Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Būtiskākās izmaiņas darba ņēmējiem no 2018. gada 1. janvāra

Finanšu ministrija

Autors • 04.01.2018.

Būtiskākās izmaiņas darba ņēmējiem no 2018. gada 1. janvāra
Burtu lielums

Sākot ar 2018. gadu, spēkā stājas izmaiņas, ko paredz Saeimā izsludinātā nodokļu refor­ma. Būtisks šo likumu grozījumu mērķis – mazināt darbaspēka no­dokļa slogu. Aplūkojot iedzīvotājiem būtiskākās izmaiņas, ko paredz nu jau apstiprinātā nāka­mo gadu nodokļu politika, top skaidrs, ka vieni no lielākajiem ieguvējiem būs ģimenes, mazo algu saņēmēji un pensionāri. Re­formas ieviesto izmaiņu rezultātā ieguvēji būs gandrīz 99% algoto darbinieku.

Paaugstināta minimālā mēneša darba alga

No 2018. gada minimālā mē­neša darba alga tiek paaugs­tināta no 380 eiro uz 430 eiro.

Paaugstināts neaplieka­mais minimums pensionāriem

No 2018. gada neapliekamais minimums pensionāriem tiek paaugstināts no 235 eiro mēnesī līdz 250 eiro mēnesī, 2019. gadā – vēl uz 270 eiro mēnesī un 2020. gadā – uz 300 eiro mēnesī.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Lielai daļai darba ņēmēju šogad no algas būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka ga­da ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20% iedzīvotāju ienākuma likme (līdzšinējo 23% vietā); ienākumu daļai no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro tiks piemēro­ta 23% likme, un tikai tai ienā­kumu daļai, kas pārsniegs 55 000 eiro, tiks piemērota 31,4% likme.

Neapliekamais minimums

Vienlaicīgi ar minimālā atalgoju­ma paaugstināšanu būtiski tiks celts ar iedzīvotāju ienākuma no­dokli neapliekamais diferencētais minimums. Pērn tas bija no 60 eiro līdz 115 eiro mēnesī, taču no 2018. gada tas būs 0-200 eiro robežās un ar katru gadu pie­augs, 2019. gadā sasniedzot 0-230 eiro, bet 2020. gadā sasnie­dzot 0-250 eiro robežu.
Algām līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) neapliekamo minimumu katru gadu piemēros pilnā apmērā (200 eiro 2018. gadā, 230 eiro 2019. gadā un 250 eiro 2020. gadā).
Ienākumiem no 440 eiro līdz 1000 eiro mēnesī 2018. gadā neapliekamais minimums atbil­stoši formulai pakāpeniski sama­zināsies, un pie ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tas netiks pie­mērots vispār. No 2019. gada, pieaugot neapliekamajam mini­mumam, paaugstināsies arī limits ienākumiem, kuriem tas netiks piemērots. Tas nozīmē, ka 2019. gadā neapliekamo minimumu vairs nepiemēros ienākumiem virs 1100 eiro mēnesī, savukārt 2020. gadā – ienākumiem virs 1200 eiro mēnesī.

Paaugstināts nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu

No 2018. gada atvieglojums par apgādībā esošu personu pa­augstināts no 175 eiro uz 200 eiro mēnesī, 2019. gadā – uz 230 eiro mēnesī un 2020. gadā – uz 250 eiro mēnesī. Turklāt no 2018. gada 1. jūlija iedzīvotāju ienākuma no­dokļa maksātājiem papildus jau esošajiem nodokļu atviegloju­miem būs iespēja saņemt atvieg­lojumus arī par nestrādājošu lau­lāto, kura apgādībā ir viens vai vairāki bērni atkarībā no tā, kāds ir bērna vecums un vai tas turpina izglītības iegūšanu (1).

Piemēram, no 2018. gada 1. jūlija būs iespēja saņemt nodokļa at­vieglojumu par nestrādājošu lau­lāto, ja tā apgādībā ir bērns līdz trīs gadiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Lai risinātu mazāk aizsargāto sa­biedrības grupu sociālās aizsar­dzības problēmas, no 2018. gada valsts sociālās apdrošinā­šanas obligāto iemaksu likme tiks palielināta par 1 procentpunktu (0,5% darba devējam un 0,5% darba ņēmējam). Šie ienākumi tiks novirzīti pamatbudžetā vese­lības aprūpes finansēšanai, no­drošinot no valsts budžeta lī­dzekļiem apmaksājamus vese­lības aprūpes pakalpojumus tām personām, kas pakļautas vese­lības apdrošināšanai. Sociālo ie­maksu likme šogad būs 35,09%, no kuriem 24,09% mak­sās darba devējs un 11% – darba ņēmējs (2).

Attaisnotie izdevumi

Arī turpmāk visiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, iesniedzot gada ienākumu dek­larāciju, būs iespēja atgūt daļu no samaksātā nodokļa par izglītību, ārstniecību, iemaksām pensiju fondos un citiem attaisnotajiem izdevumiem.
Galvenās izmaiņas saistītas ar summas apmēru, no kura varēs atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču tas faktiski sāks darboties tikai no 2019. ga­da, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju jau par 2018. gadu.
Proti, 2019. gadā, iesniedzot ga­da ienākumu deklarāciju un čekus par 2018. gada attaisnotajiem iz­devumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedo­jumiem un ziedojumiem politiska­jām partijām, persona varēs sa­ņemt atpakaļ samaksāto nodokli par to attaisnoto izdevumu sum­mu, kas nepārsniedz 50% no viņa gada apliekamajiem ienāku­miem, bet ne vairāk kā 600 eiro par sevi un katru ģimenes locekli.

Piemēram, ja 2018. gadā darba ņēmēja ienākumi gadā ir 8000 eiro un attaisnotie izdevumi par medi­cīnas pakalpojumiem par sevi ir 700 eiro, tad uz attaisnotajiem izdevumiem par 2018. gadu at­tiecina 600 eiro, bet atlikušie 100 eiro pārceļas uz nākamo gadu.

Savukārt iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus varēs iekļaut attaisnotajos izdevumos tik lielā apmērā, lai tie kopā nepārsniedz 10% no nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā.
Attiecībā uz dzīvības apdroši­nāšanas līgumiem (ar līdzekļu uz­krāšanu) tiks mainīti arī piemēro­šanas nosacījumi, pagarinot to periodu uz 10 gadiem un nodroši­not apdrošināšanas prēmiju mak­sājumu regularitāti, vienlaikus nosakot pārejas noteikumus uz jau noslēgtajiem dzīvības apdro­šināšanas līgumiem.

Piemēram, ja 2018. gadā darba ņēmēja ienākumi ir 8000 eiro gadā un iemaksas privātajos pen­siju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi ir veikti 2000 eiro apmērā, tad uz attaisnotajiem izdevumiem var attiecināt 800 eiro, t. i., summu, kas nepārsniedz 10% no gada ienākumiem.

Taču vēl 2018. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2017., 2016. vai 2015. gadu, jo­projām būs spēkā pašreizējie nosacījumi.

(1) Bērns vecumā līdz trim gadiem; trīs vai vairāk bērnu līdz 18 gadu ve­cumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina izglītības iegūšanu; pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina izglītības iegūšanu.
(2) Ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas vei­diem.

5.01.2018.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px