Nespēja pieņemt cilvēkus, kas neiederas ērtajā „normāls" uzskatu rāmī, ir kulturāli un garīgi mazattīstītas sabiedrības pazīme, savukārt nevēlēšanās šādiem cilvēkiem sniegt iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību, lai tie kļūtu par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem un pilsoņiem, ir vērtējama kā nekrietnība.
Kaut arī Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, lai sasniegtu to līmeni, kāds šobrīd valda vecajās ES dalībvalstīs attiecībā uz cilvēku ar īpašām vajadzībām integrēšanu sabiedrībā, ir prieks, ka vismaz izglītības iestādēs pozitīvas pārmaiņas ir vērojamas. Šonedēļ Meirānu Kalpaka pamatskolā projekta „Integrācijas ceļasoma bērniem ar īpašām vajadzībām" ietvaros 4 rajonu 15 skolu pārstāvji piedalījās divu dienu seminārā par mentora darbu izglītības iestādē.
– Seminārā piedalās direktori un mācību pārziņi no skolām, kurās tiek integrēti bērni ar īpašām vajadzībām vai arī ir izveidotas korekcijas klases. Mēs viņiem skaidrojam, ko nozīmē būt mentoram un veikt mentoringu, – pastāstīja Izglītības iniciatīvu centra projektu un semināru vadītāja Lija Vērzemniece.
Dīvainais svešvārds mentors visbiežāk tiek lietots biznesa vidē, taču starptautiski ar to tiek saprasts cilvēks ar ievērojamu pieredzi, kurš savas zināšanas un prasmes brīvprātīgi un bez atlīdzības tālāk nodod saviem kolēģiem vai citiem cilvēkiem, līdz ar to mentorings ir savstarpējās attiecības, kuras balstītas uz mācīšanos un atbalstu starp indivīdu, kas dalās savā pieredzē, zināšanās un gudrībā, un otru indivīdu, kas vēlas iegūt no šīs apmaiņas un bagātināt savu profesionalitāti. Semināra mērķis ir sagatavot izglītības iestāžu vadītājus par spējīgiem mentoriem, lai viņi spētu iegūtās zināšanas nodot tālāk skolotājiem, kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām.
Lija Vērzemniece neslēpa, ka pēdējos gados daudz tiek darīts, lai bērnus ar īpašām vajadzībām veiksmīgi integrētu skolas vidē un līdz ar to sekmētu viņu pilnvērtīgu izglītošanos.
– Mums veiktos vēl labāk, ja ar vispārizglītojošajām skolām cieši sadarbotos arī speciālās skolas. Arī šo skolu administratori tika aicināti piedalīties projektā, cerot, ka dalīsies savā pieredzē darbā ar bērniem, taču viņi atteicās, jo uzskata, ka tas ir pretrunā ar viņu pārliecību, sīkāk nepaskaidrojot, kādu tieši, – speciālo skolu vadības attieksmi komentēja Lija Vērzemniece.
Vairāk laiset laikrastā STARS. 01.11.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto