Vita Krūmiņa – mūsu Austrasbērns
TV rīta ziņās Austras biedrības priekšsēde S. Sniedze vēstīja, ka 9. janvārī Rīgā, folkklubā "ALA" (Audēju ielā 11), notiks īpašs pasākums – burtnīcas "Austrasbērnu dziesmas" atvēršana ar pašu "bērnu" un Austras Pumpures līdzdalību. Tad, lūk, vēlos "Stara" lasītājus iepazīstināt ar vienu no tiem – cesvainieti Vitu Krūmiņu. Austru Pumpuri pazīst katrs Latvijas kultūru cienošs cilvēks – nav vietas, kur viņa nebūtu savulaik dziedājusi tautasdziesmas un Imanta Kalniņa dziesmas. Un izaudzinājusi veselu paaudzi dziedošu ģitāristu Liepājā, kas palīdz uzturēt možumu tautā daudzviet Latvijā.
Nedaudz par dzimtas sakņu spēku
Grāmatā "Cesvainieši" aprakstā "Daina Zommere-Ozoliņa, viņas saime laika griežos" (CKVB, 2009., 177.-180. lpp.) uzzinām, ka Vitas mamma nāk no Kraukļu "Lejas Ķeirānu" stiprās Zommeru dzimtas, kas savulaik, pēc kara, ieskaitīta kulakos, bet 1949. gada 25. martā izsūtīta uz Sibīriju. Izskolojusies. Bijusi rosīga kultūras darbiniece Gulbenē, liela dziesmotāja visu mūžu un ir tāda vēl tagad. Atmodas sākumā (1992.) kopā ar vīru Gunāru un meitu Vitu, mazdēlu Kārli atgriezušies sentēvu mājās un kopj šo sētu joprojām. Vita kļuva par vizuālās mākslas skolotāju Cesvaines vidusskolā, vēlāk – arī mākslas skolā. Daina jo rosīgi dziedāja un dzied folkloras kopā "Krauklēnieši". Sekodama mammas paraugam, Vita vadīja skolā baltās (dzīvesziņas) stundas, nodibināja folkloras kopu "Urdaviņa", kas atdzīvināja Cesvainē tautas tradīcijas – gadskārtu ieražu svētku veidā, rīkoja dažādus pasākumus. Pati būdama Austrasbērns, Vita izveidoja ģitāristu pulciņu un veiksmīgi mācīja skolasbērnus gan spēlēt, gan dziedāt. Lūk, sakņu spēks pārmantojies!
Vita rada brīnumjauku noskaņu
Ar savu jauko smaidu, gatavību jebkuram palīdzēt radīt dziesmotu noskaņu iecerētā vakarā, tikšanās reizē, svinībās Vita Krūmiņa nu jau ceļo uz daudzām vietām. Jebkuru norisi Vitas ģitāra un patīkamais, sirsnīgais, mīļais, atraisītais, liegais dziedājums atdzīvina, iesilda. Šķiet, apmīļo ik dalībnieku. Un notiek tā, ka beidzot līdzi dzied, dungo ikviens. Ir silti ap sirdi, jauki. Klusināts mīļums apstaro telpu. Plūst gaismas strāvas. To spēj Vitas īpašais talants un īpašā skola – Austras Pumpures skola. Brīnumjauki būt kopā ar tādu dabas tīrradni kā mūsu Vita. Trijās grāmatās esam izgodājuši daudzus cesvainiešus tuvumā un tālumā (arī Vita ir tajās pieminēta, rādīta fotoattēlos). Kas zina, kurā no nākamajiem Cesvaines kopoto rakstu sējumiem to redaktore Sanita Dāboliņa ar palīgiem, kā Cesvaines muzeja vadītāju Daci Birznieci un citiem, rakstīs par Vitu? Tādēļ steidzu Vitu izgodāt caur mūsu "Stariņu". Kaut vai mazdrusciņ – viņa ir viens no mūsu talantiem. Bet – īpaša.
Vita – mākslas un mūzikas terapijas skolotāja
Vitas ikdiena ir darbu un raižu pārpilna. Kopā ar vīru Valdi jāatbalsta students Kārlis, kas savulaik gan skolā bija talantīgs, gan veiksmīgi piedalījies Eiropas Padomes Latvijas nodaļas organizētajā starptautiskajā fotokonkursā un citās aktivitātēs. Jāskolo meita. Jāatjauno māja. Palīdzība savureiz nepieciešama gan Vitas vecākiem, gan Valda mammai. Bet Vita paspēj, jo ir mundra, nenogurdināma. Izskolojusies par mākslas un mūzikas terapijas skolotāju. Šķiet, pa kuru laiku? Kad vēlējos iestāties Vitas mūzikas terapijas grupā, viņa mani, nejēgu, sabiedēja – nevarēsi vis tikai klausīties mūziku, būs pašai jāmācās spēlēt… Manā vecumā… Piedod, Vita, nobijos… Bet gan jau ar laiku daudzi jo daudzi cilvēki daudz vairāk atraisīsies, jo mums Cesvainē ir mākslinieku biedrība, kur arī vecāka gadagājuma cilvēki mācās zīmēt, gleznot. Cerēsim – Vitai izdosies izskolot daudzus jo daudzus. Viņa to noteikti spēs. Lai veicas!
Autore: ILGA HOLSTE
Cesvainē
AGRA VECKALNIŅA foto