Pagājušajā nedēļā Madonā norisinās piedzīvojumu nometne „Pirmklasīgais Madonas pētnieks", vienkopus pulcējot bērnus vecumā no 7 līdz 8 gadiem. Bērni nometnes laikā iepazina pilsētas svarīgākās iestādes, lai, rudenī dodoties uz skolu, pilsētvidē justos drošāk.
Nometni organizēja Madonas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde„Priedīte", un tās idejas autores ir Guna Ruļuka, Sandra Pulkstene un Dace Dzilna.
– Sanākot visām kopā, dzima ideja, ka pirmklasniekam vajadzētu iepazīt visas tās vietas, kas viņam ir apkārt: mūzikas skolu, mākslas skolu, sporta skolu un citas iestādes, ko mazais skolēns brīvajā laikā varētu apmeklēt. Nometne noritēja piecas dienas, tāpēc izvēlējāmies piecus pamatobjektus: Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolu, Madonas novada bibliotēku, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, multifunkcionālo jaunatnes iniciatīvu centru „Kubs" un Madonas bērnu un jauniešu centru. Turp devāmies, lai bērniem parādītu, kas interesants šajās iestādēs notiek un ko, tur darbojoties, var apgūt. Pie tās pašas reizes iepazīstinājām arī ar ceļu, kā līdz konkrētajai vietai nokļūt, un aprunājamies par to, kas šajā ceļa posmā varētu būt bīstams, – par nometnes vadmotīviem stāsta tās vadītāja Dace Dzilna, uzsverot, ka bērniem atgādināja arī par vispārējiem drošības noteikumiem, kas jāievēro, pārvietojoties vienatnē pa pilsētu, – piemēram, kā reaģēt, ja uzrunā kāds svešinieks un aicina doties līdzi.
Dienas nometnē piedalījās 20 bērnu, tostarp divi rīdzinieki. – Arī viņiem šeit bija gana interesanti, jo viņu mammas kādreiz ir dzīvojušas Madonā. Kas zina – varbūt kādreiz bērni izlems atgriezties vecāku dzimtajā pilsētā, un tad šeit viss jau būs pazīstams, – piebilda nometnes vadītāja un ikvienu mazo Madonas pētnieku raksturoja kā aktīvu un līdzdarboties gribošu. – Ja paraugās uz citām nometnēm, bērnus parasti aizrauj sporta aktivitātes, taču šie ir salīdzinoši mazi, tāpēc viņiem vairāk patīk radošas nodarbes. Daudz sanāca strādāt pie disciplīnas, jo bērni ir skaļi, grib visam pieskarties un aptaustīt, nezina, kā jāuzvedas, piemēram, muzejā. Lai gan varbūt tieši tāpēc, ka šī bija pētnieku nometne, viņi ir tik zinātkāri un vēlas visu izpētīt.
Spilgtākos iespaidus bērni guva pirmdien mūzikas skolā, kur viņus sagaidīja vesels koncerts un iespēja iepazīt mūzikas instrumentus. Dace Dzilna turpina: – Sagaidīšana bija brīnišķīga, turklāt bērnus sajūsmināja tas, ka viņi pēc koncertiņa drīkstēja uzkāpt uz skatuves un paši pamēģināt paspēlēt tīkamāko instrumentu. Dažkārt gadās, ka bērns izdomā, ka grib spēlēt, piemēram, vijoli, taču nemaz nezina, kā tā izskatās un kā ar to rīkoties. Šeit bija iespēja pačīgāt vijoli, iepūst tubā vai paspēlēt klavieres (un pat paskatīties, kas tām iekšā), apdomājot vēlēšanos iet uz mūzikas skolu.
Ceturtdien nometņotāji devās ekskursijā uz Cēsīm, kur apmeklēja Mazās brīnumzemes centru un aplūkoja tur tapušo miniatūrās pilsētiņas maketu, smeļoties iedvesmu, kā papildināt pašu veidoto Madonas minimaketu ar visām vietām, kur nedēļas laikā ir sanācis paviesoties.
Savukārt piektdien Madonas pētnieki devās uz multifunkcionālo jaunatnes iniciatīvu centru „Kubs", lai iepazītos ar piedāvātajiem pulciņiem, tostarp pamēģinātu, ko nozīmē nodarboties ar teātra sportu, floristiku un robotiku, jo, tikai pamēģinājis aktivitāti, bērns var saprast, vai tā viņam patīk un ir piemērota.
Viesojoties nometnē, bērnus sastapām smaidīgus, jautrus un ar veselīgu sārtumu vaigos.
Uzrunāts par meitas dalību šajā nometnē, mārcēnietes Kerijas tētis atklāja, ka meita ik vakaru aizrautīgi stāstīja par pavadīto dienu un priecājas, ka tikusi palaista uz šo nometni. – Mūsmāju tuvējā apkārtnē nav mazu bērnu, tāpēc izlēmām – lai jau meitai vasarā tiek kas interesantāks. Viņa ir ļoti sabiedriska un labprāt pavada šo laiku kopā ar draugiem no dārziņa, kā arī jauniepazītajiem bērniem, – pastāstīja nometnes dalībnieces Kerijas tētis.