Pēdējās nedēļas Raimondam Vējonim, kas savas politiķa gaitas savulaik sācis Madonas pilsētas domē, bijušas visai saspringtas. Ne mazāk saspringts ir bijis arī neilgais laika periods pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā, taču, neraugoties uz daudzajām intervijām/diskusijām nacionālajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī citiem pienākumiem, Raimonds Vējonis ceturtdien rada laiku sarunai ar „Staru".
– Pagājusi nepilna diennakts, kopš Saeima jūs ievēlēja par LR Valsts prezidentu. Vai jau esat apradis ar jauno statusu?
– Apjaust to ir grūti, jo šis iznākums man bija zināmā mērā negaidīts. Pirms tam nekas neliecināja, ka Valsts prezidenta vēlēšanas varētu noslēgties jau pirmajā kārtā. Tiku ierauts šajā ātrvilcienā un tā īsti vēl neesmu apjēdzis notikušo. Pēc vēlēšanām, kad atbraucu mājās, sieva arī teica: „Ko tu esi izdarījis, mūsu dzīve tagad izmainīsies par 180o." Tā tas arī ir, jo dzīve pēc šī balsojuma mainās būtiski un arī atbildība pret valsts iedzīvotājiem ir krietni pieaugusi, taču es tajā saskatu izaicinājumu.
– Pirms balsojuma un arī pēc tā daudz esat izteicies par prioritātēm prezidenta amatā. Lielākoties tās ir saistītas ar valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, taču starp prioritātēm minējāt arī reģionālo attīstību. Ko centīsities paveikt šajā darbības laukā?
– Mums ir jāatrod veidi, kā pašvaldībām atvieglot infrastruktūras sagatavošanu uzņēmējdarbības attīstībai lauku reģionos. Tas ir viens no priekšnosacījumiem, lai lauku teritorijas spētu piesaistīt uzņēmējus, kas veidotu savus uzņēmumus un radītu jaunas darbavietas. Otrkārt, valsts līmenī ir jāpārvērtē ES fondu plānošanas principi, pēc kādiem finansējums tiek piesaistīts reģioniem. Līdzekļi nevar nonākt tikai attīstības centros. Tiem jānonāk arī lauku teritorijā. Treškārt, man kā prezidentam būs iespēja tikties ar stratēģiskajiem investoriem un tos uzrunāt, lai viņi nāk un iegulda Latvijā. Prezidents var arī iesaistīties atšķirību likvidēšanā, kas šobrīd vērojamas starp dažādiem Latvijas reģioniem.
– Sevi esat pozicionējis kā tautas prezidentu…
– Centīšos par tādu būt.
– … vai, uzņemoties šo lomu, mēģināsit likvidēt to plaisu, kas izveidojusies starp varas pārstāvjiem un tautu?
– Jā. Plānoju regulāri doties reģionālajās vizītēs, lai tiktos ar cilvēkiem, tostarp arī uzņēmējiem, pašvaldībās un izprastu to, kā attīstās reģioni, kuras ir aktuālākās problēmas un kādām aktivitātēm būtu nepieciešams lielāks valsts atbalsts. Prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, un šis amats gan ļauj tieši ietekmēt likumdošanas procesu, gan sniedz iespēju vienoties ar valdību par atsevišķu speciālu attīstības programmu apstiprināšanu. Par savu pozitīvo iezīmi vienmēr esmu uzskatījis arī atvērtību, kas pēc ievēlēšanas prezidenta amatā noteikti nemainīsies. Minētās plaisas mazināšanā svarīgs apstāklis ir arī lēmumu skaidrošanas process. Nav būtiski, vai tas ir prezidents, valdība vai parlaments – pieņemtie lēmumi, pat ja tie ir nepopulāri, ir jāizskaidro sabiedrībai, kā arī jāpamato to pieņemšanas iemesli. Ja cilvēkiem šis pamatojums ir skaidrs, dažreiz atbalstīti tiek pat nepopulāri lēmumi, tas arī vienlaikus mazina spriedzi sabiedrībā.
– Valdis Zatlers savulaik sasauca Ministru kabineta ārkārtas sēdi. Ja saskatīsit tādu nepieciešamību, arī pats esat gatavs iejaukties valdības darbā ar savu dienaskārtību?
– Esmu gatavs uz šāda veida rīcību, taču uzskatu, ka tad jānāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem. Valsts stratēģiskajai attīstībai plānoju veidot konsultatīvās padomes, kurās darbosies uzņēmēji, zinātnieki un pašvaldību pārstāvji. Padomes būs mērķtiecīgi orientētas uz ekonomisko attīstību, kā arī zinātnes un izglītības jautājumiem. No padomēm prasīšu konkrētus priekšlikumus un pamatojumu, kādā vidē minētajās jomās varam veikt uzlabojumus. Tālāk šos priekšlikumus, sasaucot ārkārtas sēdes, esmu gatavs piedāvāt valdībai. Iespējams, starp šiem priekšlikumiem būs arī nepopulāri jautājumi, taču pats esmu saskāries ar to, ka vairākas iniciatīvas gadiem ilgi tiek novilcinātas tikai tādēļ, ka politiķi, dzīvojot no vēlēšanām līdz vēlēšanām, nevēlas kļūt sabiedrības acīs nepopulāri un tādēļ vairās pieņemt nozarei vai valstij kopumā kaut arī nepopulārus, taču nozīmīgus lēmumus.
– Daudzi politikas vērotāji un eksperti ir atzinuši, ka šis prezidenta vēlēšanu cikls ir bijis viskvalitatīvākais, gan vērtējot izvirzītos kandidātus, gan priekšvēlēšanu diskusijas.
– Piekrītu, taču tas ir noticis, daļēji pateicoties izmaiņām, kas nosaka kandidātu izvirzīšanas procesu. Kandidāti bija jāizvirza ātrāk, un, protams, arī plašsaziņas līdzekļi šogad aktīvi iesaistījās priekšvēlēšanu debašu organizēšanā, kas gan politiķiem, gan sabiedrībai ļāva pietiekami labi iepazīt piedāvātos kandidātus un formulēt savu viedokli. Manuprāt, šis ir bijis kvalitatīvs solis uz priekšu valsts augstāko amatpersonu ievēlēšanas procesā.
– Vai priekšvēlēšanu laikā saņēmāt atbalstu un uzmundrinājumu arī no Madonas puses cilvēkiem?
– Šajā laikā esmu saņēmis daudz laba vēlējumu gan no Madonas, gan citiem Latvijas novadiem. Tie bija cilvēki, kuri ne tik daudz piedalījās socioloģiskajās aptaujās un balsojumos, kas bija interneta portālos, bet izteica personīgu atbalstu vai arī to darīja sociālajos tīklos.
– Minējāt, ka plānojat aktīvi apmeklēt reģionus, vai Madonas apmeklējums būs viens no pirmajiem?
– Pirmā vai otrā, šobrīd to vēl konkrēti nevaru apsolīt, taču, protams, Madonā būs viena no pirmajām vizītēm.