Pagājušajā gadā aizsāktā sirsnīgā tradīcija pateicības pasākumā pulcēt Madonas novada audžuģimenes ir iesakņojusies – tā arī šogad, 4. decembrī, Lauteres kultūras namā norisinājās audžuģimeņu salidojums ar skaistiem priekšnesumiem un prieku par kopā būšanu. Madonas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Ineta Stasjule atklāja, ka pasākumu apmeklējušas 15 ģimenes, savukārt 4 nav varējušas ierasties – novadā kopumā šobrīd ir 19 audžuģimenes, kurās aug 46 audžubērni.
Kļūt par audžuģimeni ir ļoti nopietns un atbildīgs solis, tāpēc saprotama tendence, ka pa šo gadu neviena audžuģimene klāt nav nākusi. Taču jāpriecājas un jāpateicas katrai ģimenei, kura šo svētīgo darbu turpina un par spīti dažādām ikdienas grūtībām no audžuģimenes statusa neatsakās. Tieši tāpēc pirms gada dzimusi ideja par audžuģimeņu salidojumu, kā uzsvēra Ineta Stasjule – katra ģimene ir ievērības cienīga un pelnījusi lielu paldies – tikai pateicoties viņiem bērni, kuri to nav izjutuši savās miesīgajās ģimenēs, saņem tik nepieciešamo mīlestību, rūpes un atbalstu.
Šo domu, uzrunājot klātesošos, turpināja Aronas pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Piekalns: – Ar šo pasākumu vēlamies teikt paldies audžuģimenēm, kas ir radījušas mājas tiem bērniem, kuriem veicies mazāk. Jūsu radītās mājas ir ne tikai svētkiem, bet arī ikdienai, kas reizēm ir grūta. Ja kādreiz grūtību ir vairāk nekā spēka, domāju, šādi pasākumi, kopā būšana ar citām audžuģimenēm uzmundrina un ļauj šo grūtumu pārvarēt.
Kalsnavas pagasta „Akmentiņu" mājās dzīvojošā Bašķeru ģimene ir spilgts un pozitīvs apliecinājums tam, ka ar ģimenes spēku un atbalstu ir iespējams viss. Pirms diviem gadiem viņi uzņēmuši četrus vienas ģimenes bērnus no Alūksnes novada, kuru bija skārusi traģiska nelaime. Mamma Sintija Bašķere pastāstīja: – Mūsu ģimenē jau ir trīs bērni – jaunākā meita Elza, divi lielākie – Lauris un Amanda – jau ir savās ģimenēs, dzīvo Valmieras un Cēsu pusē, ir trīs mazbērniņi. Mums sākumā bija viens audžubērniņš, viss bija ļoti jauki, es pat teiktu – mierīgi, tāpēc spriedām, ka ar laiku savā ģimenē varētu pieņemt vēl kādu audžubērnu. Audžuģimeņu atbalsta grupas vadītāja Iveta Gargurne krīzes centrā bija strādājusi un iepazinusi šos četrus bērniņus, kas traģiski palikuši bez vecākiem, tāpēc mani uzrunāja. Tas notika tieši ap Ziemassvētku laiku, kas pats par sevi liek atvērt sirdi. Taču kādas divas nedēļas par šo lēmumu cīnījāmies, ar prātu un loģiku saprotot, ka to nevaram. Vīrs teica: „Vienu, divus – jā, bet četrus…" Neatklāšu tieši – kā, jo tas ir ļoti personīgi, bet sajutām Dieva aicinājumu, bez kā noteikti nebūtu piekrituši. 7. janvārī visus bērniņus atvedām mājās, un nu jau būs divi gadi, kopš viņi dzīvo pie mums.
Sintija Bašķere smaidot atzinās, ka tolaik ar Dievu „slēgts līgums" – ja vien Viņš ģimenei palīdzēs, Sintija ar vīru piekritīs kļūt par audžuvecākiem uzreiz četriem bērniem. – Brīžiem iet vieglāk, brīžiem grūtāk, bet Dievs tur savu doto vārdu, tāpēc arī mēs, kamēr vien varēsim, savu solījumu turēsim.
Aicināti iepazīties, Līga, Signe, Jānis un Brendons Lī priekā mirdzošām acīm stāsta par savu ikdienu, to, kā iet skolā un kā sokas mācībās. Arī mājas darbos un saimniecības lietās visi kopīgi palīdz.
– Atklāti sakot, viegli jau tas nav – būt par audžuvecākiem tik kuplai ģimenei, bet arī gandarījums ir. Kad redzi, ka bērni ir priecīgi, kad ir mierīgie, mīļie brīži, par to ir milzīgs prieks. Ikdiena, protams, prasa ļoti daudz. Pacietība ir izmērāma, bet palīdz tas, ka man ir skolotājas rūdījums. Tāpat mums mājās īstenībā ir komandas darbs –
tētis, es, jaunākā meita Elza, kas ir ļoti liela palīdze, mums ir arī divas vecmammas un vectētiņš – visu darām kopā – gan strādājam, gan atpūšamies. Ir sava saimniecība, kūtī turam vistiņas, tā ka bērni palīdz mājas darbos, ravē dārzu. Domāju, tas ir galvenais audžubērniem, ka viņi redz, kā viss dzīvē un ģimenē notiek. Visjautrāk iet, kad atbrauc arī lielie bērni un mazbērni, tad tiešām ir pilna māja, –
pastāstīja Sintija.
Bašķeru ģimenes stāsts patiesi sasilda sirdi, ne velti 2013. gadā viņi saņēmuši „Latvijas lepnuma" speciālbalvu. Turklāt kāds apliecinājums tas ir jau zināmajai atziņai, ka ikviens var sniegt palīdzīgu roku, pat ja ar prātu vienmēr var atrast šķēršļus un ieganstus. Raugoties nākotnē, iespējams, var izteikt piesardzīgu cerību, ka kaut mazliet pieaugs bērnu skaits ārpusģimeņu aprūpē. Ineta Stasjule atklāja: – Jau zināms, ka nākamā gada pirmajās dienās bāriņtiesa izvērtēs audžuģimenes statusa piešķiršanu kādai jaunai ģimenei Madonas novadā.
Taču arī aizbildņi ir pelnījuši lielu pateicību, un, tā kā pēc audžuģimeņu salidojuma klātesošajiem bija tikai pozitīvākās emocijas un atsauksmes par tikšanos, nākamgad ap Lieldienu laiku varētu tikt sarīkots līdzīgs pasākums arī aizbildņiem.
AGRA VECKALNIŅA foto