Pirmdien pēc asām diskusijām starp vairākām ministrijām Ministru kabineta komiteja apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu par atskurbtuvēm pašvaldībās, kas paredz atskurbināšanas pakalpojumu saglabāšanu kā brīvprātīgu pašvaldību iniciatīvu.
Ziņojumā minēts, ka, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, arī šobrīd atskurbšanas pakalpojuma organizēšana varētu tikt saglabāta kā pašvaldību brīvprātīga iniciatīva, ņemot vērā aspektus, ka pašvaldības pietiekami aktīvi turpina veidot atskurbšanas telpas un sadarbojas atskurbšanas pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanā. Nebūtu lietderīgi noteikt pašvaldībām juridisko formu, kā atskurbšanas pakalpojums tām organizējams – vai pašvaldība to organizē sadarbībā ar slimnīcu, Latvijas Sarkano Krustu, pašvaldības policiju.
Kam jāuzņemas atbildība?
Pagājušajā gadā atskurbšanas pakalpojumus Latvijā sniedza 23 pašvaldības, kam valsts par šī pakalpojuma sniegšanu nodrošina līdzfinansējumu 15 eiro par vienu apmeklētāju, bet ne vairāk kā 200 000 eiro, savukārt pārējās izmaksas pašvaldībām ir jāsedz pašām. Nelielais valsts līdzfinansējums kopumā atskurbtuvju darbu ir uzlabojis, tomēr iesaistītajām institūcijām tā arī nav izdevies vienoties par vienotu pieeju šai problēmai valsts līmenī.
Galvenais strīdīgais jautājums ir par to, kura no ministrijām nodrošinātu politikas izstrādi šajā jomā, jo pašvaldības piekopj atšķirīgu praksi, turklāt to aktivitātes ir brīvprātīgas.
VARAM ziņojumā secināts, ka atskurbšanas pakalpojums, kas līdz šim nav bijis pašvaldībām obligāts, attīstījies ar atšķirīgu pieeju, izmaksām un veicamo darbu apjomu. Ministrija norāda, ka atskurbtuvju jautājuma risināšanā ir vairāki būtiski trūkumi un nepilnības. Nav izstrādāts un pieņemts attiecīgs normatīvais regulējums atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai, nav atrisināts jautājums par finansēšanas kārtību, atskurbināšanas pakalpojums tiek nodrošināts kā pašvaldības brīvprātīga iniciatīva tikai atsevišķās pašvaldību teritorijās, vietās, kur nav izveidotas atskurbtuves, šī pakalpojuma sniegšanai tiek noslogotas slimnīcas.
Pēc VARAM domām, personu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšana ir attiecināma uz politikas nozari – veselības aprūpe, kā arī nozari – sabiedrības veselība, līdz ar to atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas politikas veidošana un tiesiskā regulējuma izstrāde primāri ir Veselības ministrijas (VM) kompetencē. VARAM priekšlikumi paredz, ka VM, sagatavojot attiecīgos normatīvos aktus par personu atskurbināšanas pakalpojumu, jāsadarbojas ar Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Iekšlietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.
Tam gan nepiekrīt VM. Nozares ministrs Guntis Belēvičs pirmdien uzsvēra, ka likumā „Par pašvaldībām" kā viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību. Līdz ar to uzskatāms, ka atskurbšanas telpu uzturēšana būtu nododama pašvaldību kompetencē, savukārt atskurbšanas telpu darbības nodrošināšanas jautājumu koordinēšana jāuztic VARAM.
Atskurbtuve policijas iecirknī
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, lūgts komentēt atskurbtuves jautājumu, neslēpa, ka centieni to kā karstu kartupeli mētāt no vienas nozares ministrijas atbildības uz citu ir visai nenopietna rīcība.
– Atskurbtuves ierīkošanai jābūt brīvprātīgai un risinājumiem, kā katra pašvaldība ar konkrēto jautājumu tiek galā, jābūt atbilstošiem situācijai pašā pašvaldībā. Ir pašvaldības, kurās par lieliem līdzekļiem izveidota pašvaldības policija. Pieļauju, ka tajās izveidot atskurbtuvi nemaksātu tik dārgi. Mūsu gadījumā izdevumi būtu visai prāvi. Pie tam tie tiktu tērēti cilvēkiem, kuri sevi nespēj kontrolēt un lielākoties paši ir atbildīgi par sevis novešanu tādā situācijā. Pašvaldībai, protams, jādara viss, lai šie cilvēki neaizietu bojā, nenosaltu, taču pārējās jau vairāk ir indivīda, ne sabiedrības problēmas, – savu viedokli pauda Andrejs Ceļapīters.
Jautājums par atskurbtuvi ik pa laikam ir aktualizējies arī Madonas novadā, tā, piemēram, pagājušā gada septembrī domes sēdē, piedaloties Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (VP VRP) Madonas iecirkņa priekšniekam pulkvežleitnantam Gundaram Tropam, deputāti skatīja variantus, kā šo pakalpojumu varētu nodrošināt mūsu novadā. Izskanēja piedāvājums atskurbināšanu izmantot kā ārpakalpojumu un vest novada iereibušos cilvēkus uz Cēsu moderno atskurbtuvi. Jau tolaik Gundars Trops norādīja, ka šādi rīkoties nav nepieciešams, jo Madonas iecirknī ir speciāla telpa, kur cilvēki var atskurbt.
Šo kā veiksmīgāku un tieši Madonas novada gadījumā piemērotāku modeli gan pagājušā gada septembrī, gan vakar sarunā „Staram" minēja arī Andrejs Ceļapīters. Viņaprāt, Madonā arī turpmāk atskurbšanai būtu jānotiek policijas iecirknī, kur jau vēsturiski ir iekārtota atskurbšanas telpa, kas veiksmīgi pilda savu funkciju un ir nodalīta no pārējā izolatora.
– Policisti ir tie, kuri visbiežāk iereibušos cilvēkus savāc. Viņi arī veic diennakts dežūru iecirkņa telpās. Manuprāt, tas ir piemērotākais risinājums ne vien Madonas novadam, bet lielai daļai Latvijas pašvaldību. Uzskatu, ka šāda sadarbība ar policiju, pašvaldībai pieslēdzoties ar savu finansējumu, lai uzlabotu vienu vai otru lietu, kā arī nodrošinātu mediķa piesaisti, ir krietni vien veiksmīgāks risinājums, nekā veidot dārgu atsevišķu iestādi, kurā diennakts režīmā tiktu nodarbināti vairāki darbinieki. Sadarbības virzieni ar iecirkņa priekšnieku Gundaru Tropu jau ir pārrunāti, un policija ir ar mieru šo funkciju pildīt. Drīzumā plānojam aizbraukt uz Balviem, kur arī policijas iecirknī pēc šāda paša principa ir iekārtota atskurbtuve un veiksmīgi darbojas. Būs vērtīgi iepazīties ar kolēģu pieredzi un apzināt tos jautājumus, kuri vēl jārisina, – skaidroja Andrejs Ceļapīters.
Domes priekšsēdētājs gan atzina, ka dažus šķēršļus šobrīd rada juridiskās nepilnības, par kurām minēts arī VARAM ziņojumā. Likums paredz policijas pienākumu sniegt neatliekamo palīdzību personām, kuras atrodas bezpalīdzības stāvoklī, arī tad, ja tās reibuma stāvoklī zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev. Taču policijas darbinieku kompetencē nav personu veselības stāvokļa un atkarību izvērtēšana, un policijas darbinieki nevar noteikt, vai personas uzvedības izmaiņas radušās apreibinošu vielu lietošanas dēļ vai, iespējams, personai ir citas saslimšanas izpausmes.
Policijas darbinieka tiesības ir personas nogādāt ārstniecības iestādē vai mājoklī, bet, ja tas nav iespējams, – nogādāt tās policijas iestādē un turēt tur speciāli iekārtotās telpās līdz atskurbšanai, bet ne ilgāk par 12 stundām.
Kas notiek, ja 12 stundu termiņš beidzas, bet ārā ir spelgonis vai tumša nakts un atskurbušais nav vietējais?