Ko nozīmē vārds „atšalkas"? Tā ir sena vārda „atbalsis" forma. Šo vārdu Biruta sev atklāja, pētot materiālus par mūsu tautas mītiem un ticējumiem, šķirstot P. Šmita „Latviešu ticējumus" (1940) un K. Strauberga „Latviešu buramos vārdus" (1939), citus avotus.
I. Jakobi: – Kāpēc sāki interesēties par šīm tēmām? Gribēji saprast, kāda bija izdzīvošanas formula mūsu senčiem?
B. Stafecka: – Mīti, teikas, ticējumi un buramvārdi ar savu spilgti izteiksmīgo tēlu pasauli ir ļoti saistoši un rosinoši māksliniekam, jo tie visi sakņojas asociatīvajā domāšanā. Mīts ir kā pieņēmums par apkārt esošo pasauli, tās izpēti, vēstījums par sadzīvošanu ar nesaprotamo, pārdabisko. Kas? Kā? Kāpēc?
Ticējumi ir pasīvā aizsardzība – tautas medicīna, ētika un poēzija, bet buramvārdi ir aktivitāte. Viss notiek „pa īstam", dzīve atklājas pat visatbaidošākajās formās. Tur ir kailās dzīvības esence – sīka, bailēs trīcoša, bet sīksta, par katru cenu. Instinkti. Tas viss ir kā aizlaiku cilvēku kompass. Tur ir akmens vārdi, lāsti un nolādēšana, ticējumi, ugunszīmes un buramvārdi, raganu pulcēšanās zīmes, asins vārdi, visulis un vadātāji… Protams, mēs nezinām, kā to lasīt, mēs nezinām, kā tas tika lietots. Un vēl vairāk, mēs nezinām, ko ar to visu darīt šodien.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 27.11.2013.
Materiālu sagatavoja
INESE JAKOBI
Foto no mākslinieces arhīva