Aglonas bazilika ir starptautiski nozīmīga svētvieta, tāpēc tajā ik gadu, piedaloties Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos, pulcējas tūkstošiem garīgā ceļa meklējumos esošu cilvēku ne tikai no Latvijas, bet arī citām valstīm.
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā piedalījās arī Madonas katoļu draudzes svētceļnieku grupa kopā ar prāvestu Rihardu Rasnaci.
Ceļu no Madonas 30 cilvēku grupa uzsāka 7. augusta pēcpusdienā, bet Aglonu sasniedza 13. augusta pusdienlaikā.
Kopā ar Madonas katoļu baznīcas svētceļniekiem devās Zariņu ģimene ar visiem četriem bērniem. Sazinoties ar Aivaru Zariņu, interesējos, kā ceļu līdz Aglonai izturēja jaunākie bērni, īpaši mazākais svētceļnieks – gadu un četrus mēnešus vecais Pēterītis. – Viņam jau vismazāk sanāca iet kājām, jo līdzi bija ratiņi. Viņš gulēja tad, kad mēs gājām, bet pamodās, kad atpūtāmies. Bija gan reizes, kad pamodās ceļā un par katru cenu pats gribēja iet. Tā ka iet svētceļojumā ar tik mazu bērnu nav traucējoši, kā tas varētu no malas likties. Meitiņa Rasa gan neizturēja, divas dienas pagāja un saprata, ka viņai būs par smagu, tomēr tikai 7 gadi. Bija grūti turēt līdzi, tāpēc atgriezās mājās pie vecmāmiņas. Ja iet kopā ar bērniem, tad ir svarīgi novērtēt, kādi ir bērni, jāņem līdzi daudz vairāk drēbju, ko pārvilkt, ja iznāk ceļā salīt, ja kļūst vēsāks, – stāstīja Aivars Zariņš.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 16.08.2013.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
DĀVJA VECKALNIŅA foto