Patīkamas pārvērtības notikušas Lazdonas pagastā netālu no Madonas putnu fabrikas, kur atjaunotu veidolu ieguvusi autobusa pietura Ruļi.
– Tas ir Labo darbu nedēļas veltījums pagastam, – komentē pasākuma rosinātājs Māris Āboliņš, kam netālu no pieturas ir vecātēva mājas „Ruļi" (laika gaitā gan kļuvušas par „Ruļļiem").
Vaicāts par idejas realizētājiem, Māris stāsta: – Pagājušajā gadā Britu padome rīkoja semināru „Darbīgās kopienas". (Projekts „Darbīgās kopienas" („Active Citizens") ir Britu padomes iniciatīva, kas uzsākta 2009. gada laikā un tiek īstenota 20 Eiropas valstīs, kā arī Āfrikas un Āzijas reģionos. Projekts „Darbīgās kopienas" ir balstīts uz Britu padomes pieredzi projektā par starpkultūru dialogu „Starpkultūru vēstnieki" („Intercultural Navigators"). Projekta mērķis ir veicināt pozitīvas pārmaiņas kopienās un to ilgtermiņa attīstību, radot iespēju kopienu pārstāvjiem iegūt jaunas zināšanas un prasmes, kā arī veidot vietēja un starptautiska mēroga platformu, kur satikties, mācīties un kopīgi darboties, lai risinātu sabiedrībai aktuālus jautājumus. Izgāju kursus par kopienu veidošanu un vadīšanu, iepazinos ar neparasti aktīviem un interesantiem cilvēkiem, tā radās draugi un domubiedri no visas Latvijas – Vidzemes, Rīgas, Kurzemes, Latgales. Ik pa laikam tiekamies un kopīgi paveicam kādu darbu. Pieci no šīs kompānijas pirms nedēļas bija atbraukuši uz Madonu. Vispirms viņi izgāja rudens pārgājienu un nomakšķerēja trīs foreles vakariņām (Hertai no Glūdas tā bija pirmā noķertā zivs mūžā, bet viņai tomēr labāk patīkot ķert sēnes un dzērvenes). Tad draugi sabira pie manis, un divas dienas uzlabojām neticami nolupušo autobusa pieturu. Tās bija pārsteidzoši jautras dienas un nakts – vienos smieklos par jebko (tā teica Zane no Amatas novada). Krāsas Madonā var nopirkt brīnumlēti, ja esi gatavs parakstīties, ka nebūs pretenziju gadījumā, ja nekas labs nesanāks. Bet krāsa jau nav desa, kam termiņš tik svarīgs…
Darbu iesākumā garāmgājēju reakcija bija atturīga, apmēram tā – „nuja, nuja, ja ne labāk, tad savādāk…". Kad Sandra no Bolderājas ar plītsrinķi piekusa skrāpēt veco krāsu, Rolis no pašiem „Cīrulīšiem" atnesa kārtīgu drāšu birsti. Tātad ar laiku tikām saprasti. Pilnībā sagatavojies lielajiem darbiem bija Jānis no Krapes ūdensdzirnavām –
viņam līdzi bija paņēmies gan trimmeris, gan motorzāģis. Rezultātā zem pieturas nojumes radās jauns soliņš, kam tur bija jābūt jau iepriekš.
Krāsa palika pāri, un uz lauka nokrāsojās vējrādis, kā sveiciens un veselības vēlējums Vestienas Ainai.
Pirmais viesis jaunceptajā pieturā bija kaimiņu Rita, tas laikam tāpēc, ka viņa nebrauc ar autobusiem, bet visur iet kājām.
Četri zili apļi uz pieturas sienas ir Britu padomes zīme – kā paldies par iespēju sapaz0īties cilvēkiem, kam kopā ir jautri, labi un interesanti.
Divas dienas lieliem darbiem ir un nav par maz: var uzpost apkārtni, nokrāsot graustu, bet saprast, kurš no trim ķirbjiem, kas naktī pirms dzimšanas dienas atripinājies pie guļammaisa (Jolanta no Rīgas), būs princis, tik ātri nevar, tāpēc darbīgie jau atkal domā, kurp skriet, ko darīt…
AUTORE: INESE ELSIŅA