XIX gadsimta otrajā pusē dzimis cilvēks astoņdesmit gados paspēja pieredzēt daudz, jo viņa mūžā pasaule krietni izmainījās. Jāņa Vārsberga (1879. Prauliena-1961. Stokholma) piedzīvoto un paveikto atgādināsim Madonas muzejā trešdien, 15. aprīlī.
Madonas rajona padomes atbalstītie konferences lasījumi izstāžu zālēs sāksies pulksten 11. „Starā" savulaik intervēts cits praulēnietis – Vilis Vārsbergs, kas pirms gadiem desmit bija Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns. Uzvārds apliecina radniecību, bet ir vēl kas kopīgs. Arī Jānis bijis universitātes dekāns, gan krietni agrāk un citā – Lauksaimniecības fakultātē. Šodien to grūtāk saprast, jo pieņemam, ka lauku zinības mācās Jelgavā. Pareizi, kad Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija pirms 70 gadiem atdalījās no universitātes Rīgā, turp pārgāja arī profesors Vārsbergs. 1919. gada rudenī viņš bija starp pirmajiem Lauksaimniecības fakultātes mācībspēkiem universitātē. Savukārt pats Rīgas Politehniskā institūta Lauksaimniecības nodaļu beidza 1908. gadā.
Maija sākums, kad praulēnieša dzimšanas diena, vairāk lauku darbos aizņemts. Tāpēc par agronomu Vārsbergu runāsim nedēļas trīs agrāk. Pieminēsim viņa devumu lauksaimnieciskajā izglītībā un salīdzināsim to ar mūsdienu iespējām. Atzīmēsim profesora nopelnus Latvijas pļavkopībā. Atcerēsimies, ka Vārsbergs kā Tautas Padomes loceklis līdzdarbojās Latvijas Republikas tapšanas laikā un arī pēckara Zviedrijas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Līdz ar Madonas muzeja darbiniekiem par to runās arī agronomijas doktori Pēteris Bērziņš (pirms pusgadsimta viņš strādāja Saikavā, netālu no Vārsberga dzimtajām mājām) un Dzidra Kreišmane, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas prorektore, kā arī vēstures doktori Kārlis Kangeris un Tālis Pumpuriņš. Konferencē uzstāsies arī Egidijus Musteikis no Anikščiem Lietuvā.
Strādājot Rīgā, vēlāk Jelgavā, Vārsbergs pa laikam iegriezās dzimtajos „Drikājos". Jo dzīvi viņš šo sētu atcerējies arī 1958. gadā Stokholmā pierakstītajās atmiņās. Izmantojot tās, esam sagatavojuši arī nelielu izstādi par novadnieku. Materiāli muzejā ienākuši no piederīgajiem, īpaši jāpiemin madoniete Aina Cīrule un Šveicē dzīvojošā profesora meita Māra Vārsberga. Izstādes daļu vēlāk varam piedāvāt parādīšanai arī citur, piemēram, Praulienas un Ļaudonas skolās. To priekštecēs kādreiz mācījies nākamo agronomu skolotājs.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ
M. LAPIŅA foto