Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs ar iedzīvotājiem, pieņemot tos individuāli, ticies jau četros pagastos. Pirmā tikšanās, kā par to esam informējuši arī laikraksta „Stars" lasītājus, notika Aronas pagastā, bet nākamajās nedēļās pašvaldības vadītāja vietnieks iedzīvotājus pieņēma Barkavā, Bērzaunē un Dzelzavā. Pirmdien, 9. martā, no pulksten 16 līdz 18 iedzīvotāji individuāli tiks uzklausīti Kalsnavā.
Kā atzīst Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks, iedzīvotāju aktivitāte pagastos ir atšķirīga, bet vēl nav bijis tādas reizes, kad uz pieņemšanu nebūtu atnācis neviens. Aronas pagastā to bija seši, Barkavas pagastā – deviņi, Bērzaunē – pieci, bet šopirmdien Dzelzavā – desmit cilvēku.
– Pirmās divas tikšanās notika trešdienās, bet visas pārējās (līdz pat maija beigām) būs pirmdienās. Katrā pagastā iedzīvotāji aktualizē dažādus jautājumus. Bērzaunē uzmanība tika pievērsta Gaiziņam, pārrunājām iespējamā torņa būvniecības problēmas. Barkavā saruna vairāk skāra izglītības jomu, skolu lietas, pašvaldības budžetu. Apmeklējot pagastus, pirms noteiktā iedzīvotāju pieņemšanas laika cenšos iespēju robežās iepazīties ne tikai ar to, kā strādā pārvalde, bet arī citas struktūrvienības. Piemēram, Barkavā apmeklēju katlumāju, aprunājos ar kurinātājiem, tāpat apskatījos, kā sporta zālē ir realizēts LED lampu uzstādīšanas projekts. Savukārt Dzelzavas pagastā iedzīvotājus satrauc komunālās lietas, apsaimniekošana, maksa par apkuri, – vaicāts par tikšanās reizēs apspriestajiem jautājumiem, akcentēja Agris Lungevičs.
Liela problēma – apsaimniekošana
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra, ka Dzelzavas pagastā liela problēma ir māju apsaimniekošana. Šo funkciju tagad ir uzņēmusies pagasta pārvalde, ir izveidota komunālā nodaļa, bet daudz būs atkarīgs arī no pašiem māju iedzīvotājiem, vai viņi līdzdarbosies šajā procesā. Taču, cerams, ar laiku attiecībā uz māju apsaimniekošanu te būs pozitīvas izmaiņas. Šī sezona iedzīvotājiem ir nesusi pārmaiņas arī siltumapgādē. Un ne tikai tāpēc, ka mainījies pakalpojuma sniedzējs. Šī ir pirmā apkures sezona, kad daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji gan Dzelzavā, gan Aizpurvē maksā par reāli patērēto siltumu katrā mājā atbilstīgi skaitītāju rādījumiem, nevis konstantu vidējo maksu par kvadrātmetra apsildi visu sezonu, līdz ar to maksa katru mēnesi atšķiras un ir atkarīga no laikapstākļiem, siltuma zudumiem mājā utt., un šoziem tā ir palielinājusies.
– Tā ir dzīves realitāte, pie kā iedzīvotāji pilsētās un daudzos pagastos sen jau ir pieraduši. Arī Dzelzavā, bet jo īpaši Aizpurvē, ir jāizvērtē siltināšanas iespēja. Visas mājas siltināšana, protams, ir dārga, tāpēc būtu jāsāk ar cauruļvadu siltināšanu pagrabos, kāpņu telpu durvju sakārtošanu, logu savešanu kārtībā utt., jeb – citiem vārdiem – tas ir māju apsaimniekošanas jautājums, ko šajā pagastā ir jāmēģina aktivizēt. Jāņem vērā, ka iedzīvotāji visus šos gadus nav maksājuši apsaimniekošanas naudu, – atzīmēja Agris Lungevičs.
Jāiegulda dzīvojamā fonda atjaunošanā
Savukārt attiecībā uz īres maksājumiem viņš skaidroja, ka tie ir jāiegulda dzīvojamā fonda atjaunošanā: – Dzelzavas pagastā ir liels pašvaldībai piederošo dzīvokļu skaits, tāpēc īres maksājumi ar domes atbalstu, līdzīgi kā citur, manā skatījumā, ir jānovirza dzīvojamā fonda sakārtošanai, bet tas nav gluži tas pats, kas apsaimniekošana. Apsaimniekošana ietver arī koplietošanas telpas, jumtus utt. Madonas novadā ir daži pagasti, kur pašvaldībai piederošais dzīvojamais fonds ir sliktā stāvoklī un nepieciešami lieli ieguldījumi, lai to sakārtotu, tai skaitā Dzelzavas pagastā, it sevišķi Aizpurves ciemā. Kā teica viena iedzīvotāja, tieši pašvaldībai piederošajos neizīrētajos dzīvokļos Aizpurvē esot lielākie siltuma zudumi, un tas arī palielinot maksu par siltumu.
Risina dažādi
Informējot par Madonas novada domes pieņemtajiem lēmumiem, „Starā" visai bieži var izlasīt, ka dome lemj par apsaimniekošanas, apkures un siltināšanas maksas segšanu par pašvaldībai piederošajiem neizīrētajiem dzīvokļiem Jaunkalsnavā un Aiviekstē. Vai ar līdzīgu lūgumu Madonas novada domē nav jāgriežas arī Dzelzavas pagasta pārvaldei?
– Dome šos izdevumus papildus no pašvaldības budžeta nesedz, bet atļauj veikt attiecīgus grozījumus pagasta pārvaldes budžetā atkarībā no tā, kāds katrā mēnesī ir bijis neizīrēto dzīvokļu skaits. Gadījumos, kad pašvaldībai piederošs dzīvoklis netiek izīrēts, par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašumu, saskaņā ar likumu ir jānorēķinās tā īpašniekam, proti, pašvaldībai, – skaidroja Agris Lungevičs.
Jautāts, vai, apstiprinot Kalsnavas pagasta budžetu, šādi izdevumi gada griezumā tiek jau ievērtēti, viņš atzina, ka nosacīti tas tiek darīts, jo katrai pārvaldei tiek paredzēti līdzekļi, kurus tā var izmantot arī saimniecisko funkciju izpildei.
– Katra pagasta pārvalde šo jautājumu risina dažādi, bet no īres naudas, manā skatījumā, neizīrēto dzīvokļu komunālo pakalpojumu izmaksas gan nav jāsedz. Īres nauda, kā jau teicu, ir jāiegulda dzīvojamā fonda atjaunošanā. Mums novadā ir izveidojies pat zināms paradokss. No vienas puses, ir daudz brīvu, pašvaldībai piederošu, dzīvokļu, bet tai pašā laikā ir ļoti liela rinda uz dzīvokļiem. Un tas galvenokārt ir skaidrojams tieši ar to, ka tie īsti neatbilst mūsdienu prasībām un tie nav labas kvalitātes dzīvokļi. Ir skaidrs, ka dzīvojamajā fondā, lai to uzturētu kārtībā un piesaistītu jaunus īrniekus, ir jāiegulda līdzekļi, un īres maksājumi ir viens no šādiem finanšu avotiem. Pagastu pārvaldēs šai ziņā ir atšķirīga pieeja. Budžeta grozījumi ir viens no veidiem, kā to, piemēram, dara Kalsnavas pagasta pārvalde, bet es pieļauju, ka ir arī citi mehānismi. Var regulāri grozīt pagasta pārvaldes budžetu, bet var to darīt reizi gadā vai arī šādus izdevumus ir iespējams iekļaut uzreiz, sastādot, budžetu, un tad nav jāveic budžeta grozījumi, – uzsvēra Agris Lungevičs.