ezeru, kā arī Sāvienas apkārtnes vietu nosaukumus. Notiks arī ezera krastu apsekošana, izzinot kultūrvēsturiskās ainavas attīstību Sāvienā.
Arheologa Jura Urtāna vadībā
Kā laikrakstam uzsvēra arheologs Juris Urtāns, Latvijas Kultūras akadēmijas studentu praksē piedalījās augstskolas tradicionālās kultūras un latviešu folkloras programmas studenti, arī ģeogrāfi, valodas speciālisti, ainavu arhitekti – studenti no Latvijas Lauksaimniecības universitātes.
Tika iegūti daudzu stundu gari ieraksti no apkārtnes cilvēkiem, kas būs jāatšifrē, jāsistematizē, lai rudens pusē tos varētu atdot folkloras krātuvei. Fiksēti stāsti par Sāvienas ezeru, arī cilvēku dzīvesstāsti, mutvārdu vēstures liecības.
Kopā ar studentiem darbojās pārstāvji no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, pārbaudot vietvārdus, kas fiksēti Latvijas kartē un ko runā un stāsta cilvēki uz vietas. Tika iegūti jauni vietvārdi, līdz ar to Sāvienas apkārtnes vietvārdu kartei izveidots nozīmīgs papildinājums, kas tiks ievietots Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datu bāzē.
Vietējie cilvēki pētniekiem atdeva arī senas tekstilijas, rokdarbus, kas darināti cara laikā un Latvijas laikā. – Tekstilijas tiks atdotas Madonas muzejam, – informēja Juris Urtāns.
Zemūdens darbi Sāvienas ezerā
Ekspedīcijas laikā Sāvienas ezerā tika veikti arī zemūdens darbi. Liecības par atradumiem Sāvienas ezerā un ap to bijušas jau iepriekš. Presē pat minēts, ka te savulaik atradusies ezerpils.
– Pēc jaunākajiem pētījumiem šo vietu par ezerpili tomēr nevaram saukt, – „Staram" vēstīja Juris Urtāns. – Te bijušas zemūdens koka konstrukcijas, cilvēki kaut ko ir būvējuši, bet tā nav dzīvesvieta. Kas tas ir, līdz galam nezinām, ir vairākas hipotēzes.
Jāuzsver, ka pētījumos tika izmantotas iespējas, kas Latvijā līdz šim netika lietotas.
– Ar zemūdens ežektoru izsūknējām dūņas un grunti, to skalojot, sietā atklājās konkrētas liecības, – darba procesu iezīmēja ekspedīcijas vadītājs. – Ezera zemūdens konstrukcija apdzīvotības pazīmes neuzrāda, bet ir skaidrs, ka to veidojis cilvēks: ir stabi, akmens krāvumi, pāļi. Kas tas ir – šobrīd pateikt nevaram.
Ežektors sevi attaisno
Platformu vai ežektoru ar vietējā uzņēmēja Kaspara Aleksandrova finanšu palīdzību uzbūvēja brīvprātīgie. Arī zemūdens pētījumus veica Zemūdens kultūrvēstures asociācijas pārstāvji – kopumā 5 – 7 cilvēki, kas savā brīvajā laikā te strādāja.
– Darbiem Sāvienas ezerā Zemūdens kultūrvēstures asociācijai tika izsniegta atļauja no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Atļauja ir arī man kā kopējo darbu vadītājam. Visiem pētījumiem ir oficiāls raksturs, – komentēja Juris Urtāns.
Ar ežektoru tika strādāts vēl vienā vietā – krastā, kur ir apmetne, datējama ar pirmo gadu tūkstoti.
– Daļa no šīs apmetnes kultūrslāņa ir ezerā zem dūņām, un arī šajā vietā ar ežektora palīdzību notika pētījumi, – apstiprināja Juris Urtāns. – No ezera dūņām apmetnes perifērijā tika iegūtas dažāda veida trauku lauskas. Tās attiecas uz mūsu ēras 1. gadu tūkstoti, bet ir arī liecības, pāris indikāciju par akmens laikmeta klātbūtni.
Lauskas, atrastie priekšmeti tiks atdoti muzejam.
Vai pētījumi ezerā turpināsies?
Uz šo jautājumu ekspedīcijas vadītājs atbildēja apstiprinoši: – Tas, ko mēs gribētu dabūt, ir kopplāns. Redzamības apstākļi, pumpējot ezera dūņas, bija blāvi, un tikai ar tausti, divu trīs metru dziļumā taustoties, mērījumus izdarīt bija ļoti grūti, tāpēc pagaidīsim pāris nedēļas, lai ūdens nomierinās un kļūst caurspīdīgāks, tad, lai fiksētu kopskatu, mēģināsim strādāt vēlreiz. Tas nebūs tik koncentrēti kā pagājušajā nedēļā, kad bijām 25 cilvēki, bet nelielā sastāvā pie Sāvienas ezera atgriezīsimies.
Juris Urtāns piebilda, ka pētījumi notika privātā teritorijā, kas pieder zemnieku saimniecības īpašniekam Ilgvaram Sīlim.
Tiksies ar pagasta iedzīvotājiem
Latvijas Kultūras akadēmijas studentu prakses notiek regulāri, un praksēs iegūtie pētījumi nereti rezumējas grāmatas formātā. Tuvā nākotnē, pēc diviem trim gadiem, iespējams, tā notiks arī šajā gadījumā, un mēs varēsim lasīt par Sāvienas ezera un tā krastu izpēti grāmatā.
Rudens pusē – oktobrī, novembrī, kad materiāls tiks sakārtots, – Ļaudonas pagastā notiks atskaites pasākums.
– Cilvēkiem vienmēr ir interese uzzināt rezultātus, jo mūsu darbošanās apkārtnes ļaudis sakustina, – pauda Juris Urtāns. – Pirmajās dienās vēl daži bija atturīgi, bet drīz vien zvanīja un aicināja pie sevis. Cilvēki ir ieinteresēti pastāstīt sev zināmo, jo mēs nākam ar atvērtu sirdi, un to ikviens jūt.