Komentārs šāgada 20. jūnija „Starā" izteiktajiem redzējumiem par solidāru atbildību, kā valsti „izvilkt" no bankrota, bet iedzīvotājus – no nabadzības un bojāejas, kad tiek samazinātas pat pensijas un pabalsti, citiem – darba algas pat par 50%, bet komunālo pakalpojumu tarifi katru gadu celti un celti – daži pat divas reizes gadā.
Un te nu parādās Tautas partijas īstā nostāja, gan vadot valsti, gan pašvaldības – savējos un pašus neaiztikt, savējie lai dzīvo „trekni". Pārējie lai tiek galā paši, ja nevar – „tās ir viņu problēmas". Šāda attieksme visus šos gadus izpaudās gan rajona padomes darbos, nepārtraukti veselām delegācijām izbraukājot tuvās un tālās ārzemes, bet „pavalstniekiem" atmetot „humpalas" vai „Staru" aizpildot ar fotogrāfijām no saviem piedzīvojumiem ārzemēs, gan Madonas pilsētas domes un tai pakļauto uzņēmumu darbībā. Saņemot pa divām un trim algām, jau nemaz nav iespējams iedomāties, ka citi dzīvo zem nabadzības sliekšņa, taču, kā redzams, tā grib arī turpināt.
Bet samazināt ir ko – gan algas un citus „šikus", gan pārvaldes transporta izdevumus, kurus pilsētas iedzīvotāji apmaksā kā SIA „Madonas siltums", AS „Madonas ūdens" un citu vadītāju ikdienas braucienus uz Kusu, Cesvaini, Ļaudonas un citām pusēm.
Ja grib strādāt Madonā, tad uz darbu jātiek par saviem līdzekļiem, kā viss „parasto" strādājošo skaits, kuriem nav darba savos pagastos, bet ēst vajag un ir spiesti darbu meklēt Madonā. Un kur tad vēl trešie pensiju līmeņi, visu darbinieku apdrošināšana, kapitāldaļu turētāju un padomju uzturēšana, kas tagad gan ir atcelta, bet visi šie izdevumi joprojām taču ir tarifos. Un tas viss ar domes akceptu. Tarifi, protams, ir jāpārskata, bet šai darbā pieaicinot sabiedrību un domes plašo speciālistu tīklu, kas pēdējos trijos gados ir krietni pieaudzis.
Par to, ka Madonā nav gandrīz nekādas īstas ražošanas, atbildība jāuzņemas tieši līdzšinējai domes vadībai, jo uz neskaitāmas reizes uzdoto jautājumu domes sēdēs, kāpēc Madonā nav ražotņu, bet tiek atvērtas tikai jaunas tirdzniecības vietas, un kas tad gūts tajos pieredzes braucienos nu jau vairāk nekā 15 gadu garumā, atbilde bija tikai viena – domei ar to nav jānodarbojas. Bet kam tad jāgādā par iedzīvotāju labklājību pašvaldības teritorijā – visu iedzīvotāju, nevis tikai par savējiem?
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 30.06.2009.