Pagājušajā nedēļā Briselē norisinājās Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā organizēts žurnālistu un pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu seminārs, tā ietvaros EK ģenerāldirektorātu pārstāvji sniedza plašāku informāciju par aktuālākajiem jautājumiem, kuri šobrīd nodarbina ES institūcijās strādājošo prātus. Aplūkoto tēmu loks bija ļoti plašs, taču daudzas no tām, neatkarīgi no tā, vai tika runāts par ES budžetu pašreizējā plānošanas periodā, stratēģiju „Eiropa 2020", kohēzijas un reģionālo politiku, Austrumu partnerību vai nodarbinātību, caurvija viens pamatmotīvs – migrācija.
Sarunu gaitā bija jūtams, ka patvēruma meklētāju jautājums nodarbina ne vien mūsu zemes iedzīvotāju prātus – tas ir pirmais darba kārtības jautājums arī ES institūcijās.
Bēgļu pārdale nav vienīgais jautājums
Saskaņā ar ES robežu aģentūras „Frontex" datiem šā gada pirmajos deviņos mēnešos ES ir ienākuši vairāk nekā 710 000 patvēruma meklētāju. Šobrīd to skaits jau varētu sasniegt 800 000, tas ir būtisks pieaugums pret pērn ienākušajiem 282 000 bēgļu, kas bija rekordskaits.
ES dalībvalstu politiskā vienošanās paredz, ka divu gadu laikā gan no Itālijas, gan Grieķijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm plānots izvest 160 000 patvēruma meklētāju, taču, kā zināms, šis process nevedas raiti, jo vairākas valstis, tostarp arī Latvija, ir paudušas savas iebildes. Neformālās sarunās EK pārstāvji atzina, ka ES dalībvalstu atšķirīgie viedokļi migrācijas jautājumos rada problēmas, jo ievelkas patvēruma meklētāju izvērtēšanas process, paplašinās nekontrolēta bēgļu pārvietošanās ES iekšienē, tādēļ ka daudzas valstis izvēlas bēgļus nereģistrēt.
Latvijas žurnālistus un pašvaldību pārstāvjus interesēja atbilde uz jautājumiem par bēgļu radītajiem draudiem latviskajai kultūrvidei, kā arī pats bēgļu integrācijas process, jo tas Latvijā, kas līdz šim nav bijusi kā labākais piemērs un multikulturālisma bastions, var raisīt problēmas.
EK pārstāvji akcentēja, ka šobrīd netiek diskutēts vien par patvēruma meklētāju pārdali starp ES dalībvalstīm, bet tiek meklēti risinājumi, lai laivas ar bēgļiem nenonāktu Grieķijas un Itālijas krastos. Tas attiecas gan uz nelegālo bēgļu pārvadātāju identificēšanu un sodīšanu, gan uz viņu laivu likvidēšanu, gan drošu apstākļu radīšanu patvēruma meklētājiem tādās valstīs kā Turcija un Libāna. Tieši sarunas ar Turciju un materiālās palīdzības sniegšana šai valstij var palīdzēt mazināt bēgļu pieplūdumu Eiropā. Ar piesardzīgu optimismu var raudzīties arī uz Sīrijas miera sarunām, kas šajās dienās norisinās Vīnē, jo, izbeidzot ieilgušo karu, Eiropa var izvairīties no kārtējā migrācijas viļņa.
Izaicinājums – nodarbinātība
Daudz laika seminārā tika veltīts arī kohēzijas jeb izlīdzināšanas politikai ES un Latvijā. Viena no būtiskajām atšķirībām pret iepriekšējo plānošanas periodu ir tā, ka ES kohēzijas politikas ietvaros, laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, Latvijā ieviesīs kopēju Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda darbības programmu. Kopumā kohēzijas politikas īstenošanai Latvija septiņos gados var rēķināties ar 4,51 miljardu eiro, no tiem lauvas tiesa – 3 miljardi eiro – tiks novirzīti mazāk attīstītajiem reģioniem (ES ieskatā par tādu uzskatāma visa valsts, jo IKP uz iedzīvotāju Latvijā ir mazāks par 75% no vidējā rādītāja ES).
Seminārā žurnālisti vairākkārt jautāja par nepilnībām fondu līdzekļu izlietojumā iepriekšējos plānošanas periodos, kad daudzos gadījumos nebija skaidras vīzijas, kādēļ līdzekļi jāizlieto vienai vai otrai aktivitātei un cik efektīvs bijis to izlietojums. Tam uzmanību ir pievērsusi arī ES, gan pamainot ieguldījumu prioritātes, gan lielāku uzsvaru liekot uz sasniedzamajiem rezultātiem. Kā viens no piemēriem tika minēts fondu līdzekļu ieguldījums ūdenssaimniecības sakārtošanā. Daudzviet šie projekti ir vai nu pabeigti, vai tuvojas beigām, taču, kaut arī izbūvētas jaunas trases, ne visi iedzīvotāji finansiālu vai citu apsvērumu dēļ vēlas tām pieslēgties. Šajā plānošanas periodā paredzēts piešķirt līdzekļus pašu pievadu izbūvei, kas ļautu iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot par ES līdzekļiem uzlaboto infrastruktūru.
Daudz kritikas gadu gaitā ir izpelnījusies prakse fondu līdzekļus nesamērīgā apjomā tērēt tā dēvētajos „mīkstajos projektos", kuru sasniedzamais rezultāts bieži vien bija mērāms izdzertās kafijas litros (kā piemēru var minēt daudzos kursus, kuros cilvēkus mācīja rakstīt projektus). Šajā plānošanas periodā Latvijas un EK noslēgtajā Partnerības nolīgumā iekļautās prioritātes jau paredz konkrētus pasākumus, kas ļautu paaugstināt ekonomisko produktivitāti, inovāciju, kā arī pētniecības un zinātnes kvalitāti – jomas, kuras līdz šim bija atstātas novārtā.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši nodarbinātībai, ko EK pārstāvji kopā ar klimata pārmaiņu raisītajām sekām piesauca kā vienu no lielākajiem ES izaicinājumiem gan tuvākā, gan ilgākā termiņā. Viena no redzamākajām aktivitātēm šī jautājuma risināšanā jau aptuveni gadu ir pamanāma arī Latvijā, proti, tā ir Jauniešu garantijas programma, kas tiek vērsta uz jauniešu bezdarba mazināšanu – vienu no problēmām, ar ko cīnās teju visas ES dalībvalstis.