Iedzīvotāji būs pamanījuši, ka pagājušajā mēnesī norisinājās diezgan liela aktivitāte saistībā ar sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumiem. Tika mainīti, atcelti, atvērti dažādi dzelzceļa un autobusu satiksmes maršruti un reisi. Taču no publiskās informācijas ir noprotams, ka SIA „Autotransporta direkcija" plāno vēl dažādus pasākumus, kuru mērķis būtu ieekonomēt līdzekļus.
15. februārī ziņu aģentūras LETA portālā nozare.lv tika publicēta intervija ar SIA „Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētāju Andri Lubānu, kurā viņš cita starpā izsakās arī par autoostu nākotni.
„Autoosta līdz šim tika uzskatīta par neatņemamu pārvadājumu sastāvdaļu. Pērn konstatējām, ka pakalpojumu izmaksas par autobusu iebraukšanu un biļešu tirdzniecību veido ļoti lielu pašizmaksas procentu. Autoostas ir dažādas. Rīga un Daugavpils – tā ir viena situācija, tajā pašā laikā ir autoostas, kur pārdotas biļetes par desmit latiem izmaksā šos pašus desmit latus. Šajā situācijā nolēmām runāt par pārvadājumu kā prioritāti. Cik plašas telpas un cik kases strādā – ir otršķirīgi situācijās, kad jāslēdz ciet līnijas. Biļetes taču var iegādāties gan autobusā, gan ar īsziņu palīdzību. Domāju, ka nākotnē autoostā būs viens vai divi elektroniskie biļešu automāti. Līdz ar to tika pieņemts lēmums, kas paredz samazināt pārvadājumu pašizmaksas sadaļu attiecībā uz autoostām. Neapmierināti bija tie pārvadātāji, kuriem piederēja autoostas. Tomēr mērķis daļēji ir sasniegts, jo pēc jaunās metodes noslēgtie līgumi patlaban rāda, ka kopējās Latvijas autoostu izmaksas varētu tikt samazinātas par 20%. Ņemot vērā, ka kopējās autoostu izmaksas gadā ir 3 miljoni latu, tomēr šī summa ir pietiekami iespaidīga. Mēs nevaram autoostas ne likvidēt, ne slēgt, varam radīt tikai tādus ekonomiskos apstākļus, kuros vairs nav attaisnojama to pastāvēšana. Ja iebrauc trīs četri autobusi pa dienu un eksistē biļešu kases, kur to pārdošana maksā tikpat, cik pārdotās biļetes, tad pie šī modeļa, iespējams, tā ekonomiski pastāvēt nevarēs, ja vien nebūs pašvaldības vēlmes uzturēt autoostu kā zināmu sociālo centru. Primāri koncentrējamies uz pamatpakalpojumu – pārvadāt uz/no, autoostas atstājot kā sekundāras." Tā savā intervijā izsakās Andris Lubāns.
Ne tikai, lai nopirktu biļetes
Vienīgā autoosta bijušā Madonas rajona teritorijā ir Madonas autoosta, tādēļ par to, vai un kā jaunais „Autotransporta direkcijas" kurss to ietekmēs, vaicāju SIA „Madonas ceļu būves SIA" komercdirektoram Andrim Dzenovskim.
– Iepazīstoties ar Andra Lubāna teikto, man pirmā doma bija, ka atkal kādam ir radusies vēlme kaut ko uzvelt uz pašvaldības pleciem. Madonas autoosta pēc sniegtā servisa atrodas augstākajā kategorijā. Mums ir bagāžas glabātava, ko vidēji dienā izmanto 8 cilvēki, tualete (vidēji 108 cilvēki dienā), nojumes, atpūtas telpa šoferiem, uzgaidāmā zāle ar informāciju, biļešu kases, autostāvvieta un iespēja paēst siltu ēdienu. Šis ir tas pakalpojumu apjoms, kam pēc Ministru kabineta noteikumiem ir jābūt nodrošinātam augstākā līmeņa autoostās, un pie tā mēs arī turamies. Es to stāstu tādēļ, ka šobrīd var rasties jautājums par to, vai autoosta paliek vai nepaliek.
Janvārī, kas ir „klusais" mēnesis, mēs esam pārdevuši biļetes 9333 pasažieriem. Autoosta iekasē 5% no katras biļetes, un kopējie ieņēmumi no tā janvārī ir bijuši Ls 541,78. Aplūkojot kaut vai vienu autoostas izdevumu pozīciju – jāalgo trīs kasieres, ir skaidrs, ka šī summa nav pietiekama, lai nodrošinātu autoostas darbību. Savulaik valsts pati mudināja modernizēt autoostas un visu, kas saistīts ar cilvēku apkalpošanu, bet šobrīd jau aktualizējas jautājums par izdzīvošanu, – norāda Andris Dzenovskis.
Pēc viņa domām, tas, ko direkcija var izdarīt, ir nosacījuma atcelšana, ka autobusam ir jāiebrauc autoostā un jāmaksā minētie 5% no biļetes vērtības, līdz ar to samazinot pārvadātāja izdevumus. Tiesa, tiem, kas regulāri izmanto sabiedrisko transportu, nebūs sveša aina, kad, drūzmējoties pie autobusa durvīm, nereti sāk valdīt džungļu likumi, kā rezultātā pirmie iekšā tiek tie, kuriem ir spēcīgāki elkoņi, taču mātes ar maziem bērniem vai sirmgalvji paliek pēdējie un reizēm pat dabū stāvēt kājās.
Iegādājoties biļetes autoostas kasē, tās tiek numurētas, līdz ar to cilvēks, kas biļeti ir iegādājies laicīgi, var rēķināties, ka sēdvieta viņam noteikti būs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 02.03.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto