Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

Cīnās par latgaliešu valodas statusu

Redakcija

Autors • 14.09.2011.

Cīnās par latgaliešu valodas statusu
Burtu lielums

Portālā Mana balss: http://manabalss.lv/regionaluos-vol-dys-statuss-latgal-u-vol-dai/show visu septembri ir iespējams nobalsot, lai tiktu pieņemtas izmaiņas Valsts valodas likumā, nosakot latgaliešu valodai reģionālas valodas statusu.

– Šobrīd latgaliešu valoda pēc Valsts valodas likuma skaitās „latviešu valodas paveids". Skan jauki, bet nedz valodnieciski, nedz juridiski nekur nav definēts, kas ir paveids. Līdz ar to šobrīd vairāku simtu tūkstošu Latvijas pamatiedzīvotāju dzimtā valodā de facto ir „nekas": tai nav nekādu formālu tiesību. Tāpēc šis jautājums ir pēc iespējas ātrāk jāsakārto, piešķirot latgaliešu valodai reģionālās valodas statusu, kā tas līdzīgos gadījumos ir noticis citās ES valstīs (Spānijā – kataloniešu, Polijā – kašubu), – rosina portāla informācija. – 1917. gadā Latgale pieņēma lēmumu pievienoties Baltijai un iestāties jaunveidojamajā Latvijas valstī, ar nosacījumu, ka tās kultūras, valodas un reliģiskā savdabība tiks saglabāta un respektēta. Pēc 1934. gada Ulmaņa apvērsuma tika likvidētas latgaliešu skolas, un kopš tā laika latgaliešu valoda atrodas ārpus oficiālās saziņas – tai nav nekāda oficiāla statusa. Arī šobrīd, 20 gadu pēc neatkarības atjaunošanas, tai Latvijā ir mazāk tiesību, nekā mazākumtautību valodām. ES valstu kontekstā reģionālās valodas statusa piešķiršana latgaliešu valodai būtu praksei un tradīcijām atbilstoša.
Stirnienes tautas nama vadītāja, skolotāja un ērģelniece Ieva Zepa, jautāta par savu nostāju šajā jautājumā, teica: – Viedokļi ir ļoti dažādi. Man personīgi tas ir svarīgs jautājums, jo latgaliešu valodu izjūtu dziļi, tās ir manas saknes. Tāpat kā Spānijā, Austrijā, Beļģijā ir savas reģionālās valodas, tas būtu tikai normāli, ja arī Latvijā tiktu pieņemts likums, nosakot latgaliešu valodai reģionālas valodas statusu. Šī valoda funkcionē gan rakstos, gan ikdienā – tā ir sarunvaloda un kultūras daļa, jo latgaliski tiek rakstīti arī literāri darbi. Regulāri iznāk katoļu izdevumi – žurnāls „Katoļu Dzīve", „Tēvzemes kalendārs", ir izdevumi bīskapiem, ir Latgaļu dzejas antoloģijas, daudzi latgaļu jaunie dzejnieki raksta šai valodā.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.09.2011.

Autore: INESE ELSIŅA

AGRA VECKALNIŅA foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px