Šonedēļ Ministru kabinets iepazinās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu novadu pašvaldībās lauku apvidos.
Lai izvērtētu iespējas Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros sniegt atbalstu skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai, tika veikta visu novadu pašvaldību aptauja par skolēnu pārvadājumiem, nodrošinot viņu nokļūšanu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.
Kopš pērnā gada novadu pašvaldībām, kurās izglītības reformas rezultātā ir reorganizētas vai likvidētas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, no valsts budžeta iespējams saņemt kompensāciju 90 procentu apmērā par braukšanas izdevumiem, kas saistīti ar tās administratīvajā teritorijā un blakus teritorijās dzīvojošo skolēnu pārvadāšanu mācību gada laikā no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ. Kopumā no valsts budžeta stratēģijas pasākumu ietvaros 2010. gadā pašvaldībām paredzēts finansējums 5 862 542 latu apmērā, savukārt 2011. gadā – 718 502 latu apmērā. Ministrijas sniegtā informācija liecina, ka šā gada finansējums vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā paredzēts gan transporta izdevumu kompensēšanai, gan autobusu iegādei papildus Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros paredzētajiem autobusiem.
Aptaujas rezultāti liecina, ka novadu pašvaldības organizē skolēnu pārvadājumus dažādos veidos, piemēram, izmantojot pašvaldības rīcībā esošo autotransportu, pērkot pakalpojumu no pārvadājumu pakalpojuma sniedzējiem, kompensē skolēnu braukšanas izdevumus, kas radušies, izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus. Atsevišķas pašvaldības par skolēnu pārvadāšanu kompensē vecākiem/fiziskai personai personīgā transportlīdzekļa izdevumus.
Vislielākais skolēnu skaits tiek pārvadāts ar pašvaldību rīcībā esošajiem autobusiem – 49,37% no kopējā pārvadāto skolēnu skaita, komercpakalpojuma sniedzēji pārvadā 25,72% skolēnu, braukšanas izdevumi, izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, tiek segti 24,37% skolēnu, bet fiziskas personas ir pārvadājušas 0,55% no visiem skolēniem, kuriem pārvadājumi nepieciešami.
Tāpat pēc aptaujas rezultātiem secināms, ka veiksmīgai skolēnu pārvadājumu organizēšanai novadu pašvaldībām ir nepieciešama gan dotācija no valsts budžeta, lai kompensētu skolēnu pārvadājumus, gan nepieciešams iegādāties jaunus autobusus. 66 novadu pašvaldības izteikušas vēlmi saņemt gan dotāciju, gan autobusus.
Autobusus plāno arī mūsu novadiem
Lai precizētu skolēnu pārvadājumiem nepieciešamo autobusu skaitu, savu aptauju pašvaldībās veica arī plānošanas reģioni.
– Vidzemes plānošanas reģions, izzinot pašvaldību vēlmi pēc jaunajiem autobusiem, kā galveno kritēriju izvirzīja to, lai sabiedriskā transporta pakalpojumi un pašvaldības pārvadājumi nedublētos vienos un tajos pašos maršrutos. Ir vietas, kur kursē tikai sabiedriskais transports, taču ir arī skolēnu maršruti, kuros tas nekad nav kursējis un skolēnu pārvadājumus nodrošina tikai pašvaldība. Šādu vietu netrūkst arī bijušā Madonas rajona novados, – pastāstīja Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļas sabiedriskā transporta plānotāja Velta Lapiņa.
Šopirmdien notikušajā Madonas novada domes izglītības un kultūras komisijas sēdē, kurā piedalījās arī viņa, tika skatīts ierosinājums par divu četrdesmitvietīgu autobusu iegādi no Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem.
– Līdz šim Madonas novadam no stratēģijas ietvaros plānotā finansējuma nebija paredzēts neviens autobuss, taču, ņemot vērā to, ka visā reģionā bija pašvaldības, kas no autobusiem atteicās, Madonai netika liegta iespēja plānot divus transportlīdzekļus veco autobusu nomaiņai. Vēl no bijušā Madonas rajona viens divdesmitvietīgs autobuss tiek plānots Cesvaines novadam un viens deviņpadsmitvietīgs – Varakļānu novadam.Kopumā visā valstī plānots iegādāties 117 autobusu. Jāatgādina, ka 110 autobusu skolēnu pārvadājumiem ir paredzēti arī Latvijas-Šveices sadarbības programmas ietvaros. Madonas novadam no šīs programmas ir ieplānoti trīs autobusi – viens deviņpadsmitvietīgs un divi četrdesmitvietīgi, Cesvaines novadam – viens četrdesmitvietīgs autobuss. Ērgļu un Lubānas novads autobusiem nebija pieteicies, – informēja Velta Lapiņa.
Dāvana ar „apgrūtinājumu"
Tiesa, nedz vienā, nedz otrā gadījumā šo autobusu iegādi gluži par dāvanu saukt nevar. Pirmkārt, pašvaldībai ir jāsedz 10% līdzfinansējums no autobusu cenas, kā arī jāalgo šoferis un jāsedz visi ar autobusa ekspluatāciju saistītie izdevumi. Taču, neraugoties uz to, šis pašvaldībām tomēr ir lētāks risinājums nekā pašām iegādāties jaunus autobusus, jo daudzviet pašvaldību autoparks ir katastrofāli novecojis, un bērni dažviet Latvijā tiek pārvadāti ar autobusiem, kuri pārdienām ir jāremontē.
Pašvaldībām, kas izteikušas vēlmi saņemt jaunos autobusus, būs arī jārēķinās ar dažādiem ierobežojumiem.
– Šveices programmas autobusus pašvaldības drīkstēs izmantot tikai skolēnu pārvadājumiem uz skolu un no tās. Nedz braucieniem uz sporta sacensībām, nedz ekskursijām un cita veida aktivitātēm šos autobusus izmantot nevarēs. Tas līgumā ir stingri noteikts. Autobusiem, kurus iegādāsies no tā saucamā „sociālā spilvena" līdzekļiem, nosacījumi tik stingri nebūs, taču arī šajā gadījumā uzsvars tiek likts tieši uz skolēnu, nevis visu pašvaldības iedzīvotāju pārvadājumiem, – uzsvēra Velta Lapiņa.
– Jāpiebilst, ka autobusu iegāde šobrīd vēl ir tikai plānu līmenī. Vidzemes plānošanas reģions informāciju no pašvaldībām ir apkopojis un nosūtījis RAPLM, kur jau tālāk tiks skatītas reālās iespējas autobusus piešķirt. Ir cerība, ka Šveices programmas autobusus pašvaldības varētu saņemt šogad (ne ātrāk par oktobri), savukārt par „sociālā spilvena" finansētajiem autobusiem vēl ir liels jautājums, – ar zināmu piesardzību par skolēnu pārvadājumiem paredzēto autobusu saņemšanu runāja sabiedriskā transporta plānotāja.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OļĢERTA SKUJAS foto