2015. gads pasludināts par Eiropas gadu attīstībai, kura mērķis ir informēt sabiedrību par Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu attīstības sadarbības politiku un rezultātiem, kā arī skaidrot šīs politikas nozīmi un ieguvumus.
Šo uzdevumu uzticēts veikt vairākiem labas gribas un jauniešu vēstniekiem – sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kas brīvprātīgi atbalstīs Eiropas gada aktivitātes un veicinās attīstības sadarbības jautājumu popularizēšanu.
Labas gribas vēstnieces goda pienākumus gada garumā pildīs arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ģenerālsekretāre Mudīte Priede, kas apņēmusies veicināt informētību un izpratni par abpusējiem ieguvumiem no attīstības sadarbības, kā arī popularizēt kopīgas atbildības izjūtas jēdzienu aizvien vairāk savstarpēji atkarīgajā pasaulē starp Eiropas un jaunattīstības valstīm.
Madona – pirmā
Šā gada laikā Mudīte Priede ieplānojusi vairākus braucienus uz Latvijas pašvaldībām, lai sīkāk iepazītu to līdzšinējo pieredzi attīstības sadarbības jomā un informētu par Eiropas gada attīstībai mērķiem, aktivitātēm un iespējām. Labas gribas vēstniece un LPS ārējo sakaru nodaļa šotrešdien apmeklēja Madonas novadu, tiekoties ar Madonas novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru, kas Mudīti Priedi iepazīstināja ar novada līdzšinējo attīstību, kā arī ārvalstu sadarbības projektiem.
Mudīte Priede „Staram" atzina, ka Madonas novads ir pirmā pašvaldība, ko viņa apmeklē labas gribas vēstnieces statusā. Madonas novads kā apmeklējuma mērķis izvēlēts tāpēc, ka pēdējos gados izvērsis aktīvu sadarbību ar vairākām ārvalstīm. Tā 2014. gada augustā ir noslēgts sadarbības līgums ar Logojskas pašvaldību Baltkrievijā. Savukārt 2013. gada augustā parakstīts sadraudzības līgums starp Madonas novada pašvaldību un Boržomi pašvaldību Gruzijā, kas paredz sadarbību uzņēmējdarbības, kultūras, izglītības un sporta jomā.
– Eiropā jau 30 gadu ik gads tiek veltīts kādai konkrētai tēmai. Ir bijis starppaaudžu sadarbības gads, pērn – pilsoņu gads, bet šā gada tēma ir attīstības sadarbība. Daudzi vaicā: ko tas nozīmē? Raksturojot īsumā, tā ir palīdzības sniegšana trešajām valstīm. Labas gribas vēstnieku darbības mērķus nosaka Ārlietu ministrija. Mūsu pamatuzdevums ir stāstīt iedzīvotājiem, kas ir attīstības sadarbība, kādēļ tā nepieciešama un kādēļ attīstības sadarbībai ES tērē tik daudz līdzekļu. Piemēram, 2013. gadā ES palīdzības sniegšanai ārvalstīm iztērēja 57 miljardus eiro. Esmu Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre, tādēļ vairāk uzmanības pievēršu tam, lai apzinātu, ko mūsu pašvaldības dara ārvalstu sadarbības jomā. Tiekos ar novadu vadību un iedzīvotājiem, lai noskaidrotu, ko mēs kopīgi varam darīt, lai sadarbība kļūtu aktīvāka, – pastāstīja Mudīte Priede.
Latvijai tuvais reģions
Labas gribas vēstniece atzina, ka viņai bijis patīkami iepazīt Madonas pieredzi un runāt par sadarbības iespējām.
– Madona jau ir slavena ar to, ka daudz dara uzņēmējdarbības attīstībai. Patīkami bija dzirdēt, ka, sadarbojoties ar Gruziju, Baltkrieviju un arī Krieviju, kas gan nav Austrumu partnerības valsts, bieži vien uzņēmējdarbība ir atslēgas vārds. Gruzijas gadījumā tieši uzņēmēji bija tie, kuri mudināja pašvaldību sadarboties ar Boržomi. ES attiecībā uz attieksmi pret Baltkrieviju ledus ir sakustējies, pozitīvi, ka Madonai jau ir sadarbības saites ar Logojskas pilsētu. Raugoties uz Latvijas pašvaldību ārvalstu sadarbību, tā ir salīdzinoši aktīva. LPS katru gadu apkopo informāciju par sadarbību gan ar Austrumu partnerības valstīm, gan citām ārvalstīm, vai tā būtu ES vai cits reģions. Priecē, ka pašvaldības darbojas tādā līmenī, ka pašas apzināti meklē sadarbības jomas, kuras var veiksmīgi attīstīt. Vienā pašvaldībā tā ir uzņēmējdarbība, citā – skolu jauniešu apmaiņas programmas, kultūra vai sports, – atzina Mudīte Priede.
Uzsvars, ņemot vērā Latvijas prezidentūru ES, no mūsu valsts puses tiek likts uz sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm un Centrālāzijas reģionu.
– ES dalībvalstis jau vairāk vai mazāk ir sadalījušas, kurām trešajām valstīm pamatā tiek sniegta palīdzība – kādai tuvāka Āfrika, citai Dienvidamerika, taču ir visai loģiski, ka Latvija raugās Austrumeiropas un Centrālāzijas virzienā. Mūs vieno vēsturiskas saites, valodas zināšanas, kā arī izpratne par daudzām problēmām, tādēļ arī neskrienam, piemēram, uz Gambiju, bet vairāk strādājam tieši ar sešām Austrumu partnerības valstīm. Šogad Ārlietu ministrija izsludinās grantu konkursus sadarbībai ar šīm valstīm, kuros varēs piedalīties arī pašvaldības, – norādīja labas gribas vēstniece.
Izjust Latviju
Labas gribas vēstniece, tiekoties ar Andreju Ceļapīteru, aicināja reģionos strādājošos uzņēmumus aktīvāk iesaistīties prezidentūras pasākumos.
– Prezidentūras noteikumi nosaka, kādā veidā uzņēmēji var pieteikties. Minimālais nosacījums ir produkcija 360 eiro vērtībā. Apmaiņā pret to uzņēmums prezidentūras mājas lapā tiek minēts kā oficiālais atbalstītājs, iekļauts brošūrās, kā arī reklāmas baneros. Vilciens noteikti vēl nav aizgājis, un uzņēmumi ar saviem ražojumiem var pagūt pieteikties. Man kā pašvaldību pārstāvei ir svarīgi, ka mēs ārvalstu diplomātiem un ekspertiem sniedzam ieskatu Latvijā ražotos produktos un ļaujam izjust Latvijas garšu, kas līdz šim, diemžēl, ne vienmēr ir noticis, – sacīja Mudīte Priede.
Viņa minēja, ka 19. jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā LPS rīkos Austrumu partnerības ekspertu sanāksmi, kurā piedalīsies 60-80 dalībnieku gan no ES, gan Austrumu partnerības valstīm.
– Dažos no prezidentūras pasākumiem, kuros esmu piedalījusies, konkursos ir uzvarējuši ēdinātāji, kas piedāvāja vien parastas, neko neraksturojošas bulciņas. Vismaz tajos pasākumos, kurus organizēs LPS, cīnīsimies, lai savu produkciju piedāvātu tie Latvijas ražotāji, kas spēj sniegt unikālo Latvijas garšu, –
uzsvēra labas gribas vēstniece.
Šo uzņēmumu un ražotāju vidū varētu būt arī Madonas novada pārstāvji.
– Madonas novads šajos pasākumos varētu iesaistīties ar uzņēmumiem, kas sapulcējušies zem zīmola „Ražots Madonas novadā". Manuprāt, šāda zīmola izveide, kā arī ražotāju stenda izvietošana lielveikalā „Maxima" ir viens no labākajiem pasākumiem, kas pašvaldību līmenī Latvijā ir bijis, – sacīja Andrejs Ceļapīters.
Vēstnieki – sabiedrībā zināmi cilvēki
Eiropas gada attīstībai labas gribas un jauniešu vēstniekus 14. janvārī paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Labas gribas vēstnieki ir sabiedrībā zināmi cilvēki, kas brīvprātīgi atbalstīs Eiropas gada aktivitātes un veicinās attīstības sadarbības jautājumu popularizēšanu. Jauniešiem kā attīstības gada galvenajai mērķauditorijai ir izvēlēti īpaši jauniešu vēstnieki.
Par Eiropas gada attīstībai labas gribas vēstniekiem piekrituši kļūt: Vaira Vīķe-Freiberga – bijusī Latvijas Valsts prezidente; Andris Piebalgs – bijušais Attīstības komisārs un Enerģētikas komisārs; Hosams Abu Meri – 12. Saeimas deputāts un ārsts; Normunds Bergs – „SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs; grupa „Instrumenti" – Jānis Šipkēvics un Reinis Sējāns; Egons Reiters – ekspedīcijas „1000 jūdzes" dalībnieks un raidījuma „Bez tabu" vadītājs; Ināra un Boriss Teterevi – „Teterevu fonda" dibinātāji un filantropi; Agita Hauka – Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja, kā arī Mudīte Priede – Latvijas Pašvaldību savienības ģenerāldirektore.
Savukārt jauniešu vēstnieki ir: grupa „Carnival Youth" – Aleksis Luriņš, Roberts Vanags, Emīls Kaupers un Edgars Kaupers; Mārtiņš Kreilis – „Quo tu domā?" un Latvijas Debašu asociācijas pārstāvis; Lucavsalas Eko biedrība – Emīls Hlevickis un Inga Greiškāne; Mārtiņš Zvīdriņš – kalnu maratonu skrējējs; ansis-hiphopa izpildītājs no Dirty Deal Audio (Ansis Kolmanis); Paula Āboliņa-Ābola – Aizputes organizācijas „Ideju Māja" pārstāve; Rūta Kronberga – organizācijas „Humana People to People in Latvia" vadītāja, globālās izglītības praktiķe; Dāvis Landorfs un Kārlis Lesiņš – žurnālisti.