Daudzinot Arta Kumsāra piemiņu un vērtīgos darbus, 28. novembrī viņa atdusas vietā Vistiņlejas kapos tika atklāts tēlnieka Ģirta Burvja veidotais piemiņas akmens.
Brīdī, kad no akmens tika noņemts audekls un tas pavērās visu skatam, augstu gaisā pār sanākušo galvām pārlidoja divi gulbji.
Dziedāja Arta Kumsāra mazmeita Roberta, folkloras kopa „Vērtumnieki", svinīgo mirkli vadīja Arta dzīvesbiedre Rudīte Kumsāre.
J. Norviļa Madonas mūzikas skolas direktora vietniece Ingrīda Gailīte pauda gandarījumu par to, ka 35 gadus Artis Kumsārs veltījis mūzikas skolai. „Man bija laime strādāt kopā ar personību, kas ietekmēja domāšanu ne vien attiecībā uz skolēnu audzināšanu, bet arī uz sabiedrības audzināšanu muzikālajā un kulturālajā ziņā. Kumsārs bija viens no tiem, kas juta lielu atbildību par valsti kopumā. Viņš mēdza teikt, ka no atbildības nevajag mukt. Reizēs, kad Kumsārs nebija tik steidzīgs, viņš atļāvās pafilozofēt un teica, ka domas viņam nākas sadalīt uz dažādām debespusēm – domāt par dievturību, politiku, skolu, filmēšanu, mājām un bišu dravu. Tagad Kumsāram ir brīnišķīga atdusas vieta, no kuras paveras skats uz visām debespusēm."
Novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters uzsvēra Arta Kumsāra oratora talantu. „Kumsārtēvs bija cilvēks ar radošām idejām, cīnītājs par savu taisnību, orators, kādu pameklēt plašā apkaimē. Viņš mācēja aizraut cilvēkus, un tas ir viņa īpašais talants."
Praulienas pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Gotlaufs akcentēja to, ka Kumsārs turēja godā savus senčus un dzimto pagastu. „Kad radioraidījuma „Pagastu stāsti" veidotāji pieteicās braukt uz Praulienu, stāstījumu par pagastu uzticējām Artim. – Cik jums gari vajag – runāt vienu stundu, divas? – viņš uzreiz bija gatavs pieslēgties. Raidījums, protams, izdevās.
Novadpētnieks Jānis Bērziņš novērtēja Arta spēju tuvoties saviem sapņiem un tos īstenot. „Kaut vai ideja par Madonas mākslas skolu, folkloras ansambļu dibināšana 80. gadu sākumā, mūzikas skolas piebūves uzcelšana, Latviešu mūzikas svētki, mūzikas krātuves izveide – tās ir vērtības, kas paliek." Haralda Medņa muzeja iecere un Lielās dziesmu vietas izveide Praulienā ir projekts, kas pēc Arta Kumsāra aiziešanas būs jāīsteno visiem kopā.
Mūzikas skolas skolotājs Uldis Deigelis, atceroties savu direktoru, veltīja viņam dzejas rindas.
Novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītājs Jānis Kļaviņš atcerējās Arta lielisko humora izjūtu. Arī to, ka viņš nebaidījās atklāti teikt to, ko domā. Piemēram, Raimondam Paulam viņš teicis – kā komponists neesi labs, kā pianists – esi lielisks.
Tēlnieks ?irts BurvisĢirts Burvis, skaidrojot piemiņas akmens konceptu, atklāja, ka atveidota uzkāpšana Dziesmu kalnā jeb Dziesmas ceļš. „Uzkāpšana kalnā latvju dainās simboliski apzīmē garīgās izaugsmes ceļu. Piemiņas zīmē attēlotas četras cilvēku vijas, kas no dažādām debespusēm dodas uz augšu. Tās apvienojas kopīgā Līgo korī zem saules zīmes." Tēlnieks izteica cerību, ka nākotnē šis darbs kalpos Arta Kumsāra piemiņai un latviskās identitātes zīmei, kalpos kā svētvieta, kas uzlādē ikvienu apmeklētāju.