Eiropas Savienības (ES) vārds Latvijā pēdējos mēnešos tiek locīts biežāk nekā parasti. Tas skaidrojams ar vairāku Latvijai svarīgu notikumu attīstību, sākot jau ar ES daudzgadu finanšu shēmas jeb budžeta 2014.-2020. gadam izstrādi un beidzot ar Latvijas iespējamo pievienošanos eirozonai.
Saistībā ar šiem notikumiem aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisija (EK) Briselē rīkoja Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālistu tikšanos ar vairāku EK departamentu darbiniekiem, kuru kompetencē ir ekonomikas, monetārie, budžeta un lauksaimniecības politikas jautājumi.
Neprotam protestēt
Jāatzīst, ka arī mani (līdzīgi, kā daudzus Latvijas iedzīvotājus) ik pa laikam ir pārņēmusi neizpratne, kādēļ tik liela uzmanība ES tiek pievērsta tieši lauksaimniecības politikai, kas teju vai pilnībā visās dalībvalstīs tiek regulēta centralizēti. Kādēļ tieši lauksaimnieki, nevis citās nozarēs strādājošie, saņem tik dāsnas dotācijas? Un kādēļ tiešmaksājumi nonāk pie „dīvāna zemniekiem", kuru lielākais nopelns ir bijis liela rocība, kas ļāvusi iegādāties plašas teritorijas un tālāk saņemt naudu tikai par to vien, ka šī teritorija tiek nopļauta? Īsā atbilde ir tāda, ka lauksaimniecība ir specifiska joma, kura nespētu izdzīvot bez vienotas politikas, regulējumiem un atbalsta mehānisma. Tas gan neizskaidro, kādēļ kopējā lauksaimniecības politika paredz dažādus atbalsta mehānismus atšķirīgu dalībvalstu zemniekiem, kas jau saknē nozīmē to, ka ES lauksaimnieku konkurētspēja nav līdzvērtīga. Jāatzīst, ka tieši lauksaimniecībai un naudas apjomam, kuru tiešmaksājumu veidā Latvijas sarunu vedējiem ir izdevies izkaulēt no EK, tika pievērsta liela uzmanība. Atsevišķi Latvijas pārstāvji Briselē pat atzina, ka mūsu valstī gan politiķu, gan sabiedrības uzmanība ir pārāk sakāpināta tieši tiešmaksājumiem, piemirstot, ka ir arī citi. Izskanēja arī viedoklis, ka latviešu zemnieki ir diezgan nemākulīgi protesta akciju veicēji. Baltiešu neilgais dziesmu un deju pasākums vairāk raisījis skumju žēlumu, nevis licis nopietni pievērsties jautājumam par nevienlīdzību tiešmaksājumos. Protestējot citu valstu lauksaimniekiem, efekts ir jūtams, piemēram, tūkstošiem poļu lauksaimnieku vienādos T kreklos nobloķējot uz dienu satiksmi pie EK centrālās ēkas Berlamona, var cerēt, ka viņos ieklausīsies. Mūsu lauksaimnieki diemžēl nav mācējuši protesta akcijai piesaistīt arī starptautiskos plašsaziņas līdzekļus, kas ir nozīmīgs ierocis sabiedriskās domas veidošanā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 01.03.2013.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS