Otrdiena daudziem sākās ar gaužām nepatīkamu vēsti. Pirmdienas vakarā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu apturēt „Latvijas Krājbankas" darbību, pārtraucot visu finanšu pakalpojumu sniegšanu un apturot arī bankas valdes un padomes darbību.
Tas tika darīts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, un par to tika informēta arī Ģenerālprokuratūra. Kā vēlāk kļuva zināms, atklātais iztrūkums ir mērāms 100 miljonu latu apmērā.
Tie, kuru paradumos neietilpst doties pie miera agrāk par pusnakti, šo satraucošo ziņu uzzināja LTV1 „Nakts ziņās" pirmdien ap pulksten 23 vai izlasot internetā. Tāda doma, ka varētu tikt pieņemts tik radikāls lēmums, dažas stundas pirms tam – LTV „Panorāmā" – gan vēl neizskanēja, līdz ar to vismaz daļa „Latvijas Krājbankas" klientu pirmdienas naktī varēja gulēt mierīgi.Taču otrdienas rīts daudziem atausa melns un apmācies gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. „Latvijas Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā, un tās klientu vidū, protams, ir gan valsts un pašvaldību iestādes, gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji, tai skaitā arī ļoti daudz pensionāru, kas pensijas pārskaitīšanai ir izvēlējušies tieši šo banku, ņemot vērā, ka daudzviet Latvijā tā ir vienīgā reāli pieejamā banka ar darbojošos filiāli, norēķinu grupu vai bankomātu. Uz šajā bankā atvērtajiem kontiem daudziem tika pārskaitītas arī darba algas, pensijas, pabalsti, līdz ar to daļa Latvijas iedzīvotāju otrdienas rītā bija palikusi bez iztikas līdzekļiem. Kā rīkoties šādā situācijā, ko pensionāriem vajadzētu darīt vispirms? Situāciju skaidro VSAA Madonas reģionālās nodaļas vadītāja Maija Biezā.
– VSAA klientiem, kuriem pensija vai pabalsts tiek pārskaitīts AS „Latvijas Krājbanka" kontā, jāizvērtē, vai gaidīt, kā attīstās situācija, vai jānāk uz VSAA nodaļu ar iesniegumu pārskaitīt naudu uz kontu citā kredītiestādē. Papildus paziņoju, ka klientus šonedēļ katru dienu pieņemam līdz pulksten 19, lai varētu pāradresēt pensijas vai pabalsta izmaksu. Klients var arī personīgi uz nodaļu nenākt, bet atsūtīt iesniegumu pa pastu – veidlapa atrodama VSAA mājas lapā www.vsaa.lv sadaļā Pakalpojumi-veidlapas-citi iesniegumi-Iesniegums pensijas/pabalsta/atlīdzības ieskaitīšanai kontā. VSAA pakalpojumus pārskaita tikai tai personai, kurai pensija vai pabalsts piešķirts. Atgādinu, ka pensionāriem ir tiesības pensiju saņemt dzīvesvietā, piegādes maksa ir Ls 1,22 mēnesī. Šī summa tiek ieturēta no pensijas, pensionāram pašam maksājums nav jāveic, – uzsver Maija Biezā.
„Latvijas Krājbankā" konti ir atvērti arī vairākām pašvaldībām bijušajā Madonas rajona teritorijā.
Madonas novada pašvaldībai AS „Latvijas Krājbanka" ir viens konts, kurā ir aptuveni 15 tūkstoši latu. Šī summa nav tik liela, lai paralizētu Madonas novada pašvaldības darbu, turklāt tā nepārsniedz Noguldījumu garantiju fondā paredzēto atlīdzības apmēru. Konti „Latvijas Krājbankā" ir arī Mētrienas un Kalsnavas pagasta pārvaldēm, taču ar salīdzinoši nelielām summām. Neapskaužamā situācijā ir Lazdonas pagasta pārvalde, kam visi finanšu līdzekļi – aptuveni Ls 70 000 – atrodas „Latvijas Krājbankā". Kāpēc šāda uzticība tikai vienai bankai? Lazdonas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Rieksts „Staram" uzsvēra, ka šī tradīcija ir saglabājusies no Lazdonas pagasta padomes laikiem un šai ziņā nekas netika mainīts arī pēc Madonas novada izveides, taču tagad konts tiks atvērts citā bankā.
Pateicoties tam, ka Lazdonas pagasta pārvalde ir viena no lielā Madonas novada sastāvdaļām, bez algām nepaliks ne skolotāji, ne pirmsskolas izglītības iestādes, ne pagasta pārvaldes darbinieki, vienus viņus „bēdās" novada pašvaldība neatstās.
– Madonas novada pašvaldībai lielākie finanšu līdzekļi atrodas kontos citās bankās. Taču, cerams, situācija stabilizēsies un „Latvijas Krājbankas" kontu īpašnieki necietīs. Šoreiz lielākās problēmas ir iedzīvotājiem, kuri darba algas, pensijas vai pabalsta saņemšanai ir izvēlējušies tieši šo banku, ņemot vērā, ka tā vēsturiski bija stabila un stipra banka ar senām tradīcijām. Un klientu šai bankai patiešām ir ļoti daudz. Pašvaldības ir mācījušās no iepriekšējām banku krīzēm, un, ja vien ir iespēja, konti ir atvērti vairākās bankās. Attiecībā uz Lazdonas pagasta pārvaldi novada pašvaldība nodrošinās, lai dzīve šajā pagastā sakarā ar „Latvijas Krājbankas" darbības apturēšanu neapstātos. Es vēl ceru, ka „Latvijas Krājbanku" nepiemeklēs „Bankas Baltija" liktenis, – otrdienas pēcpusdienā atzina Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
– Mums „Latvijas Krājbankā" gan ir konts, bet tajā ir neliela summa – apmēram 500 latu. Šādu kontu esam atvēruši, lai varētu pārskaitīt darba algu tiem skolotājiem un citiem pārvaldes darbiniekiem, kas ir izvēlējušies tieši šo banku. Katrā ziņā lielas summas „Latvijas Krājbankā" ilgstoši netiek glabātas, šim mērķim izmantojam citas bankas. Cik var noprast, nauda vismaz līdz 70 000 latu jau it kā nepazudīs, tomēr „Latvijas Krājbankas" darbības apturēšana rada lielas problēmas ne tikai pašvaldībām, bet arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri dzīvo no algas līdz algai vai no pensijas līdz pensijai. Nauda nav pieejama, bet degviela, maize jāpērk, bērniem uz skolu jāiet. Daudziem dzīve šajās dienās ir apstājusies. Tagad var tikai priecāties, ja pirms bankas darbības apturēšanas kaut kas kontā nav ieskaitīts, – secina Mētrienas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Dzenovskis.
– Kalsnavas pagasta pārvaldei konts „Latvijas Krājbankā" ir tāpēc, ka tas bija viens no nosacījumiem, lai Jaunkalsnavā tiktu uzstādīts bankomāts, bet būtiski mūsu darbību šajās dienās tas neietekmēs, jo tajā ir salīdzinoši nelieli līdzekļi. Citas bankas bankomāta uzstādīšanai Jaunkalsnavā mazā apgrozījuma dēļ nepiekrita. Pagasta teritorijā mums ir divi bankomāti, arī SEB bankomāts Aiviekstē, – uzsver Kalsnavas pagasta pārvaldes vadītājs Artis Mūrmanis.
– „Latvijas Krājbankas" darbības apturēšana skārusi daudzus, – satraukumu pauž Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats. – Arī mūsu novada pašvaldībai ir konti šajā bankā. Cesvainē darbojas „Latvijas Krājbankas" filiāle. Paldies Dievam, mums kontos nav pārāk lielas summas, bet diemžēl to ļoti izjutīs tieši iedzīvotāji, pašvaldības un tās iestāžu darbinieki, kuriem ir pārskaitīta darba alga, avanss un kuri tagad ir palikuši bez līdzekļiem ikdienas tēriņiem. Pēc visām banku krīzēm, manuprāt, būtu jāizdara secinājums un valstī būtu jābūt tādai bankai, kurā bez bažām kontus varētu atvērt un finanšu līdzekļus uzticēt valsts institūcijas, pašvaldības, bet tā ik pa laikam kāda banka nobrūk, un tad visi saķer galvu. Tāda situācija nav pieļaujama. Atklāts ir jautājums, ko dara banku uzraugi, vai tiešām viņi neredz, kas bankās notiek. Jājautā, par ko viņiem maksā tās milzīgās algas. Tagad, iespējams, tiesās bankas prezidentu, bet pie atbildības pirmām kārtām būtu jāsauc arī banku uzraugi. Katrā ziņā sašutums un neizpratne ir ļoti liela. Ja atjaunot bankas darbību nav cerību, tad pēc iespējas ātrāk būtu jāpasludina tās bankrots un klientiem jāizmaksā Noguldījumu garantiju fondā paredzētā atlīdzība. Tad varbūt kaut kāda ticība bankām, valstij vēl saglabāsies.
Savukārt Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novada pašvaldībām, kā „Staram" atzina to domes priekšsēdētāji Guntars Velcis, Tālis Salenieks un Modra Vilkauša, kontu „Latvijas Krājbankā" nav.
Sāk 50 latu izmaksu
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome otrdienas sēdē pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēts, ka „Latvijas Krājbankā" ir iestājusies noguldījumu nepieejamība, līdz ar to bankai tika uzdots klientiem – fiziskām personām – izmaksāt daļu garantētās atlīdzības līdz 50 latiem dienā, savukārt par pārējās garantētās daļas izmaksas kārtību, vietu un laiku gan fiziskām, gan juridiskām personām FKTK padome pieņems lēmumu un par to ziņos turpmāk.
Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu). Noguldījumu garantiju likums paredz, ka garantētā atlīdzība izmaksājama 20 darbdienu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas, un šo termiņu var pagarināt vēl par desmit darbdienām. Krājbankas noguldītājiem nekādi iesniegumi nav jāiesniedz. Garantētās atlīdzības saņemšanai FKTK norādītajā bankā būs nepieciešami tādi paši dokumenti, kādus parasti bankas prasa klientu identifikācijai. Jebkura persona garantēto atlīdzību varēs izņemt, sākot ar FKTK norādīto datumu un arī pēc šā datuma.
FKTK arī noteica, ka Krājbanka garantētās atlīdzības izmaksai nav tiesīga piemērot komisijas vai jebkādu citu maksu par šo darbību veikšanu.
Iepriekš minētā atlīdzības izmaksas kārtība attiecībā uz 50 latu izmaksu būs spēkā līdz sestdienas, 26. novembra, pulksten 24, bet par atlikušās garantētās atlīdzības daļas izmaksas kārtību FKTK lems Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā, proti, līdz 20. decembrim.
Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās „Snoras" bankas meitas kompāniju „Latvijas Krājbanka", kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 Krājbankas noguldītāju nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu – 149 miljonus latu. Trūkstošo summu aizņemtos Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto