Lai informētu par Eiropas Sociālā fonda projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" pirmā posma izvērtējumu un diskutētu par tālāko aktivitātes gaitu, visā Latvijā maijā un jūnijā notiek vairāk nekā 20 semināru skolu administrācijas pārstāvjiem.
19. maijā projekta vadības komanda ar skolu pārstāvjiem tikās Madonā.
Semināru diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības kvalitātes aspektiem saistībā ar pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanu, vērtējot skolas administrācijas lomu skolotāju novērtēšanas procesā. Skolu administrācijas pārstāvji, pamatojoties uz līdzšinējās pieredzes izvērtējumu, tika aicināti sniegt priekšlikumus par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kritēriju pilnveidi.
Šobrīd ir noslēgti 65 līgumi starp Izglītības un zinātnes ministriju un sadarbības partneriem, aptverot visas 118 Latvijas pašvaldības – gan novadus, gan pilsētas. Projekta īstenošanā plānoti vismaz 5 pedagogu atlases posmi, kopumā atbalstot 17 400 pedagogu. Projekta 1. posmā (2009. gada novembris-marts) aktivitātēs iesaistījušies 8445 pedagogi, kuru atbalstam izlietots 1 957 700 latu, savukārt projekta 2. posmā (2010. gada marts-jūnijs) – no jauna 3927 pedagogi. 2010. gada pirmajos četros mēnešos, līdz šā gada 15. aprīlim, pedagogu atbalstam izlietots 4 196 161 lats.
Līdz šim projekta ietvaros pedagogi varēja saņemt atbalstu, iesaistoties trijās aktivitātēs: mērķstipendiju par iesaistīšanos pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanā, veicinot izglītības iestādē strādājošo pedagogu profesionālās karjeras attīstību, efektīvu profesionālas pilnveides praksi, kā arī nodrošinot nepieciešamās zināšanas, prasmes un pieredzi novērtēšanas sistēmas ieviešanai un izglītības kvalitātes paaugstināšanai (ap 80% no aktivitātē iesaistītajiem pedagogiem); atbalstu pedagoga darbam izglītības iestādē nepieciešamajai pārkvalifikācijai (ap 19% no aktivitātē iesaistītajiem pedagogiem); atbalstu pedagogam zināšanu un prasmju pilnveidē, lai veicinātu profesionālo mobilitāti, tajā skaitā attīstītu uzņēmējspēju un uzsāktu komercdarbību vai pašnodarbinātību (ap 1% no aktivitātē iesaistītajiem pedagogiem).
Uz laikraksta jautājumu, vai Ļaudonas vidusskolas skolotāji izmanto mērķstipendiju iespēju, skolas direktore Lidija Kaufelde atbildēja, ka tas, protams, ir zināms finansiāls atbalsts, ko skolotāji garām nelaiž. 1. uzsaukumā no Ļaudonas vidusskolas bija pieci skolotāji, šobrīd divas skolotājas pieteikušās uz trešo aktivitāti, tiek domāts arī par pieteikšanos uz jauno stipendiju uzsaukumu, kas notiks augustā.
Barkavas pamatskolas direktors Normunds Dzelme vēlējās dzirdēt precizējumu, kāda perspektīvā būs nozīme skolotāju iegūtajām pakāpēm. Uz to jautātājs saņēma atbildi, ka 2012. gada janvārī, februārī, martā Izglītības un zinātnes ministrija pedagogiem, kas būs ieguvuši konkrētu pakāpi, izdos vienotu dokumentu par pakāpes ieguvi, un brīdī, kad projekts beigsies, tiks izveidoti īpaši Ministru kabineta noteikumi, kuros šīs piecas pakāpes tiks iekļautas diferencētā atalgojumā. – Ministrija min 2013. gadu, es domāju, ka tas notiks 2015. gadā, – prognozēja projekta vadītāja Evija Papule.
– Šī sistēma ir apolitiska, jo tādā gadījumā skolotājus vērtēsim pēc iegūtajām pakāpēm, nevis pēc viņu darba rezultātiem, – kritiku izteica Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktors Valentīns Rakstiņš.
Izskanēja piebilde, ka sistēma ir brīvprātīga, visiem pedagogiem nemaz nevajag šīs pakāpes iegūt.
– Mums nav mērķis visus pedagogus izlaist cauri projektam un šai sistēmai, jo tam ir brīvprātības princips, – uzsvēra projekta vadītāja.
Tomēr, kā rāda prakse, skolotāju atsaucība ir pat lielāka, nekā projekta ierobežotie finanšu līdzekļi atļauj šai aktivitātē piedalīties.
Uzsverot to, ka skolas vadība procesā ir gan skolotāju padomdevējs, gan virzītājs, Evija Papule ieteica jautāt saviem darbiniekiem, kuru pakāpi skolotājs ir nolūkojis. „Ja ceturto, uzdodiet jautājumu, vai skolotājs ir izlasījis kritērijus, jo tā būs arī jūsu atbildība, lai skolotājs nonāktu līdz rezultātam, kādu ir iecerējis." Otrs aspekts, uz ko vērsa uzmanību runātāja, – lai skolotāji nepiesakās uz pirmo pakāpi, ja viņiem ir vismaz 20 gadu stāžs. „Ir skolas, kur visi skolotāji pieteikušies uz pirmo pakāpi, bet uz to aicināti pieteikties tie pedagogi, kas vēl mācās un kam ir mazs pedagoģiskā darba stāžs."
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto