Turpmāk aprūpi mājās Madonas novada iedzīvotājiem, kuriem šāds pakalpojums nepieciešams, veiks biedrība „Latvijas Samariešu apvienība", ar ko Madonas novada pašvaldība pirms mēneša noslēdza līgumu.
Iepazīstinot ar biedrību „Latvijas Samariešu apvienība", tās vadītājs Viesturs Kleinbergs informēja, ka biedrības darbība vērsta uz labdarības projektiem (piemēram, labi zināmo „Paēdušai Latvijai"), sociālo pakalpojumu sniegšanu sadarbībā ar pašvaldībām, apmācību, medicīnisko un aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kā arī interešu aizstāvību un pilsoniskās līdzdalības organizāciju.
„Latvijas Samariešu apvienība", pēc Viestura Kleinberga teiktā, aprūpi mājās nodrošina apmēram 1500 cilvēkiem visā Latvijā. Nesen biedrība īstenojusi savu mērķi padarīt mājaprūpes pakalpojumu pieejamu arī iedzīvotājiem laukos – ir izveidoti pieci reģionālie centri, no kuriem pakalpojums – aprūpe mājās – tiek nodrošināts vairāk nekā 400 iedzīvotājiem lauku reģionos. Kopumā „Latvijas Samariešu apvienībai" ir noslēgti līgumi ar 22 pašvaldībām (neskaitot Rīgu) par aprūpes sniegšanu mājās – nu arī ar Madonas novada pašvaldību.
Madonas novada domes sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andris Sakne uzsver šāda lēmuma priekšrocības: – Pirmkārt, tas nozīmēs tiešām kvalitatīvu aprūpi mājās; otrkārt, arī finansiāli izdevīgāku, bet tas pat būtu otršķirīgi. Madonas novadā aprūpe mājās nepieciešama 95-100 cilvēkiem (skaits mēdz mainīties), izmaksas par vienu aprūpējamo ir aptuveni 100 eiro mēnesī. „Latvijas Samariešu apvienības" piedāvātais pakalpojums izmaksātu 75 eiro. Tas ir līdz pat 2500 eiro ietaupījums mēnesī. Jāpiebilst, ka līdz šim aprūpētāja pienākumus lielākoties sniedza tuvākie kaimiņi; tās ir 19,4 aprūpētāju slodzes. Diemžēl bija arī gadījumi, kad aprūpētājs palīdzēja noēst, nodzert naudiņu, pēc tam mēnesi vispār vairs neatnākot cilvēku apskatīt, aprūpēt. Savukārt, ja šo funkciju pārņem biedrība, mums ir tiesības pārbaudīt, apsekot tās darbu, ja ir kādas sūdzības – pieņemt mērus. Tas šo aprūpi padarītu kvalitatīvāku, kas arī ir galvenais.
Arī Madonas novada sociālā dienesta vadītāja vietniece Anita Biķerniece pozitīvi vērtē to, ka mainījies pakalpojuma sniedzējs. – Šīm pārmaiņām mēs pagaidām saredzam tikai ieguvumus, galvenokārt jau pašiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama aprūpe mājās. Ir gan daži, kas izvēlējās turpmāk aprūpi mājās vairs nesaņemt – ja pakalpojums vairs nav nepieciešams, tā, protams, ir viņu brīva izvēle. Savukārt ar lielāko daļu aprūpētāju tiek slēgti līgumi par to, ka viņi turpinās savu darbu, bet nu jau sadarbībā ar „Latvijas Samariešu apvienību". Kā lielāko ieguvumu saskatu to, ka iedzīvotājiem būs iespēja saņemt drošības pogu, kā arī komplekso mobilās aprūpes pakalpojumu. Abiem šiem pakalpojumiem ir pieteikušies pa 25 cilvēkiem, – atklāj Anita Biķerniece.
Drošības pogas palīdzības sistēma
Ar ko tad atšķiras un kādas iespējas sniedz „Latvijas Samariešu apvienības" atbalsts mājās? Pirmkārt, liels ieguvums ir palīdzības sistēma – drošības poga. Šajā pakalpojumā apvienots atbalsts, aprūpe un neatliekamā palīdzība, turklāt to visu var saņemt 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, bez svētku dienām un brīvdienām. Ierīce sastāv no sarunu iekārtas, kurā ievietota SIM karte, un signālpogas, ko aprūpējamais var nēsāt pakārtu kaklā vai ap roku. Tās darbības princips ir šāds – ja aprūpējamo piemeklējusi kāda problēma, atliek vien nospiest pogu uz aproces vai kulona. Tā tiek padots signāls uz sarunu iekārtu (kas novietota mājvietā), kas automātiski savienojas ar centrāles operatoru. Jāizstāsta darbiniekam sava problēma, pēc kā tiek organizēta izbraukuma brigāde, pie aprūpējamā tiek nozīmēts tuvākais kaimiņš vai aprūpētājs vai arī tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība.
– Pašā spiedpogā nav mikrofona, un caur to zvans ar centrāli parastajā izpratnē nenotiek, taču spiedpoga iedarbina sarunu iekārtu, kurā atrodas SIM karte, un veido savienojumu ar operatoru. Iekārtā ir ļoti jutīgs mikrofons, un cilvēka balsi var dzirdēt, pat ja viņš, piemēram, nokritis otrā istabā un nospiedis pogu. Nesen bija gadījums, kad kāda kundze bija nokritusi un nospiedusi spiedpogu, bet atradās ārā, dārzā. Diemžēl tik tālu skaņu, protams, operators dzirdēt nevar, bet uzreiz sazinājās ar kaimiņu, lai aiziet apskatīties, kas noticis. Pienākot zvanam, darbinieks jau redz, kas ir zvanītājs, kādas viņam bijušas iepriekšējās kaites, kādā valodā jārunā, zina pat, kā sauc aprūpējamā suni, vai tas ir nikns un varētu kost, kad atbrauks neatliekamā medicīniskā palīdzība, kā arī citus svarīgus datus, kas šādā izšķirīgā mirklī var palīdzēt, – par drošības pogas palīdzības sistēmu klāsta Viesturs Kleinbergs.
Specializēti auto aprūpei
Tāpat jāpiebilst, ka aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai ir uzbūvētas īpaši aprīkotas automašīnas, kurās izveidots pārvietojams aprūpes birojs ar autonomās strāvas ģeneratoru, dušu ar silto un auksto ūdeni, tualeti, gāzes plītiņu, ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu, specializēto aprīkojumu pēdu kopšanai un matu griešanai. Viesturs Kleinbergs skaidro: – Jo sevišķi šāds pakalpojums ir nepieciešams laukos, kur nereti labākajā gadījumā mājā ir no krāna tekošs aukstais ūdens, bet sliktākajā – ūdens jānes no akas, lai varētu elementāri nomazgāties, izmazgāt veļu. Saprotams, ka ar vecumu cilvēkiem kļūst grūtāk iekurt pirti, apkopties, padarīt mājas darbus. Tāpēc mobilās aprūpes brigāde sniedz šīs iespējas arī cilvēkiem laukos.
Palīdzēt, bet ļaut arī izkustēties
Atkarībā no katra aprūpējamā individuālajām vajadzībām pie viņa dodas palīdzības un aprūpes dienesta darbinieki. Palīdzība var būt gan ikdienišķas lietas – ienest malku, palīdzēt nokļūt līdz pastam, veikalam, sociālajam dienestam, gan arī aprūpe – palīdzēt izmazgāt veļu, nomazgāties dušā, apkopt pēdas un tamlīdzīgi. Tomēr biedrības „Latvijas Samariešu apvienība" aprūpētāju uzdevums, kā akcentē biedrības vadītājs, ir kompensēt cilvēkiem tās spējas, kuras viņiem zudušas, bet nedarīt neko no tā, ko cilvēks var paveikt pats. – Ja arī tos ikdienas darbiņus, kurus aprūpējamais vēl spēj paveikt, izdarīs aprūpētājs, pēc pāris mēnešiem cilvēks pats to patiešām vairs nespēs. Ir jāļauj senioriem arī pašiem darboties un kustēties. Piemēram, cilvēks dzīvo kādus 800 m
no veikala, bet sociālais dienests viņam par pakalpojumu ir noteicis piegādāt pārtikas produktus – kaut arī cilvēkam ir velosipēds, ko varētu aizstumt līdz veikalam, salikt produktus un atstumt atpakaļ mierīgā pastaigas solī. Tādējādi cilvēks būtu izkustējies, izvingrojies, saticis citus, izrunājies, – individuālas pieejas un katra gadījuma izvērtēšanas ieguvumus uzskaita Viesturs Kleinbergs.