22. un 23. augustā, atzīmējot „Baltijas ceļa" 20. gadadienu, Baltijas valstīs notiks vienotības skrējiens „Sirdspuksti Baltijai".
1989. gada 23. augustā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji sadevās rokās, izveidojot Baltijas valstu vienotības ceļu un pieprasot neatkarības atjaunošanu. Šogad 23. augustā šo tradīciju atjaunos, vienojoties vairāk nekā 600 kilometru garā Baltijas tautu skrējienā, vienotā sirdspukstu ritmā mērojot „Baltijas ceļa" maršrutu.
Kā esam jau informējuši, „Sirdspuksti Baltijai" ir diennakts skrējiens pa vēsturisko „Baltijas ceļa" maršrutu, kas, atzīmējot „Baltijas ceļa" divdesmito gadskārtu, 22. un 23. augustā notiks visās trijās Baltijas valstīs. 22. augusta pēcpusdienā tas sāksies Tallinā un Viļņā, lai 23. augustā pulksten 20 tiktu noslēgts ar svinīgu pasākumu Rīgā.
„Sirdspuksti Baltijai" notiek, lai atkal sajustu Baltijas valstu vienotību, atsauktu atmiņā kopīgo cīņu par brīvību, lai pierādītu mūsu nacionālās apziņas dzīvotspēju
678 kilometrus garais maršruts ir sadalīts viena kilometra garos stafetes posmos, un ikviens Baltijas valstu iedzīvotājs ir aicināts piedalīties un noskriet savu kilometru Baltijas vienotībai. Pieteikties skrējienam un iepazīties ar tā maršrutu var mājas lapā www.baltijascelam20.lv. Šobrīd skrējienam jau ir pieteikušies vairāk nekā 5000 Latvijas iedzīvotāju.
Atgādināsim, ka pirms 20 gadiem, 1989. gada 23. augustā, vairāk nekā miljons cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sadevās rokās, izveidojot ķēdi no Tompea pils pakājes Tallinā līdz Ģedimina torņa pakājei Viļņā, pa ceļam šķērsojot Rīgu un Daugavas upi un radot vienotību trīs valstu centienos pēc brīvības. „Baltijas ceļu" organizēja visu Baltijas valstu nacionālās kustības: Igaunijas Tautas fronte Rahvarinne, Latvijas Tautas fronte un Lietuvas Reformu kustība Sajūdis.
„Baltijas ceļš" ieviesa nozīmīgas izmaiņas pasaules vēsturē. Tas bija iespējams vienīgi caur cilvēku vienotību un kopīgu paļāvību, ko pauda ikviens cilvēks kopējā mērķa sasniegšanai. Iespaidīgais nevardarbīga protesta un solidaritātes paušanas akts kļuva par miera kultūras dzīvu piemēru.
„Baltijas ceļš" palielināja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālās pašnoteikšanās iespējas un veicināja demokrātisko kustību darbību Padomju Savienības teritorijā. Trīs Baltijas valstis veiksmīgi atjaunoja savu brīvību mierīgā ceļā, radot precedentu, kuram sekoja un, cerams, arī sekos, citas valstis, – cilvēcīguma uzvaru pār totalitārismu.
„Baltijas ceļš" bija fenomens, kas parādīja, kā trīs mazas valstis – Baltijas valstis, neraugoties uz nāciju dažādību, radīja starpkultūru garīgo vienotību kā valstu iekšienē, tā arī starp valstīm kopējā mērķa sasniegšanas vārdā – pārvarēt Otrā pasaules kara sekas un iznīcināt totalitāro režīmu.
„Baltijas ceļš" ir vēsturisks simbols, kas dzīvo cilvēces kolektīvajā atmiņā, veicinot sapratni par solidaritātes un vārda brīvības nozīmi un vērtībām.
Šā gada jūlija beigās akcijas „Baltijas ceļš" dokumentārais mantojums tika apstiprināts iekļaušanai UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā.
„Stars" aicina ikvienu „Baltijas ceļa" dalībnieku no Madonas rajona, kam ir saglabājušās atmiņas vai fotogrāfijas par vēsturisko notikumu, zvanīt uz redakciju pa tālruni 64822706, vai rakstīt uz [email protected] un dalīties pieredzētajā ar laikraksta lasītājiem.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS