Aizvakar, 26. novembrī, Madonas novada bibliotēkā notika Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā organizētā diskusija ciklā „Eirodzīve – kāpēc?", kurā Madonas iedzīvotāji ar ekspertiem diskutēja par Latvijas izdzīvošanas iespējām Eiropā un pasaulē.
Diskusiju vadīja filozofs Igors Šuvajevs, bet pieaicināto ekspertu lomā bija Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks un filozofe Māra Kiope.
Diskusijas formāts bija ļoti brīvs un nepiespiests. Tiesa, no aptuveni divdesmit pasākuma apmeklētājiem aktīvi sarunās iesaistījās vien trīs, savukārt no ekspertu puses lauvas tiesu laika aizņēma Arvīda Dravnieka atbildes un refleksijas uz madoniešu uzdotajiem jautājumiem un pārspriedumiem. Daudzi jautājumi vai viedokļi bija tikai pastarpināti saistīti ar diskusijas tematu, taču tas netraucēja sarunai attīstīties. Igors Šuvajevs diskusijas ievadā tās dalībniekiem ieteica padomāt par mērķi, uz ko valstij vajadzētu tiekties, un kā nodrošināt valsts un tās iedzīvotāju izdzīvošanas izredzes.
Viņi un mēs
Arvīds Dravnieks diskusijas sākumā neslēpa, ka par Eiropas Savienību (ES) Latvijā ir daudz mītu, piemēram, par ES iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās, it īpaši tajās, kas saistītas ar valsts pārvaldi.
– Šādos brīžos es parasti saku, lai beidz muldēt, jo Eiropas Savienība attiecībā uz valsts pārvaldi mums neko neliek darīt. Valsts pārvaldes sakārtošana ir Latvijas iekšējā lieta. Vienīgais, ko viņi prasa, ir, lai rezultāts būtu daudzmaz apmierinošs. Mēs arī bieži jaucam to, kad runa ir par ES, kad – par Eiropas Komisiju un kad – par Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Tās ir dažādas lietas un katram – ar konkrētām atšķirīgām interesēm. Piemēram, šī mēneša žurnāla „Rīgas Laiks" komentāru rubrikā es izlasīju tik precīzu SVF un tā darbības formulējumu un analīzi, kādu no mūsu politiķu vai žurnālistu mutēm līdz šim nebiju uzzinājis. Galvenā pamatdoma ir tāda, ka SVF dara visu iespējamo, lai konkrēto valsti padarītu nabadzīgāku, nevis tai palīdzētu.
Mūsu uzdevums šajos mainīgajos apstākļos ir izdomāt, kādas ir mūsu pašu intereses un kuras no tām mēs spējam īstenot, – savu viedokli pauda Arvīds Dravnieks.
Māra Kiope jautājumam par mūsu valsts izdzīvošanu piegāja vairāk filozofiski un aicināja izdzīvošanu nosakošos faktorus meklēt ne tikai kaut kur ārpusē, bet izvērtēt arī savu atbildību un spējas.
– Raugoties uz Latvijas izdzīvošanas perspektīvu, ļoti būtiski ir redzēt reālo situāciju kopainā un saprast, kas no tā visa notiek īstenībā, bet kam kā aizsegs tiek izmantots vārds „krīze", ar ko daudzas lietas šobrīd cenšas attaisnot. Svarīgi ir arī konstatēt savu piederību un apzināties, kas mēs esam un uz ko ejam. Tiekoties ar cilvēkiem, uzzinām, ka joprojām sevi raksturojam kā čaklus un ar darba tikumu apveltītus, taču vai vienmēr šie apzīmējumi ir patiesi? Iespējams, šis izteikti pozitīvais pašvērtējums bija noderīgs laikos, kad nācijai bija fiziski jāizdzīvo, taču, šķiet, ir pienācis laiks paskatīties patiesībai acīs par to, kādi mēs esam. ES sasaucas ar mūsu piederības jautājumu un daudzmaz garantē to, ka mēs kā valsts pastāvēsim, taču atrašanās ES vēl negarantē to, ka būsim īstenie eiropieši. Mūsu vērtību sistēma, attieksme pret daudzām lietām un procesiem atšķiras. To pašu var teikt par kultūras, zinātnes un izglītības līmeni. Ja mēs šajās jomās neinvestēsim, tad degradēsim iedzīvotāju spēju sevi realizēt un būt saimniekiem savā zemē. Nevēlos noņemt atbildību no valdības un tiem politikāņiem, kas pēdējos 20 gados ir bijuši pie varas, taču mums nevajag sevi maldināt ar domu, ka viss sliktais ir meklējams tikai „tur". Jāizvērtē, kā ir sakārtota mūsu pašu dzīve, kādas ir mūsu vērtības un morālā prakse, – norādīja Māra Kiope.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 28.11.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto