Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Madonas daļai šis gads pagaidām aizrit salīdzinoši mierīgi. Līdz šim kopējais ugunsgrēku skaits ir bijis vien 110, kas, salīdzinot ar situāciju citos gados, ir ļoti zems rādītājs.
Aptuveni 40 no šiem negadījumiem ir bijuši saistīti ar kūlas dedzināšanu, savukārt mežu un dzīvojamo māju ugunsgrēku skaits ar būtisku materiālo zaudējumu nodarīšanu ir bijis ļoti neliels. Kūlas dedzināšanas gadījumu samazināšanos VUGD Madonas daļas inspektors Gvido Miķelsons skaidro ar to, ka šim nolūkam laika apstākļi šogad nav bijuši pārāk labvēlīgi, kā arī lauksaimnieki kļuvuši apzinīgāki. Protams, joprojām ir jāsaskaras ar izdegušām ceļmalām un neuzmanīgu apiešanos ar uguni, taču arī šādu gadījumu skaits ir gājis mazumā.
– Ir bijuši gadi, kad mums ir bijis 110 -170 izsaukumu uz kūlas degšanu vien un kopējais ugunsnelaimju skaits pārniedzis pat 300, taču pēdējā laikā situācija mūsu rajonā ir gājusi uz labo pusi. To, ka tā tāda arī saglabāsies, prognozēt nevar, jo, samazinoties ienākumiem, cilvēki arī izvēlas mazāk investēt ugunsdrošības pasākumos. Piemēram, dzīvoklī uzstādīts vienkāršs dūmu detektors par nepilniem desmit latiem varētu palīdzēt izglābt gan mantu, gan, iespējams, arī dzīvību, – norādīja Gvido Miķelsons.
Arī glābšanas darbu skaits ir samazinājies, tiesa, par tiem VUGD Madonas daļa statistiku neapkopo, jo šī funkcija viņiem vairs nav paredzēta. Tas ir saistīts ar kopējo taupības režīmu, kas valsts iestādēm jāievēro. Vaicāts par to, vai taupības dēļ varētu netikt pildīta arī kāda no būtiskām ugunsdzēsības vai glābšanas darbu funkcijām, Gvido Miķelsons atzina, ka dienests savus pienākumus veic tādā pašā apjomā, kā iepriekš, un bažām, ka līdzekļu taupības dēļ uz izsaukumiem netiks braukts vai kāds objekts paliks neapdzēsts, nav pamata. Visas dienesta automašīnas ir nodrošinātas ar rezerves degvielu, un ekonomēts uz izbraukumiem noteikti netiks.
Jāzvana nevilcinoties
Diemžēl nereti mēdz grēkot ugunsnelaimju aculiecinieki vai iedzīvotāji, kuru dzīvoklī vai mājā ugunsnelaime izcēlusies. Tas izpaužas kā novēlota zvanīšana uz glābšanas dienestu.
– Cilvēkiem nav jābaidās izsaukt ugunsdzēsējus. Piezvani uz 112 un tad vari censties uguni apdzēst saviem spēkiem. Diemžēl tādu gadījumu, kad ugunsdzēsēji tiek izsaukti novēloti, nav mazums. Kāds varbūt domā, ka pats saviem spēkiem var apdzēst uguni, citam šķiet, ka par izsaukumu liks maksāt vai uzliks sodu par ugunsgrēka izraisīšanu, tomēr zvanīt un ziņot par ugunsnelaimi ir katra pilsoņa pienākums un nav jābaidās to darīt, – atgādināja Gvido Miķelsons.
Pēc tam, kad izsaukti ugunsdzēsēji, cilvēks, ja aizdegšanās platība ir neliela, pats var censties nodzēst uguni ar ūdeni vai apslāpēt liesmu ar blīva audekla gabalu, segu vai galdautu.
Nevajag censties kaut ko darīt panikā. Nepareiza rīcība šādā gadījumā var nostādīt pašu un apkārtējos vēl bīstamākā situācijā. Lai nodzēstu liesmas, cilvēka rīcībā būs ne vairāk par 90 sekundēm.
No ugunsdrošības viedokļa visbīstamākā vieta dzīvoklī ir virtuve. Lai apdzēstu aizdegšanos uz plīts, vajag apslāpēt liesmas ar blīvu audekla gabalu, segu vai galdautu. Palīdzēs arī ūdens. Nekad uguns dzēšanai nevajag izmantot miltus, tie var uzliesmot vai pat radīt eksploziju. Ja aizdedzies televizors vai kāda sadzīves elektroiekārta, vispirms tā jāatvieno no elektrotīkla un jāapslāpē liesmas. Ja apslāpēt uguni 90 sekunžu laikā neizdodas, dzīvoklis jāpamet. Ja cīņai ar liesmām nepieciešams ilgāks laiks, vēlamo rezultātu var arī nesasniegt un līdz ar to pakļaut nevajadzīgam riskam gan sevi, gan citus.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 24.10.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
Foto no VUGD Madonas daļas arhīva