Tā atkalredzēšanos ar skolas un klases biedriem, bijušajiem un tagadējiem skolotājiem, skolas direktoriem raksturoja uzrunātie Ļaudonas vidusskolas absolventi. Lūk, dažas atziņas.
Tikšanās ar bērnību un jaunību
– … ļoti daudz nozīmē vienkārša sastapšanās, kas reizēm pārvēršas brīnišķīgos svētkos… (A. Sent-Ekziperī). Šādi brīnišķīgi svētki bija Ļaudonas vidusskolas absolventu salidojums. Labi organizēts un rūpīgi gatavots, ar skaistiem priekšnesumiem. Ļoti jauki dziedāja koris "Lai top!", īpaši izcēlās solists Artūrs Biķernieks. Skaisti uzpostā skola un viesmīlīgā uzņemšana lika justies gaidītiem. Paldies par to! – "Staram" atzīst Ļaudonas vidusskolas absolvente un bijusī skolotāja Sarma Barkovska. – Man šis salidojums bija tikšanās ar bērnību un jaunību, jo 1955. gadā esmu beigusi Ļaudonas vidusskolu. Tas bija 2. izlaidums. Klasē bijām tikai 6 skolēni, jutāmies gandrīz kā ģimene. Mūsu zināšanas bieži pārbaudīja – visi labi mācījāmies. Vairs esam palikuši tikai 4, salidojumā bijām 3, arī mana visu skolas gadu sola biedrene un draudzene mūža garumā Aina Tuča. Daudz ko atcerējāmies par savām skolas gaitām un jau mūžībā aizgājušiem skolotājiem. Mums bija tā laime latviešu valodu mācīties pie skolotājas Zvaigznes.
Ļoti gribējās satikt savu audzināmo klašu skolēnus. Priecājos, ka viņi ir pratuši saglabāt skolas gadu draudzību, atceras savus skolotājus, ir krietni un darbīgi cilvēki. Patīkami bija tikties ar bijušajiem kolēģiem, ar kuriem kopā nostrādāti tik daudzi darba gadi.
Vecākie absolventi ir beiguši veco skolu, tāpēc viņiem bija skumji redzēt, ka tai nav atrasts pielietojums, tā stāv tik vientuļa, kā jau pamesta ēka, bet daudziem ļoti mīļa.
Kā vienota audzināšanas stunda
– Arī es piedalījos A. Eglīša Ļaudonas vidusskolas 65 gadu jubilejas absolventu salidojumā. Reizē ar atkalredzēšanās prieku un reģistrēšanos bija jāiespēj atstāt savu pirksta nospiedumu kā zīmogu nākotnei un dalībnieku kartē atzīmēt pašreizējo dzīvesvietu kā mazu krāsainu lodīti.
Emocionāli uzrunājošs bija mācītāja Valda Stradiņa vadītais svētbrīdis skolas muzejā, kā arī skolotāju un skolasbiedru atdusas vietu apmeklējums kapsētās. Svinīgais sarīkojums norisa kā vienota audzināšanas stunda visa vakara garumā. Kā piederas jubilejā – apsveikuma runas, ziedi un dāvanas… Īpaši sirsnīgi aplausi tika veltīti skolas direktoriem un skolotājiem, – akcentēja Ļaudonas vidusskolas absolvente Benita Rudzīte. – Laiks var sidrabot matus un izmainīt cilvēka stāju, bet garaspēka, sirsnības, mīlestības un atmiņu jomā tam nav noteikšanas. Varbūt vēl vārdos neizteikta, iekšēja pateicība skolotājiem, klases un skolas biedriem par savstarpējo bagātināšanos. Sveicieni un veselības vēlējumi skolotājiem, kuri nebija salidojumā! Paldies skolas direktoram Guntim Lazdam par svētku ierosmi un galanto uzmanību, uzņemot mūs visus un līdzdzīvojot pasākumā. Pateicība šodienas ļaudoniešiem, pašdarbniekiem par skaisto un interesanto sniegumu audzināšanas stundas laikā.
Mēs, 1975. gada Ļaudonas vidusskolas beidzēji, īpaši pateicamies audzinātājai Sarmai Barkovskai par vienotības gara uzturēšanu viņas lolotajos klašu kolektīvos. Svētki ir mirklis, ko atkal nomaina ikdiena mums katram tai skolas kartē atstātajā punktā. Tomēr – lai pa reizei atceramies Andreja Eglīša vārdus: "Ja man vaicātu – ko tu mīli? Teiktu –
Ļaudonu ar tumšo mežu vīli."