(Sākums 29. decembra numurā)
Īpaša vieta katrā lielā Kanādas muzejā ir kontinenta aizvēstures lieciniekiem – dinozauriem. Vienā no speciāli šai tēmai celtiem muzejiem pilsētiņā Drumhellerā netālu no Kalgari var ļoti daudzpusīgi apgūt līdz šim zināmo, darbojoties ar jaunajām tehnoloģijām, caur stiklotu sienu redzēt laboratoriju – darbnīcu, kurā apstrādā un iekonservē daudzos dinozauru skeletu atradumus.
Šo valsti cēluši migranti, pirms pāris gadsimtiem sāka un pēc Otrā pasaules kara uzcēla – tā saka mūsu tautieši. Kanādas latvieši turpina biedroties savās draudzēs un namos, tikties draudzes īpašumā „Tērvete" (zemesgabals netālu no Montrealas straujas upes krastā), kur notiek jauniešu vasaras nometnes, svin Jāņus un citus svētkus. Mēs bijām tur sezonas noslēguma dienās, kas sakrita ar Ražas svētkiem un Pateicības dienu. Dievkalpojums trijās valodās – latviešu, angļu un franču, lai visiem ērti, kopīgajā maltītē – tītars un skābi kāposti. Sabraukuši tāli un tuvi, kam tepat nopirkta vieta vasarnīcai, daži te dzīvo visu gadu. Tad ilgas, lēnas atvadas – jāsakārto mājas, jāizņem no stellēm enerģiskās „saimnieces" Lauras Cennes pirmais audekls, lielie pirts dvieļi (to viņai ierādīja Vita Plūme), jāaizslēdz visas durvis līdz nākamajai sezonai (Laura brīvprātīgi uzņēmusies koordinatores pienākumus). Prombraucot satikām savvaļas tītaru baru. Ko viņi dara pa ziemu? Sēž kokos, dažreiz nolaižas un kašājas pa sniegu.
Bijām četrās Kanādas latviešu mājās, redzējām dažādus dzīves modeļus. Trūcīgie sākuma gadi ir vairs tikai vecākās paaudzes atmiņās. Izbaudījām patiesu savstarpējo mīlestību ģimenēs. Bijām kādā ilgi meklētā, kādreiz, sen divām ģimenēm būvētā mājā, kurā zem viena jumta, bet atsevišķi tagad dzīvo latvieši – vecāki un jaunā ģimene. Pagalmā uzbūvēta Saules istaba, kurā visi satiekas kopīgos svētkos. Kādās vakariņās jaunākā, šerpākā mazmeita riņķoja ap lielo galdu un noglāstīja katru pēc kārtas. Un tā daudzas reizes. Man tagad mājās ir viņas dāvāta uzzīmētā puķe. Taisnības labad jāsaka, ka visā Kanādas sabiedrībā valda savstarpēja tolerance, laipnība un gatavība palīdzēt.
Bijām dārgas, labi iekārtotas un apsaimniekotas daudzdzīvokļu mājas (ar baseinu un gaisa dārzu virs mašīnu stāvvietas) mazā dzīvoklī lielpilsētas centrā, kurā mīt jau pieaugušu bērnu vecāki, kas vēl strādā un kam patīk pilsētas burzma un ērtības. Bijām labi iekārtotās privātmājās pilsētā un dziļos laukos. Bijām dažādu kategoriju veco ļaužu pansionātos, arī latviešu uzturētā mītnē „Jēzus dārzs". Bijām kapos, kas iekārtoti vietējās tradīcijās, kur visi saguluši tikpat raibā pūlī kā uz ielas – visas tautības vienuviet. Toronto kapos mums parādīja latviešu komponista, diriģenta un ērģelnieka Jāņa Norviļa kapu. Uz Kanādu viņš pārcēlās 1950. gadu sākumā, mira 1994. gadā.
(Turpinājums sekos)