Tāds ir madonietes Veltas Brokas uzskats, un viņas iekoptajās piemājas dārza dobēs vienmēr kas zied. Peonijas ziedēšanu ievilka līdz pat jūlija sākumam, patlaban zied un krāsu priekā dalās delfīnijas, magones, agrie flokši, vīteņaugi, pulkstenītes,
heihēras u. c., pamazām pumpurus ver lilijas, lapu tonējumā dalās daudzo šķirņu hostas, kā vienmēr krāšņi izskatās skujeņi.
Velta Broka, kas mīl audzēt puķes un pie savas mājas Madonā ir iekopusi dekoratīvajiem augiem un ziemcietēm bagātīgu košumdārzu, par katru augu un ziedu var ko interesantu pastāstīt. Ir, kas draugu un labu ļaužu iedots, ir, kas samainīts, ir, kas iesēts no sēklām vai arī par akcijas cenu iegādāts lielveikalā. Dārza dobēs gozējas arī apaļu formu akmeņi, ko saimniece pati ir savākusi. Dažas akmens lodes ir vīra Arņa darinātas, par pamatu izmantojot vecu lustru kupolus. Sētas pusē ir arī neliels baseiniņš, bet, kur vien skaties, acis kavējas pie puķēm.
Dārza saimniece katru gadu piedalās Latvijas puķu draugu salidojumos. Viņa saskaita, ka kopā ar Madonas novada puķu draugiem ir devusies skaistāko dārzu ekskursijās vienpadsmit gadus. Pavisam ir apmeklējusi daudzus salidojumus dažādās Latvijas pilsētās un novados.
Šogad 40. puķu draugu saiets 15. jūlijā notika Raunas novadā. No Madonas uz Raunu devās ap 100 interesentu – divi pilni autobusi. Festivāla "Rodam Raunas novadā" tēma – "Puķes". Pasākuma ietvaros notika koncerti, ziedu, stādaugu un amatnieku tirgus, izstādes, aktivitātes bērniem un pieaugušajiem. Izvaicāta par Raunā redzēto, Velta Broka atzina: – Cik Raunā bija skaisti! Nevaru nemaz izstāstīt – tas ir jāredz. Nebūtu pareizi arī izcelt kādu skaistāko dārzu, jo, malači, katrs saimnieks bija centies. Katrā vietā redzējām ko skaistu. Apskatījām arī Raunas Staburagu. Pasākums bija ļoti pārdomāts un sakārtots – bija gan, kur apsēties, pat sedziņas paklātas, gan ar puķītēm viss izrotāts. Tomēr – 40 gadu jubileja, tāpēc Raunas pasākuma organizatori bija ļoti pacentušies.
Pasākuma programmā puķu draugiem bija iespējams apskatīties Muižnieku ģimenes ainavisko dārzu, Lodziņu ģimenes kolekcijas dārzu, Jurgenu ģimenes harmonijas dārzu.
Saieta dalībnieki apskatīja arī Gabrānu ģimenes pārmaiņu dārzu, Ciņu ģimenes ainavas dārzu ar māla cepli un novērtēja darbīgo Riekstiņu ģimenes veikumu.
Katru gadu puķu draugu saietos darbojas arī stādu tirdziņš, kur īsti dārza mīlētāji nespēj noturēties pretī kārdinājumam nopirkt ko jaunu. Velta Broka atklāj, ka no Raunas ir pārvedusi savam dārzam hortenziju.
Uz vaicājumu par to, kā vērtē Madonas puķu stādījumus un dobes, Velta Broka atzina: – Madonā ir, kur acis pakavēt, jo ir sastādītas krāšņas puķu dobes, un labi, ka tiek izvēlētas ne tikai vasaras puķes, bet arī ziemcietes. Zinu, ka viena puķu dobe ir Valdemāra bulvārī. Atceros, kā savulaik n-tos gadus strādāju par sētnieci un pret Valdemāra veikalu pirmā dobe ar hostām bija mana. Mājās hostas bija jāretina un gandrīz jāmet laukā – aiznesu un sastādīju. Manu darbu novērtēja tā: „Labi, ka sastādīji, bet pati arī ravēsi."
Savās mājās dārzu Veltas kundzei arī sanāk ravēt pašai, jo vīram un abiem dēliem, kas ir izauguši, ir citas intereses. Un vispār – kam tik daudz puķu vajag? Tomēr puķes jūt, kur tās mīl, tāpēc ir pat brīnumi – pašas iesējas, kā, piemēram, magones. Arī sarkanā vīgrieze, kas likās iznīkusi, sāka raisīt jaunus dzinumus. Arī sals neko daudz neapskādē, kaut saimniece neko pa ziemu nesedz.
– Kad pirms sešiem gadiem sākām iekopt mājas apkārtni, mājas fasādes pusē auga vilkābeles un priedes, bet sētas pusē bija sakņu dārzs ar gurķiem, kāpostiem un augļu koki. Mums arī ir siltumnīca un aiz žoga sakņu dobes, bet mana mīlestība pieder puķēm. Puķu dobēm zeme nebija īsti piemērota, jo te pārsvarā bija grants. Visa melnzeme ir savesta un uzbērta. Kopš te dzīvojam sešus gadus, esmu centusies visus sadāvinātos, no citiem puķu draugiem iemantotos un nopirktos ziemciešu stādus, košumaugus un krūmus sastādīt pēc savas izjūtas. Pa vidu košumam iestādu arī kādas vasaras puķes, bet ar tām neaizraujos, jo vasaras puķes ir daudz jāčubina un daudz labu vārdu tām jāsaka. Visiem augiem jau patīk, ja ar tiem aprunājas. Neesmu mācīta dārzniece, bet padomus meklēju žurnālos, uzklausu arī citu dārzu saimnieču pieredzi. No mājas iepriekšējiem saimniekiem palicis vilkābeļu žogs, kāds augļukoks un viena priede, kas tomēr bija jāapcērp, lai neizaug pārāk liela. Raunā dārzos redzējām, cik skaistas ir izveidotas skujeņu formas, kādi vainagi apcirpti. Man arī ir viens skaists skujenis – apaļa bumba stumbra galā, kas uzreiz piesaista uzmanību. Vienā dobē esmu sastādījusi visus, manā uztverē, vecmodīgos augus un puķes, kas tomēr atkal pamazām atgriežas modē. Man šķiet, ka katram ziedam, katrai puķei ir savs skaistums, – atziņās dalās saimniece Velta.
18.07.2017.