29. augustā policijā tika reģistrēta informācija, ka Madonas novada Bērzaunes pagastā, kādā īpašumā esošos senkapos, konstatēti postījumi – atrakti apbedījumi. Šīs nedēļas sākumā sakopt Viesūnēnu senkapus un fiksēt to, kas vēl nav nopostīts, bija ieradušies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Vidzemes reģionālās nodaļas darbinieki, LU Latvijas vēstures institūta, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja pārstāvji, kā arī īpašuma saimnieki un brīvprātīgie palīgi.
Kā pārliecinājāmies klātienē, norakts patiešām teju vai viss senkapu kalns. Lai gan sākotnēji cerēts visu paveikt vienā dienā, visticamāk, tomēr vajadzēšot atgriezties un darbus turpināt. Arheologi atzina – nekas nav šķirots un nav bijis svēts kapu izlaupītājiem.
– Te ir atraktas vismaz kādas 100 bedres, rakts būtībā ir no vietas. Tradicionāli senvietu aplaupītāji, kas darbojas ar metāla detektoriem, bedri izrok „lāpsta reiz lāpsta" izmērā, taču šeit atrakti vaļā teju vai visi kapi. Nemaz nešaubos, ka racēji tādējādi no kapa ir necienīgi atrakuši un aplaupījuši kādu savu attālu senci, jo neviens nezinām, kur atdusas, piemēram, trešās paaudzes tuvinieki, – pārdomās dalījās VKPAI inspektore Sarmīte Dundure.
Viņas rīcībā esošā informācija liecina, ka šai kapu kalnā savulaik bijusi Bērzaunes draudzes kapsēta, tie bijuši viduslaiku kapi, tomēr esot bijis arī pa kādam jaunākam apbedījumam. Neesot saudzēta pat koptā kapu kopiņa, kurā apglabāts zemes īpašnieku kaimiņu vectēvs 1940. gados.
Jautāta, vai kādas senlietas pēc racējiem vēl saglabājušās un izdosies saglābt, VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne atbildēja: – Līdz pirmdienas pēcpusdienai bijām atraduši septiņus nažus, ko bija ļoti raksturīgi dot līdzi aizgājušajiem tieši viduslaikos. Tie vai nu nav atpazīti, pamanīti, vai nav bijis jēgas ņemt dzelzi, vai varbūt paņēma labākos nažu eksemplārus. Racēji pārsvarā ir ņēmuši krāsaino metālu – dažādas rotas. Atrasto un saglābto atdosim Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam.
Cik vien spēja, pieaicinātie speciālisti izpētīja un fiksēja liecību drumslas, kas brīnumainā kārtā saglabājušās, lai gan galvenais uzdevums bija sakopt izpostīto kapu kalnu.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 25.09.2013.
Autore: LAURA KOVTUNA
AGRA VECKALNIŅA foto