Aizvadītajā vasarā X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā Rīgā notika dažādas aktivitātes. Viena no tām ritēja Vērmanes dārzā, kur Latvijas skolu audzēkņi varēja piedalīties vides aktivitātē „Zaļais kods".
Tobrīd minētajā Rīgas parkā darbojās arī Meža konsultāciju pakalpojumu centra apmācību centra „Pakalnieši" darbinieces, un dažām skolām dāvanā tika piešķirta nodarbība „Ceļojošais mežs". Šobrīd šī balva tiek reāli piedzīvota, un Inese Mailīte, Māra Liepiņa no Viešūra ezera krastā esošajiem „Pakalniešiem" dodas pie balvas laimētājiem – 20 Latvijas skolu pārstāvjiem. Viņu vidū ir arī Madonas novada skolas: Mārcienas pamatskolas vides pulciņš, kur speciālistes pabija 15. novembrī, un folkloras kopa „Vērtumiņš" Madonas pilsētas 1. vidusskolā, kur nodarbība „Ceļojošais mežs" ritēja 16. novembrī.
– Pie savējiem projektu var iemēģināt veiksmīgāk, jo tas ir drošāk un vienkāršāk, – jaunās aktivitātes sākumu iezīmēja Meža konsultāciju pakalpojumu centra apmācību centra „Pakalnieši" vadītāja Inese Mailīte. – Pēc tam brauksim uz Kurzemes un Ziemeļvidzemes skolām, kas laika ziņā prasīs visu šā gada nogali.
No tērpiem uz koferiem
Līdz šim apmācību centra „Pakalnieši" pārstāves sabiedrībai – lieliem un maziem -, pateicoties neformālās izglītības iespējām, par meža dzīvotspēju runāja, izmantojot virkni efektīgu tērpu. Ietērpjoties saules, ķērpja, zaķa, bērza, mušmires un citu tēlu stilizētos kostīmos, nodarbības paskrēja līksmi un nemanot. Nu izdomāta jauna aktivitāte, ar ko sabiedrība tiks iepazīstināta ne tikai šogad, bet arī visu nākamo gadu. Pasākuma radošā daļa apslēpta skaistos un īpaši gatavotos koferos.
Zemkopības ministrijas dotācija
– Ideja radās, domājot par nodarbībām skolās, – aicināta pastāstīt par jauno projektu, sacīja Inese Mailīte. – Ir labi, ja, braucot pie bērniem, visu uzskates materiālu var kompakti salikt vienkopus. Piemēram, stāstot par sēnēm, attiecīgo atribūtiku var salikt vienā čemodānā un tad darboties ar kofera saturu uz vietas. Pateicoties Zemkopības ministrijas dotācijai, kas apmācību centram „Pakalnieši" deva līdzekļus, esam tikuši pie vairākiem šādiem čemodāniem.
Būtiski, ka, piešķirot naudu, Zemkopības ministrija līdzi deva arī uzdevumu – „Pakalniešu" vadītājai visā Latvijā jānovada 20 nodarbību „Ceļojošais mežs", 10 meža gudrības dienu un vairāk nekā 100 nodarbību – apmācību centrā „Pakalnieši".
Palīgu piesaiste
Idejas iedzīvināšanai vispirms tika izveidota pamatbāze. Koferus oriģinālā redzējumā izgatavoja Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks, viņa sieva Rūta Kazāka uz čemodāniem savukārt uzzīmēja skaistus un saturu atklājošus zīmējumus. – Sadarbība ar Kazāku ģimeni man aizsākusies sen, – pastāstīja Inese Mailīte. – Esam kopīgi gatavojuši bukletus un daudz ko citu, līdz ar to varēju uzticēties un zināju, ka rezultāts būs labs.
Koferu saturs
Čemodānu saturs veidojies pieredzes ceļā, darbojoties apmācību centrā „Pakalnieši". – Piecu gadu laikā vadot skolēnu grupas, esmu sapratusi, kas skolēniem nepieciešams, kas ir tās vājās vietas, kāpēc bērni par dabu zina visai maz, – komentēja „Pakalniešu" saimniece. – Sapratu, ka svarīgi, lai bērns pats savās rokās var paturēt īstu koku, lapas – visu, kas reāli dabā pastāv. Līdz ar to koferos ir gan koku zari, gan lapas, gan dzīvnieku ādas. Paņemot rokās, piemēram, bērza zaru, bērns tālāk koferī meklē uz bērza koka dēlīša iegravētu tautasdziesmu, ielaminētu bērza lapu un bērza zīmējumu. Čemodānā ir arī bērza lapās krāsota dzija ar dzeltenīgu nokrāsu un metamais kauliņš, kas izgatavots no bērza. Savukārt apse ir koks, no kura tiek gatavoti sērkociņi, un daudziem tas ir pirmreizējs atklājums, ka sērkociņu izejmateriāls ir apse.
Inese rādīja ielaminētu ozola stādiņu, kas šķiet nupat vēl piedzimis, bet izrādās – jau divus gadus vecs. Koferī atrodama koka ola no liepas un gobas, un skaidri jaušams, ka liepas koks ir smagāks nekā gobas.
– Patlaban nokomplektēti divi čemodāni, pārējie pieci ir tapšanas stadijā, – piebilda speciāliste.
– Koferī par dzīvniekiem ir astoņu dzīvnieku (jenota, bebra, lapsas, āpša, seska, caunas, mežacūkas un Amerikas ūdeles) ādas. Sarunā bērni uzzina arī to, kur konkrētais dzīvnieks dzīvo, ko ēd, kādas izskatās tā atstātās pēdas. Protams, bērni čemodāna saturu iepazīst kopā ar zinošu darbinieku. Skolās nereti trūkst uzskates līdzekļu, šādā veidā čemodānā ieliekam dabu un aizvedam to uz skolu aptaustīšanai, sajušanai, iepazīšanai.
Sastaptie kuriozi
Inese stāstīja, ka ir bijuši arī dažādi kuriozi, piemēram, mežacūka nosaukta par ezi. Secinājums – bērni nezina elementārāko. – TV raidījumā „Vides fakti" Māris Olte atklāja atgadījumu, ko piedzīvojusi viņa mamma, – atcerējās novadniece. – Māra mamma viesojusies Ķīnā un nopirkusi lapsādas kažoku. Atvedot to mājās, izrādījies, ka kažoks gatavots no naftas produktiem. Tas mākslīgi bija izveidots tik meistarīgi, ka izskatījās kā īsts. Tomēr neīstas lietas ir un paliek neīstas. Mēs ar Latvijas bebru (1928. gadā Latvijā tika ievesti 2 bebri, 50.-60. gados – vairāk nekā 10 bebru, šobrīd zinātnieki uzskata, ka Latvijā ir 140 tūkstoši bebru) kažociņiem, ai, kā varētu pucēties, un tie būtu gan silti, gan dabiski, gan patīkami, – piebilda Inese Mailīte.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto