Ir bijuši gadījumi, ka notiesātais ar piespiedu darbu ierodas probācijas dienestā reģistrēties soda izpildei un saka: „Man ir nopirkta biļete uz Angliju un pēc nedēļas jāizlido. Vai nevarētu tā, ka piespiedu darba vietā samaksāju naudas sodu?"
Bijis arī tā, ka savu vīru vai dēlu vietā strādāt piespiedu darbu pieteikušās sievas, mātes vai pat visa ģimene. Tieši informācijas trūkuma dēļ kriminālsoda – piespiedu darbs jēga un uzdevumi daļai sabiedrības vēl joprojām nav pilnībā izprotami, tāpēc par šo tēmu nepieciešams runāt vēl un vēl.
Jauns, alternatīvs soda veids
1999. gadā stājās spēkā jaunais Krimināllikums, Latvijā tika ieviests jauns brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids – piespiedu darbs. Soda nosaukums atšķiras no ārvalstu krimināllikumos paredzēto pēc būtības tādu pašu sodu nosaukumiem, kuri visbiežāk tiek dēvēti par „sabiedriskiem darbiem" vai „publiskiem darbiem" (Dānija, Holande, Baltkrievija u. c.).
Piespiedu darbs ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kas vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atbilstoši Krimināllikumam valsts vārdā piespriež tiesa vai – likumā paredzētajos gadījumos – nosaka prokurors.
Piespiedu darbs var būt no 40 līdz 280 stundām, un tas ir jāveic no darba un mācībām brīvajā laikā bez atlīdzības, t. i., notiesātais par darbu nesaņem nekādu atlīdzību naudas izteiksmē.
Piespiedu darbam salīdzinājumā ar citiem kriminālsoda veidiem piemīt vairākas pozitīvas iezīmes. Viena no tām – piespiedu darbs nav saistīts ar izolāciju no sabiedrības. Tā izpilde saistīta ar sabiedrības līdzdalību likumpārkāpēja uzraudzīšanā, atbalstīšanā, ar vietējās sabiedrības gatavību uzņemties atbildību par šiem likumpārkāpējiem. Lai arī šis sods zināmā mērā ierobežo personas brīvību (piemēram, pēc saviem ieskatiem nevar izmantot brīvo laiku pēc pamatdarba vai mācībām, jo jāstrādā noteiktā vietā noteikts stundu skaits), tomēr šāda minimāla brīvības ierobežošana nav saistāma ar brīvības atņemšanu, ieslodzījumu, jo persona turpina uzturēties ierastajā vidē. Šī soda izpildes laikā persona var turpināt mācīties un izvēlēties nodarbošanos, iesaistīties darba tiesiskajās attiecībās, veicot pamatdarbu un gūstot eksistences līdzekļus.
Latvijā piespiedu darbu, tāpat kā jebkuru citu kriminālsodu, piemēro neatkarīgi no likumpārkāpēja vēlmēm, neprasot viņa atļauju, jo šāds soda veids ir viens no valsts piespiedu līdzekļiem. Piespiedu darbu piemēro tikai par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas netiek uzskatīti par smagiem.
Kopš 2006. gada uzraudzību par šī kriminālsoda izpildi Madonas rajonā veic Valsts probācijas dienesta Madonas teritoriālā struktūrvienība (TSV).
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 30.04.2009.
Autors: AIVARS RUBULS,
VPD Madonas TSV vecākais referents
OĻĢERTA SKUJAS foto