Līdz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē sākumam atlikušas vien pāris dienu, un, vērtējot sabiedrības reakciju, pagaidām, šķiet, daļa to uztver kā kārtējo ar ES saistīto formalitāti, savukārt liela daļa rīdzinieku – kā apgrūtinājumu, kas ilgs pusgadu.
Lai pastāstītu par mūsu valsts prezidentūru ES padomē un informētu par aktualitātēm ārlietu jomā, 18. decembrī Ārlietu ministrija rīkoja reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistu semināru.
Militāro konfliktu gads
Seminārā piedalījās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kas gan atskatījās uz aizejošā gada būtiskākajiem notikumiem, gan ieskicēja jautājumus, kas Latvijai un ES būs aktuāli tuvākajā pusgadā un pat ilgākā laika termiņā.
– 2014. gads Latvijai ir bijis viens no sarežģītākajiem un izaicinājumu ziņā bagātākajiem gadiem kopš neatkarības atjaunošanas. Galvenokārt tas saistīts ar Krievijas agresiju Ukrainā un Krimas aneksiju, kas pamatīgi iedragāja starptautisko kārtību. Tālāka situācija ar ES un citu valstu spertajiem soļiem – sankcijām, problēmām Krievijas ekonomikā – naftas cenu un rubļa valūtas kursa kritums, nestabilitāte Austrumukrainā, kā arī pasākumi, ko īstenoja NATO, lai nodrošinātu papildu spēkus Baltijas reģionā, kopumā ir veidojuši visai smagu fonu aizejošajam gadam. Mēs parasti raugāmies uz Ukrainu, austrumiem, taču tikpat sarežģīta situācija ir arī citos ES kaimiņos esošos reģionos. Notikumi Gazā, Tuvajos Austrumos, bēgļu straumes uz Eiropu no Ziemeļ-āfrikas. ISIL (Islāma valsts Irākā un Levantē) grupējuma darbība Sīrijā un Irākā šķiet tik tāla un mūs neskaroša, taču tā tas nebūt nav. Vairāki ES pilsoņi karo šajos grupējumos, gluži tāpat, kā daži ES valstu piederīgie karo Ukrainas austrumos. Pēc kāda laika viņi atgriežas Eiropā, un ir vietā vaicāt, ko viņi dara tālāk. Arī Latvijas Drošības policija ir identificējusi vismaz vienu mūsu valstspiederīgo, kas atrodas ISIL grupējuma rindās. Šie konflikti ietekmē arī mūsu drošību, – aizvadītā gada lielākos ārpolitiskos notikumus ieskicēja Edgars Rinkēvičs.
Prezidentūras prioritātes
Raugoties uz nākamo gadu, viņš minēja, ka Latvijai tas solās būt interesants un izaicinājumiem pārbagāts.
– Ārpolitikā (un ne tikai tajā) notikums numur viens būs Latvijas prezidentūra ES Padomē. Latvija ir noteikusi vairākas prioritātes, par kurām publiskajā telpā jau gana daudz runāts. Pirmā un būtiskākā no tām ir „konkurētspējīga Eiropa", kas saistīta ar ES un tostarp arī Latvijas ekonomikas izaugsmi, kas šobrīd ir samērā vārga. Viena no lietām, uz ko būs jākoncentrējas, ir labi zināmā Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera prezentētā 315 miljardu eiro investīciju programma, kas paredzēta ES ekonomikas atdzīvināšanai. Mūsu prezidentūras galvenais uzdevums ir kopā ar EK un Eiropas Parlamentu panākt, lai iezīmētos skaidrs mehānisms, kādā veidā investīcijām paredzētais finansējums tiktu ieguldīts tā, lai stimulētu dalībvalstu ekonomiku. Šobrīd ir četri lieli virzieni, kuros vēlētos redzēt investīciju pieplūdumu. Tie ir: enerģētika, transports, telekomunikācijas un zinātne/pētniecība. Tas veicinātu kopējo ES un Latvijas konkurētspēju. Vienlaikus gan jāapzinās, ka šo līdzekļu sadalījums nelīdzināsies tai cīņai, kāda bijusi iepriekš par Kohēzijas vai lauksaimniecības naudu, kad katrai valstij pienācās noteikts līdzekļu apjoms un tā varonīgi to sadalīja dažādām jomām. Investīciju programmā paredzētais finansējums savukārt tiks sadalīts, izvērtējot konkrētu projektu kvalitāti, – jautājumu, kam Latvijas prezidentūras laikā tiks pievērsta lielākā uzmanība, minēja ārlietu ministrs.
Otrs lielais prioritāšu bloks ir „digitālā Eiropa". Lai gan paši uz vietas savas spējas informācijas tehnoloģiju (IT) jomā līdz galam nenovērtējam, objektīvi raugoties, tās ir krietni virs vidējām ES, tādēļ šī joma izvirzīta kā viena no prioritātēm. Latvijas centieni tiks vērsti uz to, lai IT pakalpojumi ES tiktu padarīti lētāki un ērtāki, kā arī lai aktualizētu tik smagu tēmu kā datu drošība un kibernoziedzība.
Trešajā prezidentūras prioritāšu blokā – „Eiropa pasaulē" – uzmanība tiks pievērsta galvenokārt trim jautājumiem – Austrumu partnerībai, Centrālāzijai un Transatlantiskajai sadarbībai. Austrumu partnerības ietvaros paredzēts sniegt plašāku atbalstu tām valstīm, kas vēlas tuvināties ES. Ministrs atzina, ka Latvijai prezidentūras laikā ir labas iespējas uzlabot ES un Baltkrievijas savstarpējās attiecības, kā arī sekmēt reformu īstenošanu Ukrainā un Gruzijā. Sadarbībā ar Centrālāzijas valstīm ES diplomātiskie centieni jau ir devuši būtiskus augļus. Pēdējo divu gadu laikā tirdzniecības apjoms ar šī reģiona valstīm pieaudzis par 40% un 60%. Apzinoties, ka situācija ar Krieviju ir visai nestabila, ES ir būtiski apgūt jaunus tirgus, vai tā būtu Centrālāzija, Ķīna vai Persijas jūras līča reģions.
Provokācijām gatavi
Krietna daļa laika seminārā tika atvēlēta žurnālistu jautājumiem. „Stars" ministram vaicāja, vai Ārlietu ministrija, vadoties pēc Lietuvas pieredzes prezidentūras laikā, ir gatava iespējamām provokācijām no Krievijas puses.
– Atsaucoties uz jau minēto Lietuvas piemēru, provokācijas izslēgt nevaram. Šis ir izaicinājums, ko mēs labi apzināmies. Dažādus provokāciju mēģinājumus (un tie notiek jau šobrīd) izslēgt nevaram. Ja pavērojam Krievijas medijus, tajos Latvija tiek atainota kā daļa no ļaunajiem Rietumiem, kuru uzdevums ir sagraut Krievijas Federāciju un nomainīt tās varu, kas ir absolūti meli. Krievijas iekšējam patēriņam propaganda un informatīvais karš ir ļoti izteikts. Vai esam gatavi šo informāciju atspēkot? Labi apzināmies, ka reaģēt uz katru sižetu vai rakstu ir bezjēdzīgi. Mūsu stratēģija ir centrēties uz objektīvas informācijas izplatīšanu gan par prezidentūru, gan Latviju kopumā, īpaši pašās ES dalībvalstīs, kurās arī dažkārt parādās „interesanti" raksti. Uz asākiem izgājieniem esam gatavi reaģēt, un tas ir darīts arī līdz šim. Vēlos uzsvērt, ka Latvijas prezidentūra nebūs antikrieviska. Tā būs vērsta uz Austrumu partnerību un tālāku attiecību veidošanu ar Centrālāzijas valstīm, – skaidroja Edgars Rinkēvičs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka ES un Latvijas nostāja attiecībā uz Krieviju ir skaidra – ja situācija Ukrainā uzlabosies, ES iestāsies par ekonomisko sankciju pārskatīšanu, kas nozīmē to, ka sankcijas varētu tikt mīkstinātas vai pat atceltas. Tas gan nenozīmē, ka ES ir gatava pārskatīt Krimas neatzīšanas politiku. Aizliegumi, kas noteikti kompānijām un pilsoņiem attiecībā uz ekonomisko sadarbību ar anektēto teritoriju, nemainīsies, jo nav iespējams atzīt tik brutālu starptautisko tiesību normu pārkāpumu.
Lielākos ieguvumus manīsim vēlāk
„Stars" ministram arī vaicāja, kāds Latvijai un tās sabiedrībai būs ieguvums no pusgadu ilgās prezidentūras.
– Vēlos uzsvērt, ka šī nav lieta, ko mēs varējām noraidīt. Saskaņā ar ES līgumiem katrai valstij reizi 14 gados šis pienākums ir jāuzņemas. Otrs aspekts, ko nepieciešams uzsvērt, – prezidentūra nesniedz iespēju panākt sev lielāku finansējumu. Nemānīsim sevi, tas, ka būsim vadoša valsts, šādu priekšrocību nesniedz. No otras puses, ir lietas, kuras mēs tomēr varam panākt, un tās var sniegt nopietnu atspaidu Latvijas ekonomikai. To vidū ir jau minētā Junkera programma, kuru iedarbinot Latvija būtu ieguvēja. Pastarpināti ieguvēja būs Rīga un Pierīgas reģions, kur vairāki ekonomikas sektori – restorāni, viesnīcas u. c. pakalpojumu sniedzēji – iegūs papildu klientus. Tomēr būtiskākais no ieguvumiem, ko vēlos minēt, ir pavisam cits. Kopš iestājas ES nemitīgi ir bijis uztraukums, ka Latvija ES institūcijās nespēj efektīvi aizstāvēt savas intereses, vai runa būtu par gaļas kūpinājumiem, vai par ES budžetu. Prezidentūras laikā, sevišķi ekspertu un ierēdņu līmenī, tiks uzkrāta neatsverama pieredze, kontakti un zināšanas, ko vēlāk jau varēs likt lietā, risinot daudzus Latvijai būtiskus jautājumus. Mūsu diplomāti un ierēdņi ministrijās būs labāk sagatavoti, lai nepieļautu tās kļūdas, kādas līdz šim ir bijušas. Tiesa, būs jāraugās, lai mēs šos cilvēkus nepazaudējam, tiem izvēloties strādāt citās valstīs vai privātajā sfērā, – sacīja ārlietu ministrs.
Ārlietu ministrijas foto