Lai veicinātu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību Latvijā, jau drīzumā atkritumu pārstrādei būs pieejams ES fondu finansējums 26,7 miljonu EUR apmērā. To paredz valdības atbalstītais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums, „Staru" informē Margarita Apine no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas.
Varēs iesniegt līdz 2023. gadam
Investīcijas plānotas jaunu atkritumu pārstrādes iekārtu (piemēram, stikla, PET vai citu sadzīves atkritumu pārstrādes iekārtu, tai skaitā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu, kompostēšanas laukumu u. tml.) izveidei, kā arī esošo pārstrādes iekārtu jaudas palielināšanai. Vairāk kā puse pieejamā Kohēzijas fonda (KF) finansējuma paredzēta bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei.
KF finansējums būs attiecināms tikai uz Latvijā radītu un attiecīgajā iekārtā pārstrādājamu atkritumu daudzumu (savukārt importēto atkritumu pārstrādes izmaksas var tikt iekļautas projekta neattiecināmo izmaksu daļā).
Projektus varēs iesniegt gan pašvaldības un pašvaldību iestādes, gan komersanti.
Iecerēto aktivitāšu mērķis ir līdz 2023. gadam palielināt atkritumu pārstrādes jaudu Latvijā par 172 000 tonnu gadā un panākt pārstrādāto un reģenerēto atkritumu daudzuma pieaugumu līdz 59% no attiecīgajā gadā radītā atkritumu apjoma.
Kopējais sadzīvē radīto atkritumu apjoms Latvijā ir vidēji 1,62 miljoni tonnu gadā, no kura lielāko īpatsvaru veido nešķirotie sadzīves atkritumi. Apglabāto atkritumu apjoms veido 80% no kopējā savākto sadzīves atkritumu apjoma, un tas ir ļoti augsts rādītājs. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir saistoši ES direktīvās noteiktie mērķi, tai skaitā uzdevums līdz 2020. gadam samazināt bioloģiski pārstrādājamo apglabājamo atkritumu daudzumu līdz 35% no 1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma.
Piedāvās dalīto atkritumu maisus
Vaicāts par jaunumiem atkritumu apsaimniekošanā Madonas novadā, SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns pastāstīja, ka nākotnē ir iecerēts piedāvāt iedzīvotājiem dalīto atkritumu maisus.
– Es apmeklēju kādu izstādi Polijā, kur ir jau ieviesta šāda sistēma, kad katram atkritumu veidam ir savs maiss atšķirīgā krāsā. Tie vairāk piemēroti būtu izmantošanai privātmājās, bet iegādāties tos varētu arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Jāņem vērā, ka atbilstoši ES nostādnēm 2020. gadā šķirotiem būs jābūt jau 50% atkritumu. Tas ir ļoti daudz, jo pagaidām daudzi iedzīvotāji tos nešķiro, taču pakāpeniski uz to jāiet, ņemot vērā, ka nākotnē atkritumu noglabāšanas izmaksas palielināsies divkārt. Tam ir jāgatavojas laicīgi, palielinot iespējas iedzīvotājiem šķirot atkritumus, tādējādi samazinot atkritumu noglabāšanas izmaksas atkritumu poligonos. Pie tam, ja naftas cenas būs augstas, palielināsies arī uzņēmēju interese iepirkt izlietotos plastmasas, stikla un citus veidus otrreizējai pārstrādei. Savukārt, ja naftas cenas būs zemas, šī interese arī būs maza, jo otrreizējā atkritumu pārstrāde neatmaksāsies, – akcentēja Osvalds Lucāns.
Būs ieinteresēti šķirot
Viņš uzsvēra, ka iespējas piesaistīt ES fondu finansējumu atkritumu apsaimniekošanai ir diezgan ierobežotas.
– Atbalsta programmas ES institūcijās vēl ir saskaņošanas stadijā, bet paredzamais atbalsts ir 35%, un tas ir ļoti maz. Turklāt atbalsts galvenokārt domāts dalīto atkritumu bezkonteineru savākšanai, tādas tehnikas iegādei, kas, piemēram, varētu savākt jau minētos dalīto atkritumu maisus. Šo jautājumu esam pārrunājuši ar Madonas novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru. Ir jāveic aprēķini, lai priekšlikumus varētu iesniegt izvērtēšanai domes deputātiem, jo tādā gadījumā būs nepieciešams Madonas novada pašvaldības līdzfinansējums. Namsaimnieks kā atkritumu apsaimniekotājs viens pats nevar „pavilkt" projektu, kas nedod nekādu peļņu. Vismaz šobrīd dalīto atkritumu savākšana „iet" ar mīnusiem. Tie nav lieli, tāpēc mēs kā pašvaldības uzņēmums to vēl varam darīt, bet, palielinoties dalīto atkritumu apjomam, būs nepieciešams iegādāties tehniku, kas spēj tos savākt un arī saplacināt. Dalīto atkritumu apjoms tuvākajos gados noteikti palielināsies, jo iedzīvotāji būs ieinteresēti šķirot atkritumus, – atzīmēja Osvalds Lucāns.
Jāpiebilst, ka vēl ne visi iedzīvotāji izprot atkritumu šķirošanas nozīmi pat pēc jaunās sistēmas ieviešanas Madonā, kad maksa par atkritumiem ir atkarīga ne tikai no izvesto konteineru tilpuma, bet arī no vidējā svara visā novadā, līdz ar to – jo mazāk sadzīves atkritumu konteineros tiks izmesti nešķiroti atkritumi (it īpaši stikla pudeles, kas ir smagas), jo mazāka būs arī maksa.
Spriežot pēc vairāku lasītāju zvaniem redakcijai, daži pat uzskata, ka nešķirotie sadzīves atkritumi pēc to aizvešanas tiek sašķiroti Madonas atkritumu šķirošanas pārkraušanas stacijā.
Tās būvniecībā taču esot ieguldīti lieli ES fondu līdzekļi un pašvaldības līdzfinansējums.
Jā, patiešām, novadā savāktie sadzīves atkritumi tiek nogādāti uz atkritumu šķirošanas pārkraušanas staciju Madonā, kur tie tiek nosvērti un uzskaitīti. Ar stacijā esošo tehniku atkritumi tiek pārkrauti lielgabarīta konteineros un ar kravas mašīnu pārvesti uz poligonu „Dziļā vāda".
Šķirošanas pārkraušanas stacijā no atkritumu savācējiem tiek pieņemti arī dalītie sadzīves atkritumi, un tie gan angārā uz šķirošanas līnijas tiek sadalīti pa frakcijām un tālāk realizēti kā otrreizējā izejviela. Diemžēl starp šķirotajiem atkritumiem joprojām diezgan daudz ir arī sadzīves atkritumu, kurus nevar izmantot otrreizējai pārstrādei, un tie, protams, tiek novirzīti pārvešanai uz atkritumu poligonu, ierēķināti nodoto atkritumu kopējā svarā, un par to mums visiem (arī privātmāju iedzīvotājiem) no 1. aprīļa solidāri ir jāmaksā.