Nedēļas sākumā Madonas bērnu un jauniešu centrā pulcējās X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Madonas apriņķa kolektīvu vadītāji, lai uzklausītu novada koordinatores Gunitas Kļaviņas sniegto informāciju par svētku norisi.
Tika pārrunātas tehniskas lietas par nokļūšanu galvaspilsētā, par dzīvesvietu svētku laikā un plānotajiem pasākumiem. Madonas apriņķa skolas mitināsies Rīgas 3. vidusskolā. Tā ir jau zināma vieta, kur mūsējie dzīvojuši arī iepriekšējo svētku laikā. Skola ir Vecrīgā, līdz ar to – tuvu centram un citām svētku aktivitātēm. Uz Mežaparka estrādi bērni, protams, tiks aizvesti ar transportlīdzekļiem.
– Ir liels gandarījums, ka pēc skates žūrija uz svētkiem izvirzījusi arī mūsu kori, – atzīst Bērzaunes pamatskolas 5.-9. klašu kora diriģente Ināra Stepāne. – Uz 2. kārtas skati tika visi mūsu apriņķa skolu kori, bet vērtēšanas latiņa tika pacelta tik augstu, ka diemžēl divi kori uz svētkiem nebrauks.
Bērzaunes pamatskolas dziedātāji ir ļoti gandarīti par iespēju piepulcēties skolu jaunatnes dziesmu svētku kopkorim. – Uz mēģinājumiem bērni nāca mērķtiecīgi un apzinīgi, – turpina kolektīva diriģente. – Skaitliski esam 20 koristu liels kolektīvs, un pamatskolai tas ir labs rādītājs. Lai gan, ja skatos uz iepriekšējiem sastāviem, redzu, ka agrāk korī dziedāja 36-40 dziedātāju. Toreiz Bērzaunes pamatskolā bija paralēlklases un daudz vairāk audzēkņu. Valstī notiekošās tendences liek sevi manīt arī pie mums.
Skolotāja piebilst, ka no skolēniem, kas var dziedāt korī, šoreiz rezerves vēl esot bijušas, bet skolas kori apmeklējuši apzinīgākie bērni un tie, kuri vēlējās tikt uz dziesmu svētkiem.
Jautāta, kas svētku laikā sagaida dalībniekus, Ināra Stepāne atbild lakoniski: – Mūs gaida gājiens, mēģinājumi, piesātināts darbs. Pirmdienas sanāksmē jau runājām, ka no citām norisēm bērni diemžēl neredzēs neko. Ir tik ļoti saīsināts svētku laiks, un tas ir tik saspringts – mēģinājumi sekos cits citam, ka vienīgais brīvais brīdis varētu būt pēc gājiena. Šai dienā bērni tad varētu apmeklēt kādu izstādi vai paskatīties pilsētu.
– Lauku bērni galvaspilsētā iebrauc ne tik bieži, un svētkos ir iekļauti gan teātru, folkloras kopu priekšnesumi, gan citas aktivitātes Vērmanes dārzā, – ne bez nožēlas uzskaita kolektīva vadītāja. – Diemžēl dalībniekiem tās redzēt nebūs lemts.
Kad ievaicājos par kora vizuālo noformējumu, diriģente atplaukst: – Esam tiešām smuki, un paldies par to novada pašvaldībai, kas pirmo reizi, kopš strādāju, kora tērpu iegādei piešķīra Ls 200. Mums ir balti tērpi, meitenēm vēl jāsakārto adītas pusgarās zeķes, jānopin ziedu vainagi, un tad jau noformējums būs ideālā kārtībā.
Kādi īsti izskatās Bērzaunes jaunie dziedātāji, varēsim vērot gājienā. – Gājiens ir viens no patīkamākajiem brīžiem dziesmu svētku laikā – brīdis, kas paceļ un spārno, – priecājas Ināra Stepāne. – Skatītāju vidū tad pamanām bērnu vecākus, bijušos skolēnus – visi stāv ielas malā un nežēlo ovācijas.
Ierunājamies arī par svētku repertuāru. – Šoreiz bija jāapgūst ļoti daudz dziesmu, bet galā tikām, – nosaka diriģente. – Noslēguma koncertā dziedāsim pilnīgi visu repertuāru, un visas dziesmas jāzina no galvas. Tāpēc vēl nākam kopā un strādājam mēģinājumos pie atsevišķām dziesmām, kas ir mazāk mācītas. Priekšā ir arī vecāku sapulce un mēģinājumi gan 29., gan 30. jūnijā.
Diriģentes statusā Ināra Stepāne skolu jaunatnes dziesmu svētkos piedalās kopš 1979. gada. „1984. gadā skolā nestrādāju, tad uz dziesmu svētkiem nebraucu. Vēl vieni svētki izpalika 1989. gadā, kad uz skolēnu dziesmu svētkiem Rīgā no Madonas rajona skolu 5.-9. klašu koriem netika izvirzīts neviens kolektīvs."
Vēlot jauku atmosfēru un iespaidus šajos dziesmu svētkos, skolotājai jautāju, kas pašai ir tuvāks – darbs ar senioru kori vai tomēr skolēniem. – Seniori ir daudz atbildīgāki, – neslēpj diriģente. – Ja ir kas noteikts un sarunāts, skaidri zini, ka viss būs kārtībā, nekas nav jāpārbauda. Ar bērniem ir citādi – te nereti valda princips „ko gribu, to daru". Šogad gan nevaru sūdzēties, ar kori bija viegli strādāt, jo dziedātāji uz mēģinājumiem nāca apzinīgi. Man pašai audzināmā bija 9. klase, un no šīs klases septiņas meitenes dzied skolas korī. Tas ir balsts, uz kā varu būvēt pārējo sastāvu. Jāpiebilst, ka mūzikas skolas bērnu mūsu korī ir salīdzinoši maz – tikai divas meitenes (3. un 5. klase). Svarīgākais darba procesā bija tas, ka bērni gribēja tikt uz svētkiem Rīgā un tam arī pienācīgi gatavojās.
Autore: INESE ELSIŅA
IMANTA PULKSTEŅA foto