Šobrīd bērnu (līdz divu gadu vecumam) aprūpe brīžos, kad viņi dažādu apstākļu dēļ ir izņemti no savas bioloģiskās vides, visbiežāk tiek nodrošināta valsts aprūpes iestādēs. Tam tomēr būtu jābūt īslaicīgam risinājumam, jo ikviena bērna interesēs ir augt ģimeniskā vidē.
Tāpēc izstrādāti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot, ka bērnu iestādē ievietos tikai izņēmuma gadījumā vai krīzes situācijās, informē Labklājības ministrija (LM). Bērniem līdz trīs gadu vecumam institūcijā paredzēts uzturēties ne ilgāk par trim mēnešiem (izņēmuma situācijās – ne ilgāk par sešiem mēnešiem), bet bērniem no četriem gadiem – ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Jauniešiem piemērotākā vide ir jauniešu mājas, kur iegūt patstāvīgas dzīves prasmes un iemaņas, lai palīdzētu pilnvērtīgi, stabili un atbildīgi iekļauties sabiedrībā. Savukārt ilgstošās aprūpes iestādēs un institūcijās bērnam paredzēts multifunkcionāls atbalsts, kur saņemt rehabilitācijas un atbalsta pasākumus.
LM aprēķinājusi, ka pēdējo četru gadu laikā institūcijās esošo bērnu, kas jaunāki par diviem gadiem, skaits sarucis vairāk nekā divas reizes (2012. gadā aprūpes institūcijās atradās 196 bērni vecumā no dzimšanas līdz divu gadu sasniegšanai, 2013. gadā –
166 bērni, 2014. gadā – 115 bērni, 2015. gadā – 102 bērni, 2016. gada 1. novembrī – 80 bērni). Kopumā uz 2016. gada 1. janvāri ārpusģimenes aprūpē Latvijā atradās 7,2 tūkstoši bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Visizplatītākā alternatīvās aprūpes forma ir aizbildnība, kas lielākoties ir bērnu vecvecāki vai radinieki (pēc 2015. gada nogales datiem, aizbildņu bija 3757, vecvecāku/radinieku – 28 888 jeb 2/3 no visiem).
Audžuģimenēs atrodas 1207 bērni, no tiem 111 mazuļi, kuri nav vēl sasnieguši divu gadu vecumu. Audžuģimenes statuss ir 569 audžuģimenēm, taču skaits ir mainīgs. Ik gadu audžuģimeņu statusu no jauna iegūst ap 35 līdz 70 personu, ap 30 audžuģimeņu statuss tiek izbeigts vai atņemts. Kļūt par audžuģimeni un savā ģimenē uzņemt bērnus var tikai tās ģimenes vai personas, kuras ir apguvušas atbilstošu apmācību. Atbilstoši pārskatos ietvertajai informācijai 2015. gadā 71 audžuģimenē nebija neviena bērna, bet 46 no tām pamatotu iemeslu dēļ nebija varējušas bērnus uzņemt. Iemesli tam ir dažādi – veselības stāvoklis, vēlme atpūsties, izdegšana.
Jau iepriekš ziņots, ka no 2018. gada Latvijā tiks veidotas specializētas audžuģimenes. Specializētā audžuģimene ir īpaši apmācīti cilvēki, kuri nodrošina bērna vecumam, individuālajai attīstībai un sociālajām iemaņām atbilstošu aprūpi. Lai to īstenotu, nepieciešama izglītības un atbalsta pakalpojumu pilnveide audžuģimenēm, cieša sadarbība starp dažādām valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora institūcijām, kā arī stabils un paredzams finansiālais un sociālais nodrošinājums ģimenēm, kuras aprūpē audžubērnus.