Vakar Ziemeļvidzemi apmeklēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, kas vizītes ietvaros viesojās Cesvainē, Madonā, Alūksnē un Gulbenē. Madonas novadā Inna Šteinbuka tikās ar novada vadību, kā arī apmeklēja AS „Lazdonas piensaimnieks" un Madonas novada bibliotēku, tostarp tajā izvietoto Europe Direct informācijas centru.
Madonas apmeklējumam Inna Šteinbuka bija atvēlējusi rīta pusi. Stundu ilga viņas tikšanās ar Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru, kā arī pašvaldības attīstības nodaļas vadītāju Nauri Volkovu un uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītāju Romānu Hačatrjanu, kas EK pārstāvniecības Latvijā delegācijai sniedza ieskatu gan tajā, cik daudz Eiropas Savienības līdzekļu Madonas novadam ir izdevies piesaistīt un apgūt, gan arī kur tie ieguldīti.
Nauris Volkovs norādīja, ka Madonas novads no 2007. līdz 2013. gadam ir piesaistījis aptuveni 50 miljonus eiro, klāt vēl pašas pašvaldības līdzfinansējums. Kopējo apgūto līdzekļu apjomu, pieskaitot arī pēdējos divus gadus, viņš lēsa uz aptuveni 80 miljoniem eiro, kas Madonas novadam (ar nepilniem 1619 eiro uz vienu cilvēku) ļauj atrasties visvairāk ES līdzekļu piesaistījušo pašvaldību saraksta augšgalā. Inna Šteinbuka atzinīgi vērtēja darbus, kurus Madonas novada pašvaldībai aizvadītajos gados ir izdevies paveikt, vai tie būtu finansējuma ziņā ietilpīgākie infrastruktūras sakārtošanas projekti (ielu rekonstrukcija, bērnudārzu atjaunošana, ūdens un kanalizācijas saimniecības sakārtošana utt.) vai mazāki iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vidi uzlabojoši pasākumi.
EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas un domes pārstāvju viedoklis sakrita arī jautājumā, ka vairākas ES „vecās" valstis varētu daudzas lietas pamācīties gan no Madonas, gan Latvijas kopumā – vai tie būtu bērnudārzi vai platjoslas internets, ar kura pieejamību ir ne mazums problēmu pat lielākajās Eiropas megapolēs.
Romāns Hačatrjans, prezentējot situāciju novadā ar uzņēmējdarbības vidi, atzina, ka lielākoties Madonas novads balstās uz mazo un vidējo uzņēmējdarbību, kā arī pagaidām nav izdevies piesaistīt plašas investīcijas no ārpuses, kā galveno šķērsli minot tieši kvalificēta darbaspēka trūkumu. Kopējais 2063 (no kuriem aktīvi ir tikai aptuveni 1300) uzņēmumu apgrozījums Madonas novadā ir aptuveni 160 000 000 eiro. Nodaļas vadītājs uzsvēra, ka pašvaldība velta ne mazums pūļu, lai veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos, lai no tiem vismaz daļa nostiprinātos un spētu sekmīgi attīstīties. Pie šādiem pasākumiem viņš pieskaitīja biznesa ideju konkursu „Madona var labāk!", kur labāko ideju realizēšanai iespējams iegūt grantu līdz 2000 eiro. Atbalstu ir saņēmušas jau 27 idejas, un līdz 2020. gadam to skaitam vajadzētu sasniegt 100.
Gan Romāns Hačatrjans, gan Andrejs Ceļapīters Innai Šteinbukai bilda, ka daudz labu uzņēmējdarbības iniciatīvu (tai skaitā arī ar ES fondu līdzekļiem atbalstītu) Latvijā mēdz apslāpēt pārāk liela kontrolējošo iestāžu ierēdņu „centība". Ar to šobrīd saskāries arī mobilās kautuves projekts, kas īstenots, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam LEADER programmā un Madonas novada pašvaldības un zemnieku – gaļas liellopu audzētāju – līdzfinansējumam. Kautuve, kas faktiski būtu vienīgā legālā vieta, kur četru bijušo rajonu teritorijā esošie gaļas lopu audzētāji varētu nokaut lopus, birokrātisku šķēršļu dēļ pagaidām nevar uzsākt darbu.
Pēc tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas ceļš veda uz AS „Lazdonas piensaimnieks" ražotni. Uzņēmums iepriekšējos gados piesaistījis vairāk nekā 600 000 eiro ES fondu līdzekļu, un EK pārstāvniecības delegācijai bija iespēja gan redzēt, kā šī investīcija materializējusies, gan nobaudīt gardos AS „Lazdonas piensaimnieks" produktus, kuriem kvalitātes un garšas ziņā līdzīgus, kā atzina Inna Šteinbuka, Latvijā būs grūti atrast. Uzņēmuma valdes locekle – komercdirektore Helēna Krūmiņa gan atzina, ka AS „Lazdonas piensaimnieks" ir neizpratnē, kādēļ EK kompensācijas paredz tikai lauksaimniekiem – piena un gaļas ražotājiem, nevis pārstrādes uzņēmumiem, kuri arī sankciju dēļ cieš zaudējumus.
Pirms doties tālāk uz Alūksni, Inna Šteinbuka apmeklēja Madonas novada bibliotēku, kur kopā ar bibliotēkas direktori Imeldu Saulīti aplūkoja šonedēļ atklāto fotogrāfa Stefana Sudjēra fotoizstādi „Latvijas ceļojums".
Vaicāta gan par Ziemeļvidzemes apmeklējuma mērķi, gan par Madonā gūtajiem iespaidiem, Inna Šteinbuka uzsvēra, ka EK un ES institūcijas kopumā pievērš lielu uzmanību sadarbībai un informācijas apmaiņai tieši ar pašvaldībām reģionos.
– Ar galvaspilsētu šis process noris daudz aktīvāk, taču par reģioniem mūsu zināšanas ir ierobežotas. Tas, ko darām arī šodien, ir pašvaldību aicināšana aktīvi iesaistīties informācijas apmaiņā. No otras puses, arī paši vēlamies apzināt, ar kādām problēmām saskaras reģioni un kā EK pārstāvniecība Latvijā varētu palīdzēt šīs problēmas risināt. Šajā ziņā īpaši jāņem vērā arī sabiedrības noskaņojums. Kā zināms, pašlaik ES nepiedzīvo savus labākos laikus un eiroskeptiķu skaits tikai pieaug. Ļoti svarīgi, lai cilvēki iegūtu pārbaudītu, uz faktiem balstītu informāciju, kas tiem ļautu daudz precīzāk formulēt savu viedokli attiecībā pret ES. Šo vizīšu laikā tiekamies gan ar pašvaldību vadītājiem un administrācijas darbiniekiem, gan ar preses pārstāvjiem, gan dodamies pie jauniešiem. Vienlaikus vēlamies apkopot viedokļus par to, vai ES sniegtais finansējums ir palīdzējis risināt pašvaldībām aktuālus jautājumus, vai līdzekļi bijuši pieejami un kādu vēl problēmu risināšanai būtu nepieciešama palīdzība, – par vizīšu mērķi laikrakstam pastāstīja Inna Šteinbuka.
Vaicāta par iespaidiem pēc Madonas apmeklējuma, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja atzina, ka, apmeklējot Ziemeļvidzemi, ir guvusi spēcīgu vizuālo iespaidu, ko sniedza sakārtota pilsētvide, kā arī lauku teritorijas.
– Madonā tas ir pamanāms uzreiz, vai tā būtu, piemēram, bibliotēkas ēka, kur šobrīd atrodamies, vai sakoptā pilsētvide. Vides pievilcība lielā mērā uzlabo dzīves kvalitāti, kas savukārt ir nozīmīgs faktors, lai cilvēki vēlētos šajā vietā palikt uz dzīvi. Vēlos uzteikt Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju. Skatījums uz problēmām, kuras šodien pārrunājām, vai tā būtu uzņēmējdarbības vide vai demogrāfija, vai citi jautājumi, liecina par viņa vēlmi nevis „ar spēku" noturēt cilvēkus Madonā, bet gan ar pievilcīgas vides izveidošanu. Tā ir pareiza pieeja. Ne tikai uzklausot viņa un pašvaldības administrācijas pārstāvju sniegto informāciju, bet arī iepazīstoties ar faktiem par Eiropas fondu izlietojumu un investīcijām, kas veiktas novadā, veidojas ļoti pozitīvs iespaids gan par Madonu, gan par reģionu kopumā, – akcentēja Inna Šteinbuka.
Plašāku sarunu ar Innu Šteinbuku gan par EK nostāju bēgļu jautājumā, gan kompensāciju lauksaimniekiem varēsit lasīt kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.
AGRA VECKALNIŅA foto