4. februārī Madonas kultūras namā ar Cesvaines, Ērgļu, Madonas, Lubānas un Varakļānu novada skolēnu koriem kopmēģinājumā strādāja novadniece, Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģente Aira Birziņa.
Dienu iepriekš viņa darbojās ar J. Norviļa Madonas mūzikas skolas kori, un spraigais mēģinājumu process tika veltīts tam, lai dziedātāji labāk sagatavotos XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku skatēm.
– Priecājos, ka bērni uzklausīja mēģinājumā izvirzītos uzdevumus un spēja viņiem teikto izpildīt, – pēc intensīvā trīs stundu darba atzina Aira Birziņa. – Kādā brīdī varbūt nesasniedzām skanējuma ideālo variantu, bet paveicām patiešām daudz.
Tā kā svētku repertuārā iekļautas dziesmas ar specifisku ritma izpildījumu, kur talkā jāņem instrumenti, akmentiņi, plaukstas, jāklakšķina ar mēli, mēģinājuma laikā diriģente pievērsa uzmanību skaņdarbu ritmiskajam zīmējumam. – Strādājām pie atsevišķu dziesmu ritma precizēšanas, jo dzirdēju nekonsekvences, piemēram, dziesmai „Stāvēju, dziedāju" pieslīpējām ritmu, lai tas atbilstu notīs rakstītajam, –
apstiprināja diriģente.
Koru darbs pavasarī
Martā Madonas kultūras namā plānots vēl viens Madonas koru apriņķa skolēnu koru kopmēģinājums, kurā ar koriem strādās profesionālā speciāliste Aira Birziņa. Mēģinājumā viesosies arī virsdiriģenti, kas vasarā Mežaparka estrādē diriģēs svētku repertuāra dziesmas. Viesu vidū būs skolēnu dziesmu svētku koncerta mākslinieciskais vadītājs Gints Ceplenieks. Aprīlī, savukārt, notiks Madonas apriņķa skolēnu koru pirmā skate, kas turpināsies kā Dziesmu diena, kurā uzstāsies divi skolēnu kori no Cēsīm. 7. maijā Madonā ritēs skolēnu koru otrās kārtas skate, kur žūrija, noklausoties mūsu reģiona skolēnu koru sniegumu, dos atzinumu, kuri kolektīvi dosies uz Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā.
Repertuāru var dziedāt visi sastāvi
Analizējot mēģinājumā paveikto, Aira Birziņa izteica prieku, ka tajā piedalījās reģiona vienīgais zēnu koris. „Puikas strādāja atbildīgi un disciplinēti, to pašu varu teikt par Madonas Valsts ģimnāzijas jaukto kori, kur ir daudzskaitlīgs vīru balsu sastāvs. Katrā ziņā dziesmas, ko bijām ieplānojuši, izstrādājām. Kopumā izmēģinājām piecas dziesmas, kā arī vienu dziesmu ģimnāzijas un zēnu kora sastāvam."
Diriģente norādīja, ka dziesmu salikumi ir tādi, ka koncertā tās kopā var dziedāt gandrīz visi sastāvi. Tikai pāris dziesmu 5.-9. klašu koriem un jauktajiem koriem ir dziedamas atsevišķi. – Tas ļauj izvairīties no pauzēm koncerta laikā, bet tai lietai ir divas puses, – aizdomājās Aira Birziņa. – Bērnu, kas stāvēs uz Mežaparka lielās skatuves, būs apmēram 15 tūkstošu. Ja koru grupas mainītos, svētkos varētu piedalīties daudz vairāk koru. Šobrīd galvenokārt ir domāts par skatītājiem – viņu priekam ir izveidots intensīvs koncerts, kas raiti rit uz priekšu, bet uz svētkiem netiks daudzi jo daudzi koristi, jo visi kolektīvi fiziski skatuves parametros ietilpt nevar. Dziesmu svētku tradīcijai tas nenāk par labu, tas mazina dziedāšanas prieku mājās palikušajos.
Svētkos nepiedalās 1.-4. klašu kori
Aira Birziņa ir sarūgtināta par vēl kādu, viņasprāt, būtisku nepilnību: – Es joprojām pārdzīvoju, ka uz Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem netiek virzīti 1.-4. klašu kori, lai gan šīs vecuma grupas dejotāji svētkos piedalās. Uzskatu, ka tā nevajadzētu būt, jo tas ir visbrīnišķīgākais vecums, kurā bērni iepazīst jaunas emocijas un no tām gūst nozīmīgu pārdzīvojumu visam mūžam. Gūtais pārdzīvojums ļautu vairāk iemīlēt dziedāšanu un saprast, kāda ir dziesmu svētku īpašā būtība, dziedot visiem kopā. Pirmo reizi nonākot lielajā svētku kopkorī 5.-9. klašu vecumā, tas ir par maz un nedaudz slideni, jo tīņu vecumā daudzas citas intereses nereti ir nomākušas radošo pašizpausmi, ko bērns gūst, dziedot vai dejojot tautas mākslas kolektīvā. Tādēļ uzskatu, ka mazākajiem bērniem būtu vislielākā loma, lai šo svētku tradīcija dzīvotu tālāk.
Priekšplānā izceltas skatītāju intereses
Aira Birziņa neslēpa, ka, veidojot svētku koncertu, galvenokārt domāts par skatītājiem.
– Manuprāt, ir par daudz upurēts skatītāju labā, – pauda diriģente. – Te jāpiesauc Igaunijas piemērs, kur igauņi nebaidās dziesmu svētkus rīkot no diviem dienā līdz deviņiem vakarā un tajos aicina dziedāt bērnus, sākot no 1. klases. Kolektīvi nodzied trīs dziesmas un aiziet, nāk nākamie skolēnu kori, kas atkal dzied citas trīs dziesmas, un tā tas turpinās līdz vakaram. Tas nav koncerts, bet dziesmu diena, kuras laikā estrādē ļoti daudzas reizes nomainās dalībnieku sastāvs, līdz izdzied visas grupas, un beigās vairākas dziesmas visi dzied kopā. Mums tā nav bijis, un tiem, kas organizē svētkus, par to būtu jāpadomā nākotnes dziesmu svētku vārdā. Liela daļa dziedātāju Latvijas novados paliek mājās, bet bez bērnu kvantitatīvas iesaistīšanas svētku kustībā nevar izaugt jauni dziedātāji pieaugušo koriem un pat vidusskolu koriem ne. Ja bērns līdz apzinātam vecumam nav iepazinis, cik lieliski ir dziedāt kopā Mežaparka estrādē, viņu kora dziesma var arī neuzrunāt. Tāpēc radošā veidā ir jāsaprot, ko svētku laikā dziedāt mazākajiem, kādas dziesmas un uzdevumi būtu pa spēkam viņiem.
Neatņemama dziesmu svētku sastāvdaļa ir arī gājiens. Aira Birziņa uzsver gājienā gūto emociju svarīgumu. „Ja dalībnieku skaitam piepulcētos 1.-4. klašu bērni, gājiens, protams, kļūtu garāks un laika ziņā neērtāks. Bet vai tas nav tā vērts? Visu taču nevar mērīt televīzijas formāta garumā un klasiska koncerta izpratnes garumā. Mums svarīgi runāt par tautas tradīcijas kopšanu, par dziedāšanu kā dzīvesveidu, nevis šovu vai uzvedumu, kas notiek piecos gados reizi."
Repertuāru bērni mācās ļoti atbildīgi
Šobrīd skolēnu kori visā Latvijā mērķtiecīgi gatavojas dziesmu svētkiem un atlases skatēm. Latiņa, lai tiktu uz Rīgu, izvirzīta ļoti augsta, un pirms svētkiem visi strādā atbildīgi. – Var just, ka katrs kolektīvs, katrs bērns uzņemas atbildību, jo grib tikt uz Rīgu, – ievērojusi Aira Birziņa. – Repertuārs ir dažāds un interesants, ir dziesmas, kas bērniem patīk un izdodas, un ir piņķerīgākas dziesmas.
Strādājot ar Doma kora meiteņu kori, diriģente Birziņa daudz runā par dziesmu saturisko pusi: – Knuta Skujenieka dzejolī, piemēram, izskan daudz alegorijas, poēzijas, daudz vārdu, kuri jāsaprot simboliski – pāri tekstam. Mūsdienu bērni lasa mazāk, tāpēc neizprot dažu vārdu jēgu. Viens no vārdiem Skujenieka dzejolī ir „iere". Ja mājās nav krāsns, pieļauju, ka bērns šādu vārdu var arī nezināt. Turklāt dzejolī vārds lietots vīriešu dzimtē. Līdzīgi vajadzējis runāt par vārdu „krēpes", „tautas pēdas" vai „mantojums". Sapratu, ka bērni vārdus uztver tieši, nevis filozofiski, līdz ar to viņi neaizdomājas par vārdos iekodēto saturu. Par asociatīvu domāšanu, manuprāt, vairāk būtu jādomā skolai, integrējot dažādos priekšmetos vienotu saturu.
Aira Birziņa nenožēlo, ka dziedāšanas vietā nereti iznāk noturēt literatūras stundu. – Ja bērns izprot tekstu, dziesmu viņš izpilda ar dziļāku un jēgpilnāku attieksmi, – pamatoja viņa.