31. decembrī zelta kāzu gadadienu Madonā atzīmē Zaiga un Māris Lazdupi.
Kad abi sarakstījās 1965. gada 31. decembrī Madonas dzimtsarakstu nodaļā, Zaigai bija 25 gadi, Mārim – 23. Jauno ģimeni reģistrēja Zenta Kārkliņa. Tajā Jaungada naktī uzkrita dziļš sniegs.
Māris Lazdups atceras, ka ar Zaigu bija pazīstami jau trīs gadus pirms iesaukšanas armijā: – Pirmā iepazīšanās notika Madonas estrādē.
Izdomāju, ka ir jāaiziet uz balli estrādē. Ar paziņu apsēdāmies, sākām iejusties vidē. Skatos, kāda meitene kā "lapsiņa" visu laiku viena stāv. Aizgāju uzlūgt uz deju vienreiz, otrreiz, pēc balles pavadīju uz mājām. Līdz ar to sākās mūsu attiecības. Tolaik iepazinās arī mans brālis Andris ar Veru. Sestdienās gājām uz balli, bet svētdienu rītos mums ar brāli Andri bija tradīcija iet uz restorānu "Arona" diviem vien paēst brokastis. Vienmēr pasūtījām Zemnieku brokastis, kas nedaudz līdzinājās picai. Kad mani izsauca uz kara komisariātu (pirmoreiz palaida, bet vēlāk aizsūtīja uz taigu), uz restorānu aizgājām es, Zaiga un Andris. Zaiga toreiz raudāja, jo dienests nozīmēja, ka būs mani jāgaida mājās ilgi – dienests bija trīsarpus gadi. Tā kā biju sportisks, daudz braucu ar velosipēdu, patika slēpošana, jauniesaukto slēpošanas sacensībās ieņēmu pirmo vietu. Mani paņēma divīzijas izlasē, pārcēla uz Iekšlietu ministrijas operatīvo grupu. Ziemā nodarbojos ar sportu, vasarā strādāju uz dzelzceļa, braucu ar drezīnu. Decembrī, kad biju demobilizējies no dienesta padomju armijā, kur dienēju operatīvajā grupā Sverdlovskas apgabalā, satiku savu meiteni, kas mani bija sagaidījusi. Nekavējos, bildināju Zaigu. Kāzas mums tiem laikiem bija kā svētki. Veda mūs uz „zagsu" ar automašīnu „Volga", un šoferis izrādījās vecs paziņa – Ernests Grabovskis. Zaigai bija balta kleita, ziemā varēja dabūt neļķu pušķi.
Kāzu mielastu mums sagatavoja dzīvoklī Madonā māsa Ausma, bija sanākuši paši tuvākie.
Māris Lazdups ir dzimis Dzelzavā astoņu bērnu ģimenē. Tēva saimniecībā "Baldonēs" (7 km no Dzelzavas) bija ap 30 ha zemes. Viņš apguvis visus lauku darbus, pirmā darbavieta bija Cesvaines kūdras fabrikā, pēc tam – toreizējā "Sakaru mezglā", tad iesauca dienestā. Vēlāk – Kusā meliorācijas pārvaldē, pēc pāris gadiem sāka strādāt komunālo uzņēmumu kombinātā, kur nostrādāja 48 gadus līdz aiziešanai pensijā. Zaiga ir uzaugusi četru bērnu ģimenē (piektais bērnībā nomira). Abi zina, ko nozīmē kuplas ģimenes rūpes un darbs, lai visu sagādātu. Kopdzīvi uzsāka Madonā, Egļu ielā 4, kur Zaigas tēva mājā bija maza istabiņa – 9 kvadrātmetri. Sāka veidot savu "ligzdiņu" gandrīz no nekā, ar humoru sakot – katrs ar savu karoti un dakšiņu. Pēc tam – toreizējā Gogoļa ielā 47.
Zaigas un Māra Lazdupu ģimenē izaudzināti divi dēli (kāzu naktī sievastēvs zem gultas palika cirvi…), aug četri mazbērni un jau ir mazmazdēliņš. 1976. gadā piedzima dēls Edvīns, pēc pieciem gadiem piedzima Artis. – Edvīns parūpējās par divām mazmeitām. Elita ir Anglijā, Līva – Vācijā, mums aug mazmazdēliņš.
Vecākais dēls Edvīns ir beidzis Ogres meža tehnikumu, strādā Lizuma mežniecībā. Jaunākais dēls Artis izmācījās par lokomotīves vadītāju. "Latvijas dzelzceļā" nostrādāja gandrīz 20 gadu, bet dzelzceļnieka darbs ir gan grūts, gan ietekmē veselību. Tagad dēls strādā "Madonas namsaimniekā" par darbnīcas vadītāju. Artim arī ir bērni – Ģirts (12. klasē) un Kitija (10. klasē), kas mācās Madonas pilsētas 2. vidusskolā. Zaigas talants ir tamborēšana, adīšana, un visi ģimenē ir apadīti no galvas līdz kājām. Bērni ziemā braukāja ar ragavām pa Priežu kalnu, un visiem kājās – pat adītas bikses. Zaiga ir medicīnas darbiniece, vispirms strādāja slimnīcā Infekcijas nodaļā, kas atradās Parka ielā. Pēc Edvīna piedzimšanas viņa devās strādāt Lazdonas bērnudārzā, no turienes aizgāja pensijā. Darbā vajadzēja būt jau pusseptiņos, bet pirms tam viņa paspēja bērniem sagatavot brokastu maizes. Toreiz autobusi tā nekursēja, Māris stāsta, ka pirmais transports bijis motocikls ar blakusvāģi, kas vēl tagad atrodas garāžā.
Zaigai brīvajos brīžos patīk lasīšana, mājās vienmēr bijušas grāmatas un žurnāli.
Abiem tuva dārzkopība, un tas ir kopīgais vaļasprieks. Māris atklāj, ka viņam patīk, kad viss ir kārtīgs, izravēts, tāpēc šajos darbos pats cītīgi iesaistās. Lazdupu ģimenes mīļdzīvnieki ir kaķi, īpaši Zaigai. Tagad mājās esot divi aprūpējami lutekļi – murrātāji Picīši. Abi ir atrasti un pieņemti mājās.
Šoruden Zaigai apritēja 75. dzimšanas diena, Mārim – 73. dzimšanas diena. Katru gadu Vecgada vakarā pāris atceras savas ģimenes izveidošanu, bet šogad cipars ir apaļš – 50 kopā nodzīvoti gadi. No kāzu gadadienām atmiņā ir palikusi 15 gadu kāzu jubileja, ko Lazdupi atzīmēja Madonas dzimtsarakstu nodaļas rīkotajā pasākumā –
kultūras namā izdejoja valsi, pēc tam devās uz Blaumaņa muzeju "Brakos", kur notika 10 un 15 gadu kopā nodzīvojušo pāru salidojums.
Uz jautājumu par to, kas notur divus cilvēkus kopā, Māris Lazdups atbild: – Laikam jau tā ir mīlestība, kas, protams, ar laiku mainās. Diviem cilvēkiem ir jāpieslīpējas. Man patīk būt sabiedrībā, sievai – vairāk mājās. Taču vienmēr piekrītu savam brālim Andrim, kas ir teicis: "Mūsu sieviņas ir vislabākās, mums sapas viss." Bērni izaug, aiziet savā dzīvē, un pēc tam tu arvien vairāk novērtē otru cilvēku līdzās. Arī mēs esam palikuši divatā, un saku: cik labi, ka mums viss ir – mājas, dārzs, darbs. Lai arī ideāla dzīve nav nevienam, domāju, ka 50 gadu kopā esam dzīvojuši labi. Teikšu tikai vienu – biežāk vajadzētu vienam otru paslavēt, teikt atzinīgus vārdus.