Madonietis Pēteris Viļumsons ir Latvijas vienaudzis, kura dzīves ceļš sācies teju vai vienā dienā ar Latvijas valsts proklamēšanu – 1918. gada 11. novembrī Liezērē.
– Mana dzimšanas diena sakrīt ar Lāčplēša dienu, un es ar šo faktu ļoti lepojos, jo pats esmu bijis karavīrs, – atzīst sirmais vīrs, ko laika rats lielvaru maiņās izmalis cauri smagiem pārbaudījumiem – iznācis būt gan Latvijas armijā, kas pēc Latvijas okupācijas reformēta un pārdēvēta par tautas armiju, gan leģionā. Tā īsti karot sanācis gan tikai leģionā, sīvās kaujās uz dzīvību un nāvi cīnījies Volkovas purvos. Un tieši šī fakta dēļ viņš iekļuvis tautas ienaidnieku pulkā un bijis to 6 tūkstošu vidū, kurus 1945. gadā pēc 58. panta „par dzimtenes nodevību" izsūtīja. Vairāk nekā astoņus gadus nācies pavadīt necilvēcīgos apstākļos aukstumā un spaidu darbos Arhangeļskas apgabalā netālu no Baltās jūras. Vajadzējis lielu morālu un fizisku spēku, lai izturētu, un viņam tas izdevies. Lai arī ar iedragātu veselību, nosaldētiem labās rokas pirkstiem, 1953. gadā viņš bija tā pusotra tūkstoša vidū, kam laimējās atgriezties mājās. Tad vajadzējis domāt, kā dzīvot tālāk.
– Jau agros jaunekļa gados dzimtajā pusē pie meistariem apguvu namdara arodu. Visu mūžu esmu cēlis jaunbūves, licis jumtus, veicis koka apdares darbus. Pats savām rokām uzcēlu arī mājiņu Miera ielā, kurā tagad abi ar meitu dzīvojam. Arī tagad ar prātu, ja vien varētu, kāptu uz kāda jumta, – atzīst jubilārs. Un, lai gan varēšana pa šiem gadiem gājusi mazumā, toties prāts palicis ass, un tēva un vectēva padoms noder gan meitai Anitai, gan mazdēlam Raimondam un mazmeitas Kristīnes vīram Ivaram. – Raimonds jau iet manās pēdās, izmācījies par galdnieku, daudz ko pieprot arī no namdara amata, – ar lepnumu teic vectēvs.
Bet dienas viņam joprojām rit piepildītas, cik var, piepalīdzot mājas darbos, visos priekos un bēdās līdzi dzīvojot savējiem, kuru pulciņš jau iestiepies ceturtajā paaudzē – mazajai Amandai jau divi gadiņi, Haraldiņam – pusotrs. Un vēl viņš aktīvi seko līdzi visam Latvijā notiekošajam. „Panorāma" ir neatņemama ikvakara sastāvdaļa.
Lielajā jubilejā Pēteri Viļumsonu sveica ne tikai savējie, veselību un izturību sirmajam vīram vēlēja arī Madonas pilsētas domes sociālā dienesta darbinieces Inese Saleniece un Ingrīda Māliņa, „Domes Vēstneša" redaktore Dzintra Stradiņa, kā arī Madonas Politiski represēto biedrības pārstāvji.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto