10. janvārī radu un draugu lokā 90 gadu jubileju svinēja madoniete Leontīna Mālniece. Jubilāri atcerējās arī Madonas novada pašvaldība, personīgi pagodinot sirmgalvi nozīmīgajos svētkos.
Sarunā ar laikrakstu Leontīna Mālniece pakavējās bērnības un jaunības gados, uzsvērdama, ka allaž ir smagi strādājusi.
– Ģimenē biju vienīgais bērns, bet nekāda lutināšana jau tolaik nesanāca, – pagātnē ieskatījās Leontīnas kundze. – Dzīvojām kopā ar tēva brāļiem (tēvam bija četri brāļi un trīs māsas), viņi visi bija aizņemti ar saviem arodiem. Kad tēvam piešķīra jaunsaimniecību, mūsu ģimene atdalījās un atsevišķi dzīvoja Murmastienes pagasta „Saliņās". Bērnībā biju ļoti mierīga: tēvs taisīja ēvelsolu, mani pacēla uz sola, un es mierīgi esot sēdējusi. Kad aizgāju uz Murmastienes skolu, tad gan biju aša un nerātna, kā nekur liekama. Par skolotāju tur strādāja veterinārārsts, viņš mani kratīja aiz bizēm un teica, ka es esot viņa vedekliņa – ar skolotāja dēlu bijām dzimuši vienā gadā. Murmastienes skolā nomācījos četras klases, pēc tam devos uz Barkavas skolu. Barkavā, kā jau svešā vietā, biju klusa kā pelīte – nopietna un mierīga. Pēc sešām klasēm šai skolā tēvs uz lauksaimniecības skolu mani vairs nelaida. Mamma apslima, un es paliku mājās strādāt visus darbus. Mammai veselība bija vārga, saimniecība bija liela – divi zirgi, divas govis – vajadzēja slaukt, lopus barot; kamēr pašiem nebija krāsns, maizi cept gājām pie kaimiņiem. Veicu arī visus lauku darbus –
pļāvu sienu (zābaku tolaik nebija, pļavā gāju basām kājām), metu kaudzē, ar tēvu abi vedām mājās. Tā no mazām dienām visu laiku esmu smagi strādājusi, – neslēpa jubilāre.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.01.2014.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto