Laikrakstā jau informējām, ka 10. martā Madonas novadu apmeklēja Zviedrijas vēstnieks Latvijā V. E. Henriks Landerholms, ar kura vizīti vienlaikus tika atklātas arī Zviedrijas dienas Madonā, kas ilgs līdz 24. martam.
Vēstnieka vizītes programma bija visai piesātināta, un arī pavadošais sastāvs – plašs. Henriku Landerholmu Madonas novada apmeklējumā pavadīja Johaness Danielsons, otrais sekretārs, Ansis Mūrnieks, Latvijas-Zviedrijas uzņēmējdarbības koordinators, Gaļina Aizvakara, vēstniecības projektu koordinatore, kā arī Filips Frantzens un Kersina Janneberga. Kopā ar vēstniecības delegāciju Madonas pašvaldību apmeklēja arī sadraudzības pilsētas Zviedrijā Tranosas pašvaldības vadītājs Pērs Ulfsbo un izglītības nodaļas vadītājs Trugve Lundblads.
Abu valstu ciešās saites
Vizītes ievaddaļā vēstnieku uzņēma Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters un pašvaldības pārstāvji, kas Henrikam Landerholmam sniedza prezentāciju par novadu. Tālākajā programmā tika iekļauts Madonas biznesa inkubatora apmeklējums un garāka viesošanās Madonas pilsētas 1. vidusskolā, kur vēstnieks uzrunāja skolēnus, gan sniedzot ieskatu Zviedrijas un Latvijas cieši savītajā vēsturē, gan paužot savu redzējumu par cilvēktiesībām, toleranci un līdztiesību.
– Jau ceturto gadu esmu jūsu skaistajā valstī. Šajā laikā gadījies daudz ceļot, taču Madonā esmu pirmo reizi. Ar nožēlu jāatzīst – vajadzēja atbraukt agrāk. Mūsu valstis saista ciešas saites, kuras veidojušās gadu simteņiem. Latvijas teritorija ir bijusi daļa no Zviedrijas karalistes. Mums ir bijis kopīgs monarhs. Arī ģeogrāfiski neesam tālu viens no otra. Kaut arī kopīgā ir daudz, mūsu vēsture ir bijusi atšķirīga. Pagājušajā gadsimtā Zviedrija lielā mērā tika pasargāta no kariem un relatīvos miera apstākļos spēja uzplaukt un attīstīties. Latvijas vēsture, kurā ir divi pasaules kari un ilgstošs okupācijas periods, diemžēl ir veidojusies citādāk. Neraugoties uz to, jau vairākus gadus atkal esam kopā un kopš 2004. gada – arī Eiropas Savienībā, līdz ar to saites nekur nav zudušas. Zviedrija ir viens no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Vai zinājāt, ka 25 000 Latvijas iedzīvotāju katru dienu dodas uz darbu zviedriem piederošā uzņēmumā? – par abu valstu ciešajām saitēm Madonas pilsētas 1. vidusskolas skolēniem pastāstīja Henriks Landerholms.
Vēstnieks atzīmēja, ka Baltijas valstis, tostarp arī Latvija, uz pārējo bijušo padomju republiku fona ir spējušas attīstīties visveiksmīgāk, un lielā mērā tas ir bijis, arī pateicoties dalībai dažādās starptautiskās organizācijās, kas savukārt ir ļāvis kooperēties un panākt labākus rezultātus. Viena no šādām organizācijām, kuras lomu kā ļoti nozīmīgu uzsvēra Henriks Landerholms, ir Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO).
– Zviedrija ANO iestājās gadu pēc tās izveides – 1946. gadā – un aktīvi darbojas, lai organizācijas ambiciozais mērķis par miera nodrošināšanu un cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē tiktu īstenots, – sacīja vēstnieks, piebilstot, ka valstīm nepieciešams meklēt kopīgus risinājumus daudzām globāla mēroga problēmām.
Vizītes turpinājumā vēstnieks apmeklēja pirmsskolas izglītības iestādi „Saulīte", Madonas novada bibliotēku un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, kurā tika atklāta fotoizstāde, kā arī vairākus novadā esošos ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumus – „IMA Signāls", „Lazdonas piensaimnieks" un „Baltic Block".
Jauns grūdiens sadarbībai
Zviedrijas vēstnieka vizīte Madonā, kā arī Zviedrijas dienu atklāšana kalpoja par brīdi, kad jaunu restartu iedot teju jau divas desmitgades ilgajai sadarbībai starp Madonas novadu un Tranosas pašvaldību. Atgādinām, ka pirmā oficiālā vienošanās, tolaik – trīspusēja (Madonas pilsētas dome, Madonas rajona padome un Tranosas pašvaldība), tika noslēgta 1999. gadā, bet jau pēc gada tika noslēgts sadarbības un sadraudzības līgums. Saskaņā ar to kā centrālie sadarbības mērķi tika izvirzīti: draudzības un sapratnes veicināšana starp līgumslēdzējām pašvaldībām un to iedzīvotājiem; zināšanu un pieredzes apmaiņa pašvaldību jomā, kā arī iespējas radīšana abu pilsētu un Madonas rajona iedzīvotājiem apmainīties ar pieredzi un zināšanām dažādās jomās (izglītībā, kultūrā, vidē, tautsaimniecībā). Tolaik sadraudzības līgumā tika ietverta arī sadarbības veidošana starp Tranosas, Madonas pilsētas un rajona uzņēmējiem.
Gadu gaitā, kamēr Tranosas pašvaldību vadīja Tranosas pilsētas padomes prezidents Lars Eriksons, sadarbība izveidojās visai cieša. Tika rīkoti vairāki pašvaldību delegāciju pieredzes apmaiņas braucieni, tai skaitā ar abu pilsētu pašdarbības kolektīvu viesošanos. Liela ieguvēja no sadarbības bija Madonas slimnīca, kas, pateicoties Tranosas apvienotajam Rotari klubam, saņēma astoņus humānās palīdzības sūtījumus (kopumā vairāk nekā 100 000 zviedru kronu vērtībā). Daļa no palīdzības sūtījumu satura nonāca arī pašvaldības izglītības iestādēs un sociālajā dienestā.
Pēdējos gados gan sadraudzība ar Tranosas pašvaldību nedaudz atslāba, taču Zviedrijas vēstnieka Latvijā vizīte, kurai paralēli norisinājās arī Tranosas pašvaldības vadītāja Pēra Ulfsbo un izglītības nodaļas vadītāja Trugves Lundblada Madonas novada apmeklējums, iespējams, sniegs jaunu grūdienu nedaudz iesūnojušajai sadarbībai. Un tieši uz turpmāko sadarbību arī lielākoties bija vērstas Madonas novada pašvaldības un Tranosas pašvaldības pārstāvju savstarpējās sarunas. Laika izteiksmē tuvākais kopīgais pasākums norisināsies jau šoruden. Pērs Ulfsbo, tiekoties ar Andreju Ceļapīteru un pašvaldības pārstāvjiem, izteica aicinājumu šā gada septembrī Madonas novada pašvaldībai un uzņēmējiem viesoties Tranosas lielākajā gadatirgū, kur ar savu piedāvājumu saplūst dažādu uzņēmējdarbības jomu pārstāvji, pašvaldības, kā arī amatnieki. Tranosas un Madonas novada pašvaldību vadītāji vienojās, ka gadatirgū varētu izvietot Madonas novada pašvaldības un uzņēmēju stendu.
– Mēs vēlētos, lai Tranosas iedzīvotāji un gadatirgus apmeklētāji gūtu plašāku ieskatu par Madonas novadu, tādēļ būtu labi, ja stendā tiktu iekļauts arī novada tūrisma piedāvājums, kas sevī ietvertu tūrisma objektu maršrutā Rīga-Madona(Madonas apkaime)-Rīga, – minēja Pērs Ulfsbo.
Andrejs Ceļapīters atzīmēja, ka uzņēmējdarbības jomā Madonai un Tranosai varētu būt daudz saskares punktu. Tranosa ir viens no lielākajiem mēbeļu un siltumsūkņu ražotājiem valstī, savukārt Madonas novadā darbojas vairāki kokapstrādes uzņēmumi. Kā interesantu domes priekšsēdētājs atzīmēja arī faktu, ka Zviedrijā visai pieprasīti ir Madonas stādu audzētavās audzētie saldo ķiršu stādi un pasūtīti tiek arī skujkoku stādi.
Tranosai – 100
Pērs Ulfsbo atzina, ka, viesojoties Madonas biznesa inkubatorā, viņu uzrunāja gan Madonas jauno uzņēmēju idejas, gan pašvaldības rīkotā biznesa ideju konkursa nosaukums „Madona var labāk!". Abu pašvaldību vadītāji sacīja, ka Madonas un Tranosas uzņēmējiem būtu vērtīgi tikties un pārrunāt iespējamos sadarbības virzienus.
Tranosas mēra ieskatā nākotnē atdzīvināt varētu arī sadarbību sporta un kultūras jomā. Kā zināms, gan Zviedrijā, gan Latvijā, tostarp arī Madonas novadā, ļoti populāra ir orientēšanās, un savulaik abu pašvaldību orientieristi apmeklēja orientēšanās sacensības abās valstīs. Bija periods, kad arī Madonas mākslinieki katru gadu piedalījās Tranosā notiekošajā mākslas izstādē, kur pilsētas centrālajā ielā mākslinieki no visas Zviedrijas izstāda savus darbus. Tranosas mērs arī interesējās par iespēju atvest uz Madonu vietējo kori. Sporta un kultūras jomā sadarbība plašāk varētu izpausties 2019. gadā, kad Tranosas pilsēta visa gada garumā svinēs savu simtgadi. Mutisku uzaicinājumu apmeklēt svinības Madonas novads saņēma jau 10. martā, taču būs arī oficiāls.
Liela daļa laika tika veltīta, pārrunājot kopīgu skolēnu vasaras nometņu rīkošanu. Kā zināms, šovasar Madonā notiks vasaras nometne četru valstu skolēniem. Turpmākajos gados tām varētu piepulcēties arī Zviedrija. Kopā ar Madonas pilsētas 1. vidusskolas direktores pienākumu izpildītāju Inesi Strodi tika pārrunāta arī sadarbība Erasmus projekta ietvaros un savstarpēja pieredzes apmaiņa, iepazīstot to, kā abu pašvaldību skolās tiek strādāts ar informācijas tehnoloģijām, kurās ir specializējusies Madonas pilsētas 1. vidusskola.
17.03.2017.