Kopš ekonomiskā krīze ir skārusi Latviju, nemainīgi smaga situācija saglabājas arī nodarbinātības jomā.
Aprīlī bezdarba līmenis valstī bija 11,3% (123 132 cilvēki) no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, tas ir par 0,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Situācija nav iepriecinoša arī Madonas rajonā, kur bez darba ir 2365 cilvēki jeb 11,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Tendence, ka ik mēnesi bezdarba rādītāji pieaug par nepilnu procentu, saglabājas jau no 2008. gada beigām. Šobrīd Madonas rajons pēc bezdarba rādītājiem uz kopējā fona valstī atrodas pa vidu. Kaut arī bezdarba līmenis ir par 0,3% augstāks nekā valstī vidējais, tas ir krietni mazāk nekā Rēzeknes (24%) un Ludzas (19%) rajonā. Arī uz apkārtējo rajonu fona Madonas rādītāji nav tie sliktākie. Alūksnes, Cēsu, Gulbenes un Valkas rajonā bezdarba līmenis ir augstāks nekā pie mums. Daļēji to var saistīt ar lielu ražotņu un uzņēmumu trūkumu, kuros varētu notikt masveida darbinieku atlaišana.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Madonas filiāles referente nodarbinātības jautājumos Veronika Putāne „Staram" pastāstīja, ka bezdarbnieku skaits joprojām turpina pieaugt, taču tas vairs nenotiek tik strauji kā ziemā. Šo apstākli var skaidrot ar dažādu sezonālo darbu iespējām, taču jāapzinās, ka rudenī, ja ekonomiskā situācija valstī nebūs būtiski uzlabojusies, atkal nāksies novērot strauja bezdarbnieku skaita pieauguma tempus.
– Vasarā bez darba palikušie var strādāt sezonas darbus, lasīt ogas utt., taču kopumā tendence nav iepriecinoša. Piemēram, agrāk pavasarī un vasarā celtnieki bija noslogoti, taču tagad tie ir mūsu uzskaitē, jo nekādi būvdarbi nenotiek. Īpaši daudz ir darbinieku ar zemu kvalifikāciju, kuri celtniecības buma laikos kā palīgstrādnieki pelnīja labi, bet nu ar savu kvalifikāciju viņiem atrast darbu ir maz izredžu, – norādīja Veronika Putāne.
Viņa pastāstīja, ka NVA reģistrēties sāk arī bijušie valsts iestāžu darbinieki, kas valdības realizētā taupības režīma ietvaros ir zaudējuši darbu. Veronika Putāne atzina, ka šādiem cilvēkiem pašreizējos ekonomiskajos apstākļos līdzvērtīgus darba piedāvājumus būs grūti atrast.
– Šobrīd noteicošās ir cilvēka praktiskās iemaņas un kvalifikācija. Teiciens, ka labs amatnieks būs pieprasīts jebkuros laikos, nav bez pamata. Augstākajai izglītībai ir salīdzinoši maza nozīme, lielākas izredzes ir tiem bezdarbniekiem, kuri ir speciālisti kādā praktiskā profesijā. Redzam, ka vakanču juristiem un ekonomistiem tikpat kā nav. Viena no pieprasītākajām profesijām ir apdrošināšanas aģents, taču cilvēki nelabprāt to izvēlas, jo šajā ekonomiskajā situācijā aģentam atrast klientus ir ļoti grūti. Savukārt vakances uz pārdevēja darbu tiek ļoti ātri aizņemtas, – atklāja filiāles referente nodarbinātības jautājumos.
Reģistrētais brīvo darbavietu skaits Madonas rajonā pagājušajā mēnesī bija 67, no kurām vakantas šobrīd joprojām ir 30. Liela popularitāte ir algotajiem pagaidu darbiem. Agrāk cilvēkus, kas būtu ar mieru strādāt pilsētas labiekārtošanas darbos, ar uguni nevarēja sameklēt, bet tagad ir pat izveidojusies rinda.
– Situācija darba tirgū ir pamatīgi izmainījusies. Agrāk darba ņēmējs varēja diktēt savus noteikumus, pašlaik lielākas priekšrocības ir darba devējam, kas var izsijāt labāko darbinieku no liela pretendentu skaita. Vienīgā problēma, ka darba devēju ir mazāk, nekā mēs vēlētos, – savus novērojumus pauda Veronika Putāne.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS