Ne tikai mammas un tēti, bet vispirms jau viņu sākumskolas vecuma bērni, kas pavasara brīvlaikā piedalījās radošajā nometnē „Zili zaļi brīnumi", bija gandarīti par bērnu saturīgi pavadīto laiku.
Madonas bērnu un jauniešu centra pedagogi bija centušies bērnus aizraut un pārsteigt, tomēr ne jau paši „stāvot uz galvas", bet eksperimentus un netradicionālus risinājumus ļaujot izbaudīt bērniem.
– Nometnē piedalās 23 bērni, kas visi ir BJC pulciņu dalībnieki, – komentēja aktivitātes vadītāja Ieva Repša. – Vasaras brīvdienās, ieskandinot vasaru, piedāvāsim ko līdzīgu, jo bērniem patīk kustība un eksperimenti.
Brīnumu piedāvājums nodarbībās bira kā no pārpilnības raga. Pie skolotājas Ināras Meikališas, pielejot pilnu glāzi ar ūdeni un uzliekot tai virsū papīra lapu, bērni vēroja, ka, griežot glāzi riņķī, ūdens ārā nelīst. Sajūsmu izraisīja arī ledus gabalos ielietais ūdens, kas īsā laikā sasala. Trešajā eksperimentā bērni no papīra izgatavoja glāzes, no kurām varēja droši dzert ūdeni, jo tas nesūcās papīram cauri.
Ar skolotāju Daci Sināti visi meklēja brīnumus ikdienišķās lietās. Ar dūraiņiem rokās bērni centās izvilkt pupas no lielās bļodas, kas piepildīta pilna. Vēl bez roku palīdzības ar kociņu, kas ielikts mutē, vajadzēja izmakšķerēt priekšā izbērtos makaronus.
Skolotāja Dace Caune kopā ar bērniem meklēja brīnumus, ņemot talkā lelles un spēles. Bērni sagatavoja nelielas izrāžu ainiņas, ko atrādīja cits citam.
Skolotāja Rima Smoļska parādīja, kā iespējams gleznot ar pienu.
Skolotājas Ievas Repšas vadībā bērniem patika veidot skulptūras no vaska vai parafīna, izkausējot sveču galus un iepildot iegūto vasku vāciņos, ātri iegremdējot ūdenī un izveidojot debešķīgas skulptūras. Tāpat viņi sajūsminājās par putu torņiem, ko izdevās izveidot no krāsainām putām.
Skolotājs Māris Karlsons skolēnus iepazīstināja ar iespējām pārbagāto māla pasauli.
Pie skolotājas Lanas Vihrovas visi mācījās dinamiskus deju soļus.
Pie skolotāja Imanta Pulksteņa bērni iepazina gaismas ātrumu caur foto iespējām. Aizraujoši bija izbraucieni pa modelīšu trasi, kur atklājās katra izturība un ātrums.
Aptaujājot bērnus, 3. klases skolēns Aleksandrs Matīss Penels atzina, ka viņam nometne patīk. „Mājās spēlējos ar māsu, dzīvojos pa āru, bet mani arī uzrunāja nometne, tāpēc esmu šeit. Ir ļoti interesanti. Ikdienā brīvajā laikā apmeklēju mākslas studiju un mākslas skolu. Arī citiem iesaku piedalīties dažādās nometnēs."
1. klases skolniece Dārta Šķēle atklāja, ka viņai nometnē patīk atrakcijas un eksperimenti. Ikdienā viņa dejo, iet improvizācijas studijā, mākslas skolā un sporta pulciņā.
3. klases audzēkne Undīne Vestfāle vēstīja, ka nometnē viņai patīk eksperimenti un skolotāju uzdotie āķīgie jautājumi. „Es neapvainojos, ja uz kādu no jautājumiem atbildu nepareizi, jo jāmāk arī zaudēt, ne tikai uzvarēt. Kad mājās nav ko darīt, man patīk rokdarbi, un es vienmēr cenšos, ko interesantu pagatavot. Dzīvoju „Iedzēnos", kur apkārt ir mežs. Pavasarī klausos putnu balsis, un, kad ar mammu ejam uz dārzu, vasarā dzirdam arī dzeguzes kūkošanu."
Vakar nometnes dalībnieki devās uz Lubāna mitrāju. Tīrumnieku purvā visi devās nelielā izglītojošā pastaigā pa purva laipu. Laipa ir 800 metru gara, bet tā met loku pa skaistu priežu mežu, līdz ar to gājiens sanāca vairāk nekā kilometru garš, ilguma ziņā – apmēram stunda. Dienas pirmajā pusē dalībnieki uzzināja daudz jauna par purva brīnumiem. Savukārt pēc pusdienām, kas tika ieturētas brīvā dabā, uzmanība tika veltīta putniem un putnu migrācijai, kas pati par sevi ir absolūts brīnums.
17.03.2017.