Tādu precīzu nosaukumu devusi Daina Ziemele sava radinieka Andreja Sizova (dzimis 1918. gada 19. novembrī Lazdonas pagasta „Baltiņos") atmiņām, kas kopš neilga laika glabājas Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Ar autora atļauju ieskatīsimies viņa bagātajā dzīvesstāstā.
„Maniem vecākiem Madonas apriņķī, Lazdonas pagastā, piederēja labi nostādīta vidēja zemnieku saimniecība ar kopējo platību 60 ha, kurā galvenie darba darītāji bija mūsu ģimene.
Mācoties Lazdonas pamatskolā, skolas pārzinis Harijs Loze man uzticēja mazpulka vadību – organizējām prāta spēļu konkursu par Latviju, iestudējām teātra izrādes, rīkojām vakarēšanas. Nākamais posms izglītībā – Jelgavas lauksaimniecības vidusskola, ko beidzu 1937. gadā jau kā Mežotnes lauksaimniecības vidusskolu. 1938. gada vasarā kārtīgu fizisko rūdījumu un jaunas idejas saimniekošanā guvu lauksaimniecības praksē Zviedrijā.
1939. gada novembrī kļuvu 21 gadu vecs, tātad pilngadīgs, bija pienācis karadienesta laiks. Tiku iedalīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. No jaunkareivja laika man prātā palikušas dažas lietas. Tā kā skolas gados biju mācījies spēlēt flautu, mani aicināja spēlēt pulka orķestrī. Es atteicos, gribēju iziet cauri visām karavīra grūtībām. Kad krietni vēlāk (jau krievu laikos) gribēju iekļūt orķestrī un man gandrīz tas izdevās, sākās karš. Otrs gadījums. Es piedalījos Rēzeknes teātrī lugā „Pūt, vējiņi". Pulka kancelejas vadītājs kapteinis Kandis mani uzaicināja spēlēt ar flautu Gatiņa stabules imitāciju. Kandis pats atveidoja Ulda lomu un bija lugas režisors.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.11.2013.
Atmiņu fragmentus apkopoja BRIGITA BALODE